Šī gada 7. – 8. novembrī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (LU FSI) sadarbībā ar LU Vēstures un filozofijas fakultāti un Lietuvas – Latvijas jezuītu provinci pirmo reizi Latvijas vēsturē rīkoja vērienīgu zinātnisku konferenci par jezuītu ordeņa kultūrvēsturisko mantojumu Latvijā, kas bija veltīta tā darbības atjaunošanas 200. gada dienai. Šogad visā pasaulē, akadēmiskajās un pašu jezuītu jeb Jēzus sadraudzības ordeņa aprindās, prestižākajās pasaules universitātēs un zinātniskajos pētījumu centros šī gadadiena tiek atzīmēta vērienīgi.
Ja izmantojam internetu, no informācijas par jezuītiem mūs šķir viens klikšķis – uz jautājumu, kas ir jezuīti, gan vikipēdija, gan google meklētājs daudzas valodās sniedz plašu informāciju par ordeņa dibinātāju svēto Ignāciju no Lojolas, par viņa dibināto ordeni, kura pamatprincips ir „Visu lielākam Dieva godam”, un arī par viņa iedibināto praksi saskatīt Dievu ikdienas dzīvē.
Šeit vietā atcerēties, ka svētajam Ignācijam nebija viegli. Viņš dzīvoja visai sarežģītā pārmaiņu un izaicinājumu laikmetā. Karā iegūtais ievainojums, klibums, izmisums un neveiksmīga operācija, bailes par karā zaudēto eleganto izskatu un līdz ar to sieviešu apbrīnu lika viņam apzināties savas nevajadzīgās pieķeršanās visam pasaulīgajam, mainīt dzīvesveidu un atrast Dievu ikdienas dzīvē. Ignācijs piedzīvoja lielu iekšējo transformāciju. Viņš kardināli mainīja dzīvi. Transformācijas ceļš nebija viegls un ātrs, bet pilns meklējumu un eksperimentu. Kopā ar studiju biedriem un draugiem viņš izveidoja ordeni, ko apkārtēji nosauca par „Jēzus kompāniju”.
Literatūras vēsturē ir atrodams viedoklis, ka spāņu rakstnieka Migela de Servantesa romāna “Dons Kihots” galvenā varoņa prototips ir Ignācijs no Lojolas. Bruņinieks, kas gatavs iet kaujā un mirt, aizstāvot ikvienu apspiesto vai izsmieto, cīnīties pret pasaules netaisnību. Ignācija no Lojolas sākotnējais mērķis bija veidot ordeni, kas „glābtu dvēseles”, bet ar laiku tas sāka darboties izglītības un zinātnes laukā, devās misijās uz Dienvidameriku, Japānu, Indiju un Ķīnu, arī Livoniju.
Latvijā saistībā ar šo gadadienu ir daudz ko svinēt un atcerēties. 1773. gadā pāvests Klements XIV aizliedza ordeni, bet ķeizariene Katrīna II (tāpat kā protestantiskās Prūsijas karalis Frīdrihs II), atzīstot jezuītu ordeņa ieguldījumu zinātnes un izglītības attīstībā, neļāva Krievijas impērijā nolasīt pāvesta bullu, tādejādi saglabājot ordeņa darbību šajā teritorijā. Baltijas teritorijā atradās jezuītu rezidences, misiju punkti, draudzes, baznīcas un skolas.
Konference tika atklāta LU bibliotēkas telpās ar pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma “Evangelii Gaudium” (Evaņģēlija prieks) latviešu izdevuma prezentāciju. Grāmatas atklāšanas svētkos ar uzrunām uzstājās Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Lietuvas – Latvijas jezuītu provinces priekšnieks Gintaras Vitkus SJ, izdevniecības „Kala raksti” vadītāja Aija Balode un tulkotājs LU asoc. prof. Ēvalds Ikaunieks.
