Oktobra sākumā ceļu pie lasītājiem uzsākusi gadagrāmata „Katoļu Kalendārs 2015”, vāku rotā Terra Mariana 800gadei veltīta ilustrācija. Kalendārā viena rubrika ir veltīta šai jubilejai. Vēsturnieki – priesteris Andris Priede un Vincents Tabors lasītājus iepazīstina ar notikumiem, kas saistīti ar 800 gadus seno vēsturi. Ievadā viņi raksta: „Pēc bīskapa Alberta ziņojuma par Dieva svētību evaņģēlija sludināšanai Baltijas jūras austrumu krasta maztautu vidū pāvests Inocents III oficiāli šīs teritorijas, kas lielā līnijās šodien sakrīt ar Latvijas un Igaunijas valstu administratīvajām robežām, pasludināja par Terra Mariana, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „Dievmātes Marijas zeme”.” Par Terra Mariana garīgo nozīmi sasaistē ar Latvijas nācijas saknēm raksta priesteris Andris Marija Jerumanis.
Rubrikā „Pagājušajā gadā” ir mūžībā aizgājušiem priesteriem veltīti raksti. Lielvārdes prāvests Andris Solims ir autors ļoti personīgiem atmiņu stāstiem par Jēkabpils dekānu Jāni Bratuškinu un priesteri Romualdu Latkovski, kas pēdējos dzīves gadus pavadīja smagā slimībā. Mariāņu tēvs Dmitrijs Artjomovs savukārt iepazīstina ar mūžībā aizgājušā tēva Boļeslava Baginska MIC un Antona Škeļa MIC dzīvesstāstu.
Jubileju sadaļā ir gara intervija ar Jelgavas bīskapu Edvardu Pavlovski, kuram 2015. gadā būs divas apaļas jubilejas – apritēs 65 dzīves un 40 priesterības gadi. Atbildot uz jautājumu, kas jums ir Kristus, bīskaps saka: „(..) Viņš man ir devis iespēju priecāties, atstājis Evaņģēliju un iedibinājis Baznīcu, kur tagad esmu bīskaps. Tas es esmu ārēji, bet man taču ir tā pati dvēsele, kas visiem, un tāpat ir Dievs vajadzīgs kā visiem. Es saņemu prieku un stiprumu, kad lūdzos un esmu savā kapelā ar Jēzu divatā. Man tur Viņš ir vajadzīgs, un tur Viņš ir.” Vēl kalendārā ir intervijas ar diviem citiem jubilāriem – priesteri Oļģertu Daļecki, kas nākošgad svinēs 50 gadu priesterības jubileju, un priesteri Antonu Boldānu, kas svinēs 85. dzīves gadadienu.
Rubrikā „Ticības liecinieki” ir plašs apkopojums par 11 jauniem svētajiem, kurus Baznīca kanonizēja vai kanonizēs tuvākajā laikā. Plašs un uzrunājošs ir māsas Otīlijas sagatavotais raksts „Krāslavietis ceļā uz beatifikāciju” par priesteri Konstantīnu Romualdu Butkeviču (1867-1923). Par šo daudziem Latvijā nepazīstamo latgalieti pēc Krievijas bīskapu konferences ierosinājuma Romā ir uzsākts beatifikācijas process. 1923. gadā viņu Maskavā notiesāja uz nāvi. Neskatoties uz to, ka viņu aizstāvēja pāvests Pijs XI, Polijas, Anglijas, Čehoslovākijas un citu valstu valdības, boļševiki viņu vienīgo no 15 apsūdzētajiem garīdzniekiem tomēr nošāva kā īpaši bīstamu „kontrrevolucionāru”.
Ilzes Mežnieces raksts „Misijā uz Latviju” ļauj iepazīt priesterus, kas dažādi Dieva pamudināti ieradušies mūsu zemē nest Kristus gaismu. Aizkustinoši skaistas ir tēva Sergeja Dominika Ivanova OP atstāstītās sarunas par ticību. Tās ļauj ieraudzīt, cik dažāda, bet vienlaikus dzīva var būt zēna, meitenes, jaunekļa, sievas un mātes, vīra un tēva, klostermāsu un klosterbrāļu, latgalieša ticība.
Gadagrāmatā var lasīt Cesvaines katehētes Zentas Vizules dzīvesstāstu, ielūkoties Rīgas Svētā Antona baznīcas vēstures lapaspusēs, kopā ar māsu Klāru PIJ iepazīt Kombuļus no kultūrvēsturiski daudz bagātāka skatupunkta, uzzināt par filmu „Segvārds Vientulis” un tās galveno varoni, pretrunīgi vērtēto priesteri un partizānu vadītāju Antonu Juhņeviču. Kalendārā publicēti fragmenti no 2014. gada nogalē izdotā asociētās profesores Māras Kiopes monogrāfiskā pētījuma „Klātbūtne. Latviešu un brazīliešu filozofa jezuīta Staņislava Ladusāna biogrāfija”, kā arī pārdomu rosinošas intervijas – ar režisoru Viesturu Kairišu, kas uzņēmis dokumentālo filmu „Pelikāns tuksnesī” – episku vēstījumu par Latgali, un rakstnieci Ingu Ābeli, kuras jaunākā grāmata ir veltīta izcilajam 20. gs. sākuma katoļu garīdzniekam un politiķim Francim Trasunam.
2014. gada rudenī notiek Bīskapu sinode Vatikānā, kur uzmanības centrā ir ģimene, kas mūsdienu sabiedrībā saskaras ar daudziem dažādiem izaicinājumiem. Plašu rakstu par ģimenes tēmu sagatavojis priesteris Andris Ševels, kurš runā par ģimeni kā „mājas Baznīcu”, par tās aicinājumu un līdzdalību Kristus pravietiskajā, priesteriskajā un karaliskajā funkcijā. Savā rakstā priesteris citē Jāni Pāvilu II: „Es aicinu ikvienu ģimeni, kas ir mīlestības un dzīvības svētnīca, kļūt par patiesu „mājas Baznīcu”, vietu, kur cilvēks sastopas ar Dievu, pavardu, kas izstaro dzīvu ticību, kristīgās dzīves un mīlestības skolu, kur valda solidaritāte, piedošana un brālīgs gars.” Rakstā ir arī pavisam konkrēti ieteikumi ģimenēm.
Neiztrūkstoša ir kontaktu daļa gadagrāmatas beigās, kur var iegūt informāciju par priesteriem un draudzēm visās Latvijas diecēzēs, kā arī dažādām katoliskajām organizācijām Latvijā.
Ingrīda Lisenkova, sastādītāja
