5. decembrī, pulksten 19.00 Sv. Terēzes no Bērna Jēzus draudzes mājā (O. Vācieša ielā 6, Rīgā) notiks mūziķes Ineses Šuļžanokas albūma „Talita Kum” prezentācija. Katra dziesma ir pilna cerības, viegluma, optimisma, tās caurstrāvo lūgšanas spēks. Tas ir stāsts mūzikas skaņās par Dievu, kurš ir ceļā pie katra, lai satvertu un atmodinātu jaunai dzīvībai. Brīnišķīga dāvana Ziemassvētkos!
Īsumā par disku
„Talita Kum” ir mūziķes pirmais albūms, kurā gada laikā apkopotas 15 dažāda veida dziesmas. Garākā skan gandrīz sešas minūtes, īsākā – nedaudz pāri minūtei. Tekstus sacerējusi gan pati autore, gan izmantoti Baznīcas liturģijas, Jāņa evaņģēlija, Psalmu un Dziesmu Dziesmas vārdi. Iekļauts arī autores sacerēts, trīsdaļīgs dziesmu cikls „Šimhaširim”, kas no ebreju valodas nozīmē “Augstā dziesma” (I daļa Atsaukšanās, II daļa Sirds pilnība, III daļa Atzīšanās un Derība). „Pirmajā daļā izskan Dieva aicinājums, kurā Viņš aicina cilvēku Viņam sekot, otrajā notiek cilvēka atsaukšanās, tā ir pilna ar Dieva slavēšanu. Aicinātais cilvēks pateicas par to, ko piedzīvo. Trešā daļa jau ataino cilvēka Derību ar Dievu un tajā izskan vārdi – „spied mani kā zīmogu pie savas sirds”. Tas ir Dievam teikts jā,” skaidro Inese.
Lai varētu mūziku spēlēt arī mājās vai lūgšanu grupās, diska grāmatiņā dziesmu vārdi papildināti ar ģitāru akordiem. „Lai Dievs izmanto šīs dziesmas pēc saviem ieskatiem! Ticu, ka Viņš darbosies pārsteidzošā veidā,” teic Inese.
Mūzika radīta kopdarbā ar vairākiem mūziķiem: kapucīnu tēvu Tomašu Pilhu OFMCap no Polijas, Juri Vizbuli, Māri Veliku, kā arī biedriem no grupas “Revival” – Andreju Voļski un Konstantīnu Vaivodu. Ieraksta producenti ir poļu mūziķi Gžegožs Kopala (GK Production) un Mihals Nocnijs (Night Music Production), bet albuma izdevējs – mūsmāju izdevniecība “Kala Raksti”. Divas no diskā iekļautajām melodijām var noklausīties Ineses Soundcloud mūzikas profilā internetā: https://soundcloud.com/inese-sulzanoka.
Inese jau vairāk nekā pusotru gadu dzīvo Varšavā, kur viņas ikdienas darbs gan nav saistīts ar mūziku, taču tāpat svētīgs un nepieciešams. Jaunā mūziķe palīdz latviešu uzņēmējiem izprast poļu biznesa vidi, pārdot tur Latvijas preces, attīstīties un darboties. Tāpat Inese poļiem stāsta par iespējām Latvijā. „Tā ir Dieva svētība, ka varu darīt šo darbu. Un esmu Viņam pateicīga. Vēl jo īpaši arī tāpēc, ka pēc darba atliek laiks, ko varu veltīt citām interesēm. Pēdējā gada laikā – diska tapšanai,” stāsta Inese.
Mūzika viņu sāka interesēt jau sen. Viņa atceras, ka bērnudārzā klausījusies tobrīd slaveno grupu Eolika un domājusi: „Kad izaugšu, dziedāšu tādā grupā!” Inese dziedājusi bērnudārzā vokālā ansamblī, pēc tam korī. Aktīvāk mūzikas jomā viņa sāka darboties studiju gados, kad Polijā iepazinās ar poļu jauniešiem, kuri evaņģelizēja ar mūziklu palīdzību. Sākumā tas bijis jauniešu kopējs projekts, kas no domubiedru grupas izaudzis līdz kopienai „Droga” („Ceļš”). Inese šai grupai pievienojās, jo Latvijā jau bija atklājusi kopienu „Effatu”, un meklēja, kur varētu aktīvāk un harizmātiskāk darboties. Vēlāk viņa atvedu mūziklu „Ievainotais Gans” un „Veronika grib mirt” arī uz Latviju. To izrādes notika 2004. un 2006.gadā. Polijā viņa ar dominikāņiem dziedāja slavēšanas pasākumos, atklājot, ka baznīcā var miksēt arī tradicionālas melodijas – gospeli ar džeza ritmiem. 2004. gadā kopā ar domubiedriem Inese izveidoja grupu „Revival”, ar kuru koncertēts dažādās Latvijas pilsētās, draudzēs, konfesijās, arī Polijā un Lietuvā.
