Sestdien, 15. novembrī Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas draudzes telpās notika lekcija brīvprātīgajiem un citiem interesentiem par darbu ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Lekciju kursā, kas notiek oktobrī un novembrī, ar pieredzi un zināšanām dalās dažādi lektori. Šī reize bija īpaša, jo viesojās lektore Silvija Knezekite, kas ir Žana Vanjē kustības „Faith and Light” (Ticība un gaisma) koordinatore Lietuvā. Silvija runāja par svarīgāko saskarsmē, kā arī dalījās pieredzē dažādu pasākumu, aktivitāšu rīkošanā cilvēkiem ar invaliditāti. Kustība „Faith and Light” palīdz cilvēkiem ar garīgo invaliditāti, veidojot kopīgas tikšanās, lūgšanas, nometnes, svētceļojumus utml.
Silvija īpaši uzsvēra to, cik svarīgi būt līdzās cilvēkiem grūtībās. „Nekas tā nespēj palīdzēt kā vienkārša būšana blakus,” viņa stāsta. Dievs mīl katru, taču bieži cilvēks tam nenotic. Vecāki no bērna sagaida, lai viņš labi uzvedas, labi mācās, dzīvo pareizu dzīvi, un skumst, ja tas neizdodas, kā tas visbiežāk ir gadījumā, kad bērnam ir garīgās attīstības traucējumi. Savukārt bērni sajūt šīs skumjas un tās viņus ievaino. Viņiem ir vajadzīga draudzība un mīlestība. Tāpēc ir ļoti svarīgi iemācīties mīlēt, pieņemt mazas lietas un būt vienkārši līdzās. Neskatīties, kādi ir šī cilvēka trūkumi, bet censties ieraudzīt viņa iespējas un attīstību.
„Kopienā katrs cilvēks ir svarīgs,” norāda Silvija. „Un katram cilvēkam ir nepieciešamas uzslavas, kaut vai par mazām lietām.” Dieva mīlestību īpaši apliecina kāds kopienas dibinātāja Žana Vanjē stāsts. Reiz par mazu puisīti kāds radinieks mātei teica, ka viņš taču neko nesaprotot. Zēns pienāca pie savas skumju pārņemtās mātes un teica: „Varbūt es neko nesaprotu, bet Jēzus mani mīl.” Šis stāsts parāda, ka mēs ne vienmēr ar prātu spējam apjaust Dieva mīlestību. Savukārt cilvēki, kas nespēj domāt tādā veidā kā mēs, bieži daudz lielākā mērā spēj sajust Dieva tuvumu.
„Faith and Light” kopienai raksturīgi, ka tajā ir iesaistās arī tuvinieki – vecāki, brāļi, māsas. Kopiena ļauj viņiem paskatīties uz saviem bērniem no cita skatupunkta. Ieraudzīt, ka viņi varbūt nevar ļoti racionāli domāt, bet spēj just. Kopienā ir vieglāk apjaust, ka Dievs mīl visus – gan viņus, gan viņu bērnus. Vēl ir svarīgi iemācīties priecāties par dzīvi, jo ar grūtībām ir vieglāk tikt galā tad, ja ir prieks, kas sakņojas apziņā, ka Dievs mīl.
Kopiena ir svarīga, jo kopīgās sarunās ikdienas grūtības vairs nešķiet nepārvaramas. Viss tiek darīts kopā. Bērni nometnēs, rekolekcijās piedalās ar vecākiem. Kopā tiek izdzīvoti gan prieki, gan bēdas. Ja cilvēki tiek dalīti grupās, tad gan cenšas, lai vecāki ar bērniem nebūtu vienā grupā. Diskusijās ne vienmēr vecāki grib dzirdēt, kas sakāms bērniem, un otrādi.
Par finansiālo pusi ir jācenšas parūpēties pašiem. Palīdzību no ārpuses kopiena lūdz tikai tad, kad tā ir ļoti, ļoti nepieciešama. „Ja vēlamies organizēt nometni, tad izrēķinām, cik tā varētu maksāt kopumā un cik vienam cilvēkam. Ja izmaksas ir pārāk augstas un cilvēki nevar atļauties, tad mēģinām meklēt sponsoru. Daudzas lietas, par kurām vajadzētu maksāt, varam izdarīt paši. To arī cenšamies darīt. Palīdzība pat nav vajadzīga, jo esam kā ģimene,” stāsta Silvija.
„Faith and Light” mērķis ir nevis palīdzēt sociāli, bet gan izrādīt uzmanību, cieņu. Ir jāiemācās, ka pats galvenais ir garīgums, ticība. Kopiena nepieciešama, lai varētu padziļināt ticību, jo ir svarīgi tikties ar cilvēkiem, kuri vēlas būt kopībā. Tas emocionāli ļoti palīdz.
Kā uzaicināt cilvēkus atnākt? Ir cilvēki, kas kautrējas, taču svarīgi viņus informēt par iespēju. Kad tas viņiem būs visvairāk nepieciešams, viņi to atcerēsies. Īpaši grūti atnākt uz kopienu, ja cilvēki nav ticīgi. Ja nav vajadzīgs Dievs, nav vajadzīga arī kopiena, visu varu pats. Tomēr svētdien, 16. novembrī turpat Sv. Marijas Magdalēnas draudzes telpās notika tikšanās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šāda tikšanās nav pirmā. Jau kādu laiku tādas tiek organizētas, un ir dzimusi ideja „Faith and Light” kustības atzaru dibināt arī Latvijā. Šajā reizē sanākušie varēja baudīt gan sadraudzību, gan atzīmēt tuvos valsts svētkus. Garīgas un patriotiskas dziesmas dziedāja Jānis Kurševs un Sintija Grava, bija arī rotaļas un uzkodas, bet pats galvenais – būšana kopā!
Lekciju kursu brīvprātīgajiem un citiem interesentiem par darbu ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām organizē Biedrība “Svētā Ģimenes Māja” kopā ar Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzi, pateicoties Rīgas domes Labklājības departamenta atbalstam.
Rita Ratniece, foto: Anita Sosnare