Kā zināms, pāvests Francisks ir pirmais jezuīts visā ordeņa pastāvēšanas vēsturē, kas tika izvēlēts par Romas Katoļu Baznīcas vadītāju, acumirklī iemantodams lielu atzinību, cieņu, mīlestību un kritiku gan dažādu reliģiju ticīgo vidū, gan sekulārajās aprindās. Dienā, kad mūžībā aizgāja Nelsons Mandela, lielākie un ietekmīgākie pasaules mediji uzsvēra, ka pāvests Francisks ir palicis vienīgais morālais līderis mūsdienu pasaulē. Franciska apustuliskais pamudinājums kļuva par bestselleru visā pasaulē un daudzās pasaules valodās. Tas tika kritizēts, slavēts, analizēts un integrēts jaunākajās politiskajās, ekonomiskajās un intelektuālajās aprindās.
Reti kuram pāvestam ar saviem ietiekumiem modernajā laikmetā ir izdevies tik viegli izlauzties ārpus katoļu Baznīcas un tik tieši uzrunāt ikvienu lasītāju vai klausītāju. Nu šis izdevums jeb pamudinājums ir pieejams arī latviešu valodā.
Mūsdienu Latvijas kultūrvēsturiskā vide un mantojums nav iedomājams bez jezuītu reliģiskās un kultūrdarbības „zīmēm un simboliem”. Tie ir: latgaliešu rakstu valoda un laicīgā literatūra, baroka sakrālā arhitektūra, suitu lokālā un latgaliešu reģionālā identitāte, psalmu dziedājumu tradīcijas u.c.
Jezuītu ordeņa vēsture nereti ir noslēpumu, intrigu, pārpratumu, galēju interpretāciju un stereotipu pilna. Šajā zinātniskajā konferencē katram bija iespēja ar ekspertu palīdzību uzzināt daudz ko jaunu par jezuītu vēsturi un viņu kultūrvēsturisko mantojumu Latvijā un pārliecināties pašam, cik lielā mērā mīti un stereotipi ir ietekmējuši mūsu izpratni par vēsturi un šo ordeni.
Konferences programma bija sadalīta trijos blokos: vispārējā vēsture, kultūrvēsturiskā mantojuma aspekti un jezuītu personības Latvijā un pasaulē.
Pirmajā konferences sesijā ar saviem pētījumiem par pēdējiem Kurzemes jezuītiem un viņu likteņiem pēc 1773. gada klātesošos iepazīstināja Viļņas Universitātes docents Liudas Jovaiša. Tālāk sekoja LU FSI vadošās pētnieces Ineses Runces referāts par jezuītu ordeni un renesanses laikmeta ideju ienākšana Baltijā, bet sesiju noslēdza Latvijas Mākslas akadēmijas docentes Kristīnes Ogles pētījums par jezuītu ordeņa ieguldījumu Latvijas arhitektūras un mākslas mantojumā.
Otrajā sesijā, ko vadīja LU Teoloģijas fakultātes docents Andris Priede, tika aplūkoti un aktīvi diskutēti daži jezuītu kultūrvēsturiskā mantojuma aspekti Latvijā. Plašu rezonansi izraisīja Dr.phil. Skaidrītes Kalvānes (m. Klāra) referāts par jezuītu ordeņa devumu latgaliešu literatūras un valodas veidošanā un attīstībā. Reinis Norkārkls (LU Teoloģijas fakultāte) savā referātā analizēja jezuītu un viņu svēto kultu latviešu zemēs 17. – 19.gs., bet LU asoc. profesors Jānis Priede priekšlasījumā apskatīja teoloģiska rakstura tēmu par Jēzus parādīšanos Jaunavai Marijai Ignācija no Lojolas “Garīgajos vingrinājumos”.
Konferences pēdējā sesija bija veltīta atsevišķu jezuītu personību ieguldījumam Latvijas un pasaules intelektuālajos procesos. LU profesors Rihards Kūlis analizēja Karla Rānera un Rietumu racionālisma tradīciju. LU FSI vadošā pētniece Māra Kiope ielūkojās jezuītu tēva Staņislava Ladusāna dzīves gaitās un idejās, bet Andris Priede sniedza ieskatu trimdas latviešu publicista Staņislava Kučinska dzīves gaitās un vēstures pētniecībā.
Konference noslēdzās ļoti veiksmīgi, jācer, ka darbs un pētījumi par jezuītu ordeņa vēsturi un tā kultūrvēsturisko mantojumu Latvijā un Latvijas Universitātē turpināsies, nu jau jaunā kvalitātē. Pamats tam ir ielikts, un pētījumu lauks ir ļoti plašs.
Inese Runce