Pastāsti, kā tapa pats disks?
Jau vairākus gadus biju domājusi un ilgojusies pēc šāda albūmiņa, taču visu laiku manī bija apziņa, ka vēl nav pienācis īstais laiks. Pavasarī palūkojos uz jau esošo materiālu un sapratu, ka to tāpat mājās paturēt nedrīkstu, bet jālaiž dzīvot savu dzīvi, jālaiž brīvībā, jālaiž kalpot. Apzinājos gan, ko tas nozīmē – daudz laika, naudas. Nolēmu darīt no savas puses visu, kas manos spēkos, bet neskrienot lietām pa priekšu – lēnītēm, soli pa solim. Viss ieraksta process bija kā iešana pretī nezināmajam – ļāvos Dieva piedāvātajam izgaismot tikai vienu soli uz priekšu. Atskatoties uz notikušo, šobrīd sajūtas ir ļoti savdabīgas. Tas ir kā ieņemts bērns, kas tūlīt piedzims, un nezinu, kā dzīvos tālāk. Ir prieks, ir uztraukums un mazliet pat atvieglojums. Manuprāt, disks būs labs. un ceru, ka uz cilvēkiem tas runās, jo galvenais mērķis – lai dziesmas dzīvo un kalpo cilvēkiem!
Kāpēc „Talita kum”?
Kad pirms laika devos komandējumā uz kādu ekonomikas forumu, kas norisinājās skaistā vietā kādā nelielā poļu kalnu pilsētiņā, izmantoju laiku, lai autobusā klausītos materiālu. Skatoties uz kalniem, ezeriem, mežiem, kas mijās aiz loga, mani piepeši spēcīgi uzrunāja šī frāze “Talita kum!” jeb „Meitiņ, celies!” Jāatzīst, ka pirms tam pat stāsts par Jaira meitu mani nebija tā īsti uzrunājis. Taču piepeši uzausa atmiņā kādās rekolekcijās poļu dominikāņu tēva Adama Šustaka sacītais, ka šajā brīdi starp Jēzu un Jaira meitiņu notiek kaut kas ļoti dziļš un personisks. Viņš viņai pietuvojas un uzrunā viņu ar visu savu sirds siltumu. Mirklis ir tik piepildīts, īpašs un neaprakstāms, ka evaņģēlists šo „Talita kum” tā arī atstāj netulkotu, saprotot, ka citādi nespēs vārdos ietērpt to mīļumu, ko šie vārdi raksturo – meitiņa, meituk! Tikpat labi tā var būt arī kāda sieviete. Pēc tā laika paražām Jairas meitiņa jau bija precību gados. Taču patiesībā mūsu vecumam nav nozīmes, jo mūžības priekšā Dieva acīs tu esi kā mazs bērniņš. Un tieši tādā pašā veidā Jēzus var arī uzrunāt kādu vīrieti.
Ja tev šķiet, ka viss ir ļoti slikti, ka esi nonācis pilnīgā bezizejā, ka esi garīgi nomiris vai tuvu tam, jo grēku nasta par smaga un šķietami nepiedodama. Ja nomāktība ir pārņēmusi tavu sirdi jau ilgus gadus un izsūkusi no tevis pēdējos spēkus, pat tajā situācijā, Dievs tev ir ļoti, ļoti tuvu. Viņš vēlas pieliekties un iečukstēt tev ausī tos pašus vārdus: „Meitiņ, celies! Dēliņ, celies!” Dievs vēlas nākt pie tevis. Viss, ko tev tikai vajag darīt, ir… atvērties! Viņš jau nāk un steidzas pretī, lai atvērtu jaunai dzīvībai! Es ticu, ka disks palīdzēs atdzīvoties, darboties, sajust šo īpašo Dieva pieskārienu.
