9. februārī Olaines Romas katoļu baznīcas draudzes telpās norisinājās semināru cikla “Atver durvis uz brīvību” pirmais seminārs par līdzgaitniecību bijušajiem ieslodzītajiem. Uz pasākumu bija ieradušies 16 semināra dalībnieki, to skaitā gan topošie līdzgaitnieki un interesenti, gan arī Olaines atvērtā cietuma iemītniece, kura sniedza liecību par dzīvi cietumā, atgriešanos pie Dieva un to, kāda veida atbalsts ieslodzītajam, izejot no cietuma, varētu būt nepieciešams. Par nepieciešamo atbalstu liecināja kāda pirms vairākiem gadiem bijusī ieslodzītā, kura tagad pati aktīvi iesaistās līdzgaitniecības kalpojumā
Olaines cietuma kapelāns Ainārs Vanags un LRKB Cietumu kapelānu dienesta vadītājs Mārtiņš Krūklis stāstīja par līdzgaitniecības jēdzienu un šī kalpojuma nepieciešamību. Olaines cietuma psiholoģe Tamāra Čaikovska klausītājiem stāstīja par riskiem un robežām, kas jāievēro darbā ar bijušajiem un esošajiem ieslodzītajiem – ko darīt un no kā labāk izvairīties, par iespējamām manipulācijām un meliem no ieslodzīto puses. Vēl būtiskāk – psiholoģe ļāva saprast un ieskatīties tajā, kāpēc ieslodzītie ir tādi, kādi viņi ir, kādi zemūdens akmeņi slēpjas – visbiežāk tie meklējami tieši negatīvā bērnības pieredzē. Ne katram ir bijusi saulaina bērnība. To vidū, kuriem tā bijusi skarba, ir cilvēki, kas spēj šos pārdzīvojumus pārvērst pozitīvā dzinulī un “izsitas” dzīvē. Diemžēl ir arī ļoti daudz tādu, kuri, bērnības pārdzīvojumu ievainoti, nespēj virzīties uz augšu, un viņu ceļš ved aizvien vairāk lejup, kur cilvēkus samaitā alkohols un narkotikas, kas nereti noved pie administratīviem un krimināliem likumpārkāpumiem.
Semināra dalībnieks Aivis P. raksta: „Seminārs “Atver durvis uz brīvību” sniedza iespēju aizdomāties par jēdziena “līdzgaitnieks” nozīmi kā bērna, tā pieauguša cilvēka dzīvē. Dažādo iestāžu un organizāciju resocializācijas programmu vidū šī ir viena no tām, kas ļauj iesaistīties ikvienam, sagatavojoties, pārbaudot savu emocionālo un garīgo gatavību būt par līdzgaitnieku. Nenoliegšu arī faktu, ka man kā topošajam juristam šķiet interesants “līdzgaitnieka” likumprojekts, tā virzība kompetentās iestādēs un atbildes šāda projekta īstenošanā. Viss, ko varu novēlēt, ir, lai izdodas, jo Latvijai patiešām kas tāds ir nepieciešams!”
Eva Leilande, „Caritas Latvija”
