Sestdien, 15. novembrī, Rīgas Sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudze uzņēma svētceļnieku grupu no Baltkrievijas. Māksliniece Tatjana Aleksandra draudzes mājā svētceļniekus sagaidīja ar siltu tēju un klātu galdu – pašrocīgi sagatavotu ēdienu. Kopā mūs apciemoja 100 cilvēku liela grupa tēva Romāna Foksinska vadībā, kas bija atbraukuši uz Latviju, lai tuvāk iepazītos ar bīskapa Boļeslava Sloskāna dzimteni.
Svētceļnieki apskatīja godināmā bīskapa B. Sloskāna muzeju, viņa vārdā nosaukto ielu, tika pastāstīts par Garīgo semināru, kas kādreiz atradās pašreizējās Rīgas Katoļu ģimnāzijas telpās.
Tēvs Romāns dalījās savos iespaidos: „Minskā es strādāju Baltkrievijas Bīskapu konferences sekretariātā, kas ir nodibinājis svētceļnieku centru, un šis ir pirmais svētceļojums, ko organizē mūsu centrs. Ceļojuma mērķis ir iepazīstināt cilvēkus ar bīskapa B. Sloskāna dzīvi un ne tikai. Vēlamies apskatīt Rīgu, iepazīties ar šo skaisto zemi un tās ticību.
Pirmajā dienā bijām Aglonā, mūs iepazīstināja ar baznīcu, bijām pie Jaunavas Marijas svētbildes, baznīcas kriptā – bīskapa B. Sloskāna apbedīšanas vietā. Rīgas centrā apskatījām Vecrīgas baznīcas, kuras mums laipni izrādīja Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes priesteris Andžejs Keziks.
Pirmais, ko es pamanīju Latvijā, ir tas, ka baznīcās ir Vissvētākā sakramenta adorācija. Tas bija Aglonā un ir arī Rīgas baznīcās. Ir pat nemitīgās adorācijas kapela Vecrīgā! Man kā priesterim tas ir ļoti svarīgi, un es redzu Latvijas garīdznieku lielo darbu, pievēršot uzmanību pašam svarīgākajam. Cilvēkiem ir iespēja apstāties un atnākt pie Jēzus jebkurā laikā. Tas ir brīnišķīgi. Baltkrievijā Vissvētākais sakraments tiek uzstādīts tikai pirms vai pēc Svētās Mises.
Ļoti svarīga lieta, ko nevaru nepateikt, ir tas, ka Rīgā ir Garīgais seminārs, kas vairāku gadu desmitu garumā sagatavo jaunos priesterus. Pateicoties tam, šķiet, ir attīstījies katolicisms visā Latvijā. Baltkrievijā vairāk kalpo priesteri no Polijas, bet Latvija, neskatoties uz visām grūtībām, cenšas pašu spēkiem sagatavot jaunos priesterus.
Man ļoti patīk Rīga – vēsture, arhitektūra, daudz kas saglabājies, tās vērtības, kuras Baltkrievijā tika iznīcinātas komunisma laikā. Pie mums pavisam maz kas ir palicis pat no 19. gs. arhitektūras. Mēs nevaram lepoties ar tādām vēsturiskām ēkām, piemēram, baznīcām, kas ir saglabājušās Latvijā.
Ceļojuma laikā daudz ko pirmo reizi dzirdējām par godināmo bīskapu Boļeslavu Sloskānu. Puse no mūsu grupas ir jaunieši, vesels autobuss. Viņu vidū ir ticīgie – katoļi un pareizticīgie, ir arī neticīgie. Ir ļoti svarīgi un svētīgi būt visiem kopā, var novadīt katehēzi, var vienkārši atbildēt uz jautājumiem – notiek dialogs, evaņģelizācija. Šis ir ļoti pozitīvs veids, kā iepazīstināt ar katolicismu, popularizēt bīskapa B. Sloskāna vārdu un viņa svētīgo dzīvi. Tas ir mūsu mērķis. Mēs vēlamies izveidot tiltu starp Baltkrieviju un Latviju, un šis tilts ir godināmais bīskaps Boļeslavs Sloskāns!”
Bīskaps Boļeslavs Sloskāns 1926. gada 10. maijā tika iesvētīts par bīskapu un 12. augustā iecelts par Mogiļevas un Minskas diecēzes apustulisko administratoru. Savus pienākumus viņš sāka pildīt tā paša gada 14. novembrī Vitebskā un darīja to līdz 1927. gada 17. septembrim, kad pirmo reizi tika arestēts. Pēc trīs ieslodzījumā un spaidu darbos pavadītiem gadiem viņš tika atbrīvots un atkal devās uz Mogiļevu pie viņam uzticētās Dieva tautas. Tur viņš paspēja kalpot vien no 1. līdz 8. novembrim, kad atkārtoti tika arestēts. Kad B. Sloskāns atgriezās Latvijā un vēlāk dzīvojot trimdā, viņš vienmēr lūdzās par Mogiļevas un Minskas diecēzes cilvēkiem.
Nākamgad 18. aprīlī, pieminot godināmā bīskapa aiziešanu mūžībā, Minskā notiks viņam veltīta konference. Tā būs kā turpinājums bīskapa Boļeslava Sloskāna dienām, kas 2012. gada maijā notika Mogiļevā.
Diāna Rosicka, autores un Anitas Sosnares foto