Kā tapa melodijas?
Komponēju gan pati, gan ar saviem draugiem mūziķiem. Īpaši iedvesmojoša izvērtās sadarbībā ar poļu izcelsmes kapucīnu tēvu Tomašu Pilhu no Kauņas. Viņš, starp citu, ir apsolījis atbraukt arī uz prezentāciju. Iepazinos ar viņu Evaņģelizācijas skolā Rīgā, taču pilnībā atklāju mūsu sadarbības potenciālu kādā misijas braucienā uz evaņģelizācijas skolas sesiju Polijā 2011. gada ziemā. Mums bija palūgts vadīt slavēšanas vakaru. Tas tik labi, neparasti viegli un saskanīgi noritēja, ka sapratu, vajadzēs vēl sadarboties. Tieši darbs ar viņu radīja šo pārliecību, ka albūmu varēs uzrakstīt, jo materiāls tapa gluži vai pats no sevi. Viņš pats daudz raksta, komponē lieliskas, interesantas dziesmas. Viena no mūsu kopīgajām dziesmām pie viņa atnāca rīta adorācijas laikā. Tobrīd tieši biju atbraukusi ciemos, lai uzsāktu ierakstīšanu. Gribu ķerties pie mūsu materiāla, bet viņš saka: „Paklau – man šorīt radās jauna melodija!” Tā skanēja tik gaiši un rītam atbilstoši, ka zibenīgi tapa arī melodija.
Taču ir bijis arī tā, ka kāda dziesma tapusi ilgākā periodā. Tā, piemēram, bija ar „Magnificat”. Bija tapis sākums, kurš uzreiz izveidojās kā refrēns, taču tālākā melodija šķita “nenoķerama”, nespējām saprast – kā tā tālāk attīstīsies. Tā atnāca tikai pēc vairāk kā mēneša. Bet tas nebija ilgākais no tapšanas procesiem. “Sirds lūgšana”, kura tapa kopdarbā ar Māri Veliku, mums arī sevi atklāja lēnam. Punktu pie tās varējām pielikt vien pēc aptuveni pusotra gada. Savukārt impulss dziesmai “Kalnā” atnāca pirms daudziem gadiem, satiekoties ar manu draugu Juri Vizbuli. Viņš pastāstīja dziesmas ideju, uz flīģeļa nospēlēja frāzi: “Vai tu redzi to cilvēku tai kalnā?” un pajautāja, vai man nevarētu rasties teksts. Viņa ideja mani apbūra. Devos mājās, apsēdos un teksts tapa. Piedzima viegli, gaiši un bez sāpēm. Katras dziesmas tapšanas stāsts ir individuāls un skaists.
Vai diska izdošanai saņēmi arī kādu atbalstu?
Pamatā garīgo atbalstu, bet bija arī tā, ka kopiena Kalnā, uzzinot, ka vēlos izdot savu disku, nolēma kopīgi ziedot. Summa bija salīdzinoši neliela pret to, kas bija vajadzīgs, taču svarīgs bija draudzīgais signāls – “mēs esam ar tevi!”. Tas bija ļoti mīļi no viņu puses un man nozīmēja arī ļoti svarīgu emocionālo atbalstu. Kopumā ieraksta procesu finansēju no saviem līdzekļiem. Taču izplatīšanas un iespiešanas izdevumus gan uzņēmās izdevniecība „Kala Raksti”. Par to abām māsām Aijai un Baibai varu teikt lielu paldies!
Kur disku varēs iegādāties?
Visās kristīgajās grāmatnīcās, draudžu grāmatu galdos. Ļoti vēlētos, lai disks nonāktu arī novados – mājās un saimniecībās, kur draudzes ir grūtāk sasniedzamas, kur līdz baznīcai jāiet vairāki kilometriem. Būtu lieliski, ja būtu iespēja, ka albums spētu sasniegt arī cilvēkus tālākos lauku apgabalos un tur spētu uzmundrināt, iedvesmot un atmodināt garīgai dzīvei!
LRKB IC
