Pirmizrādi piedzīvojusi Normunda Puča filma par priesteri Antonu Juhņeviču un nacionālajiem partizāniem

Kinoteātrī „Splendid Palace” 4. novembrī pirmizrādi piedzīvoja filma „Segvārds Vientulis”, kas balstīta uz patiesiem notikumiem pēckara Latgalē. Filmas galvenais varonis ir katoļu priesteris Antons Juhņevičs, kurš baznīcas sakristejā slēpa vietējos vīriešus no mobilizācijas vācu un padomju armijā, iesaistījās partizānu cīņā un kļuva par to vadītāju un iedvesmotāju.

Pirms filmas režisors Normunds Pucis teica dažus ievadvārdus. Viņš pateicās daudzajiem ar filmas tapšanu saistītajiem cilvēkiem, bez kuru palīdzības tā nebūtu tapusi, kā arī sniedza nelielu ieskatu tajā, par ko ir filma: „Pienākot robežšķirtnei starp dzīvību un nāvi, mēs katrs reflektējam par to. Attiecībā pret to mūsu pieņemtie lēmumi pasaka, kas mēs esam. Skatoties uz šiem varoņiem, mēs varam drīzāk domāt paši par sevi. Ne velti šai filmai ievadā esmu izvēlējies vārdus no 1. vēstules korintiešiem: „Mēs visu tagad redzam miglaini, kā spogulī…” (1 Kor 13:12) Mēs neredzam šo patiesību, kopainu, arī traģisko vēsturi, kas ir notikusi, bet, pārkāpjot mūžības slieksnim, mēs sapratīsim un redzēsim, kā viss ir patiesībā. Un arī katrs ieraudzīsim sevi šai patiesības gaismā.”

Pēc filmas noskatīšanās visi tika aicināti uz zāli baudīt Latgales labumus un pakavēties sarunās. Filmas apmeklētāju vidū bija manāmi vairāki garīdznieki, aktieri, filmas veidotāju atbalstītāji un draugi. Sarunas raisījās gan par filmu un cilvēku likteņiem tās portretētajā laikā, gan arī par citām aktuālām tēmām, piemēram, par Latgali, tās nozīmīgumu un politisko situāciju mūsdienu Latvijā un pasaulē.

Filmu apmeklēja dzejniece Anna Rancāne, kas nedaudz pastāstīja par Martu Skuju, kuras tēls arī parādās filmā. Viņas liktenis ir uzrunājošs – stipra sieviete, kuras vīru Padomju vara izsūtījusi. Palikusi viena ar meitiņu uz rokām, viņa iesaistās partizānu kustībā. Par filmu interneta resursos A. Rancāne pēc pirmizrādes raksta: „Filma gandarīja – ar godprātīgo vēstures tēlojumu, ar perfekto kadra kultūru, ar jaunajiem aktieriem, ar lakonismu bez jūsmināšanās, izskaistinājuma un sentimenta.”

 Režisors N. Pucis, jautāts par filmas idejas rašanos, atzinās, ka nejauši izlasījis tieši A. Rancānes rakstu, kas veltīts dzejniecei Martai Skujai (īstajā vārdā Valerijai Mundurei). Tajā bijis pieminēts arī priesteris Juhņevičs, kas šķita interesanti: „Garīga persona, priesteris aiziet mežā un kļūst par partizānu. Tas ir labs iemesls, lai varētu veidot kino. Kur ir problēmas, tur ir kino. Šo stāstu biju piefiksējis un atstājis atmiņas failā. Pēc diviem gadiem, ejot svētceļojumā, es nokļuvu tai vietā, kur notikumi bija risinājušies, tas ir Vanagos, Vārkavas novadā. Mēs gājām ar Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles grupu priestera Ilmāra Tolstova vadībā un palikām tur veselu diennakti. Tas bija 2010. gadā. Mani ļoti uzrunāja šī vieta. Es ieraudzīju, ka tā ir saglabājusies – baznīca, mācītājmāja neskarta, apkārt mežs. Vieta šķita tāda mistiska. Pajautāju zakristiānam, vai var ieiet sakristejā apskatīties, kur Antons Juhņevičs slēpis cilvēkus. Viņš mani ielaida, es apskatījos, un tas man uzreiz bija grūdiens, jo sapratu, ka to var izdarīt. Tur nav kolhoza kūts iecelta pa vidu vai kaut kādas mehāniskās darbnīcas. Pati vieta jau ir.”

