Jau divas nedēļas sabiedrībā norit diskusija par grozījumiem Izglītības likumā, kurus balsošanai Saeimā iesniegusi opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”). Grozījumu mērķis ir aizliegt izglītības iestādēs dažādu materiālu izmantošanu, kas negatīvi ietekmē bērnu tikumisko attīstību, kā arī nodrošināt tikumisko audzināšanu atbilstoši Satversmē iekļautajām vērtībām. 16.aprīļa sēdē Saeimas deputāti 2. balsojumā balsos par grozījumu iekļaušanu likumā.
Grozījumus pilnībā atbalsta visu tradicionālo kristīgo konfesiju vadītāji Latvijā. Lai aicinātu Saeimas deputātus par tiem balsot, atklātu vēstuli Saeimai jau parakstījuši Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Pareizticīgās Baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.
Atklātajā vēstulē citēts grozījumu teksts, kuru pieņemšanas nepieciešamība pamatota šādi: “Cilvēku izglītošana nav šķirama no viņu tikumiskās attīstības, jo netikumisks cilvēks, apgūstot izglītību un asinot prātu, kļūst sabiedrībai vēl bīstamāks savā rafinētajā rīcībā.”
Z. Stankevičs skaidro, ka šie grozījumi ir ļoti būtiski, jo valsts likumdošanai jāaizsargā bērni un jaunieši no destruktīvu materiālu izmantošanas apmācības procesā. Arhibīskaps norāda, ka svarīgi apzināties, ka arī vislabākie likumi paši par sevi vien nepiespiedīs sabiedrību dzīvot tikumiski. “Tikumisks ir tas, kas kalpo cilvēka ilgtermiņa attīstībai, palīdz viņam sasniegt personības briedumu, atvērties uz citiem cilvēkiem un sabiedrību kopumā, kalpojot ne tikai savam, bet arī kopīgajam labumam. Sabiedrības tikumisko līmeni nosaka sabiedrībā valdošā izpratne un pamatnostāja attiecībā uz to, kas ir ļauns un kas ir labs. Tomēr ar likumu un izglītības palīdzību mēs varam pakāpeniski ietekmēt un mainīt šo izpratni un pamatnostāju. Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi, lai valsts likumdošana aizsargātu bērnus un jauniešus no destruktīvu materiālu izmantošanas apmācības procesā. Tikumisks ir arī tas, kas ņem vērā visas personības dimensijas – fizisko, psiholoģisko un garīgo, un ļauj cilvēkam tās harmonizēt. Tāpēc, lai varētu iespēju robežās objektīvi izvērtēt vienu vai otru materiālu tikumiskumu, ir jāpiesaista visu šo trīs jomu eksperti,” teic Z. Stankevičs. Vairāk ar viņa viedokli par šo jautājumu var iepazīties video materiālā: https://www.youtube.com/watch?v=AmLRns_Y_AA&feature=youtu.be.
Kā norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītājs docents Jānis Pleps jēdziens “tikumība” jau līdz šim ir lietots vairākos likumos, bet līdz šim jēdzienam nav precīzs un izsmeļoši noteikts saturs. Ja likumdevējs ir lietojis tiesību normā norādi uz tikumību kā pamatojumu kādas rīcības pieļaušanai vai aizliegšanai, tad šo jēdzienu ar saturu konkrētā gadījumā aizpildīšot tiesību normas piemērotājs. “Tieši tiesību normas piemērotājs būs tas, kurš definēs sabiedrības vairākuma priekšstatu par tikumisku rīcību un atsevišķas darbības saderību ar tikumības prasībām,” teic J.Pleps. Taču tiesību piemērotājam pirms jēdziena aizpildīšanas ar saturu būšot jāpārliecinās kāds lēmuma pieņemšanas brīdī ir sabiedrības vērtējums par konkrēto rīcību un jāņemot tas vērā.
Deputāte J. Stepaņenko grozījumus iekļaut likumā piedāvāja 25.martā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kas tos arī atbalstīja. Deputāte šādu iniciatīvu uzņēmusies, jo saņēmusi daudzu vecāku bažas un lūgumus aktīvi iesaistīties darbā, lai bērnus skolās un bērnudārzos pasargātu no eksperimentāliem mācību līdzekļiem, kuros paustā dzimumaudzināšana neatbilst tradicionālam ģimenes modelim. Arī viņas pašas iekšējā pārliecība kā četru bērnu mātei neļāva stāvēt malā.
“Mums ir jābūt drošiem, ka skolās bērniem mācīs tikai to, ko vecāki saprot ar mācību procesu, nevis tiks veikti eksperimenti ar dažādām grāmatām un brošūrām, kuras piedāvā atsevišķas nevalstiskās organizācijas. Tāda informācija un materiāli nav saistīti ar izglītības procesu, tāpēc izglītības iestādē, kuras uzturam par nodokļu maksātāju naudu, tām nav vieta,” stingri pārliecināta deputāte.
Viņa norāda, ka izglītības likuma mērķus, tajā skaitā tikumisko attīstību nepieciešams pastiprināt ne tikai NVO izplatīto materiālu dēļ, bet arī, lai neatkārtotos gadījums, kad pirms vairākiem gadiem Labklājības ministrija izdeva grāmatiņu “Diena, kad Kārlis bija Karlīne”. “Tādā gadījumā skolotājiem pat vairs nav izvēle, pat ja viņi šādam dzimumaudzināšanas modelim nepiekrīt. Kad grāmatiņas izdeva, mana bērnudārza audzinātāja, piemēram, dalījās ar bailēm, kā būs tad, ja viņai vajadzēs vadīt nodarbības, ņemot par pamatu grāmatiņas, kas neatbilst tradicionālai audzināšanai,” atceras deputāte. Viņa teic, ka pašlaik atsevišķu personu grupa ir noraizējusies, ka gadījumā, ja grozījumi stāsies spēkā, būs ierobežota viņu rīcība. “Tās ir šo organizāciju vēlmes nepazaudēt savus iztikas līdzekļus, bet runa ir par mūsu veselo saprātu un bērnu drošību.”
*Grozījumi paredz, ka Izglītības likums jāpapildina ar 10. pantu “Izglītība un tikumība”, kas formulēts šādi: “(1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, it īpaši tādām kā laulība un ģimene. (2) Izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana, kā arī to izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību”.
LRKB IC