Ir jāpiekrīt filmas režisoram, ka filma parāda neviennozīmīgu, problemātisku, bet tomēr arī cilvēcisku personību. Filmas sakarā runājot par priesteri A. Juhņeviču, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs atzīmē: „Viņš bija cilvēks, kurš sekoja savai pārliecībai. Būdams partizānu komandieris, viņš tomēr rokās ieroci neņēma un uz cilvēkiem nešāva. Baznīca ir kopā ar tautu, dzīvo līdzi tautas bēdām, sāpēm, ciešanām un mēģina stiprināt tautas garu. Kā viņš saprata, tā viņš to darīja. Interesanti, ka svētais Akvīnas Toms saka: pat ja tava sirdsapziņa objektīvi saka tev nepareizi, tomēr tai ir jāklausa. Viņš tāds bija. Sākumā pretojās vāciešiem, jo redzēja, ka vācieši dara pāri tautai, avīm, kuras viņam uzticētas. Tad, kad atnāca sarkanie, tad viņš pretojās sarkanajiem.” Arhibīskaps uzsver, ka A. Juhņevičs gāja savā pārliecībā līdz pat nāvei un samaksāja par to dārgu cenu. Par galveno mēru varam atzīt sirdsapziņu: „Ja ņem vērā vispārīgo principu, tad taisnīgs aizstāvēšanās karš ir pieļaujams. Tad, kad visi pārējie līdzekļi ir izsmelti. To nosaka sirdsapziņa, un tā viņš savā sirdsapziņā to uztvēra. Kā ir patiesībā, to Dievs pastarajā tiesā izvērtēs.”

Filmā piedalījās vairāki profesionāli un zināmi aktieri, piemēram, Varis Piņķis, Vilis Daudziņš, Edgars Samītis, Juris Bartkevičs, Juris Jope, Rihards Rudāks, u.c. Interesanti, ka filmā spēlēja arī dzejnieks un tulkotājs Valdis Bisenieks. Aktieris Andris Bulis, kurš filmā spēlē partizānu Jāni Klimkānu, kas pēc tam nodeva savus biedrus, stāsta, ka filmēšanās process esot bijis atbildības pilns. Tika filmēts vēsturiskās vietās. Filmēšanas laikā bijis auksts, taču arī partizāni ziemās cietuši aukstumu, tāpēc šī apjausma devusi realitātes izjūtu. Viņš arī sarunā atzīst, ka partizāniem ļoti svarīga bija savas zemes valstiskā brīvība, kas tagad daudziem trūkst, jo cilvēki ir gatavi braukt prom un strādāt citā valstī. „Savā dzimtenē ir grūti, bet tāpēc tā ir tava dzimtene, ka tur ir grūti,” atzīst aktieris. Viņš uzskata, ka tiem, kuriem tēma ir tuva vai skārusi ģimeni, filma atstās ilgstošu pēcgaršu.

Filmā līdzās profesionāliem aktieriem piedalījās arī aktieri, kuriem šī ir debija šajā lomā. Jānis Arums stāsta, ka šo pieredzi uztver arī kā personīgu piepildījumu: „Es it kā nospēlēju savu senču dzīvi. Mans vectēvs ir cīnījies brīvības cīņās ar Oskaru Kalpaku. Vecmāmiņas brālis ir kritis frontē 1944. gada vasarā kā vācu leģionārs. Šogad pirmo reizi biju Lestenē, meklēju viņa vārdu pie sienas. Sākumā neatradu, bet aizgāju uz baznīcu, palūdzos par viņa dvēseli, lai tā rastu mieru, un, kad aizgāju vēlreiz, tad atradu viņa vārdu.”

Mūziku filmai ir sarakstījis starptautiski atzītais latviešu garīgās mūzikas komponists Rihards Dubra.

Filmu „Segvārds Vientulis” var noskaitīties Rīgā (kino „Splendid Palace”, kino “Citadele”, kino “Cinamon”, kino “Multikino” un kino “KSuns” (sāks rādīt no 16.11.), Siguldā kino “Lora” (sāks rādīt no 16.11.), Cēsīs kino “Vidzemes koncertzāle”, Valmierā kino “Gaisma”, Madonā, Smiltenē, Ropažos, Jēkabpilī (decembrī), Rēzeknē kino “Silverscreen”, Daugavpilī kino “Silverscreen”, Jelgavā 11.11., Talsos kino “Auseklis”, Ventspilī kino “Rio”, Liepājā kino “Balle”.

Plašāka informācija par filmu: https://www.facebook.com/segvardsvientulis
Filmas treileris: http://www.youtube.com/watch?v=y4MrZqgpSXc
Rita Ratniece 

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti