Svētdien, 6. decembrī, Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā notiks labdarības koncerts “Mīlestības pieskāriens”. Koncertā piedalīsies Ropažu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, LELB Jauniešu centra gospeļkoris, Strazdumuižas pūtēju ansamblis, Lorija Vuda un draugi, muzikālā apvienība “Prieks”, dziesminiece Sintija Grava, komponists un pianists Māris Lasmanis, dziedātāja Olga Rajecka, aktieris Rūdolfs Plēpis, dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels un citi. Koncerta laikā līdzekļi tiks vākti Sāpju Dievmātes baznīcas ēku kompleksa restaurācijas un remonta darbiem.
Kā informēja Sāpju Dievmātes baznīcas ēku kompleksa izpētes un atjaunošanas projekta autori, šobrīd ēku kompleksā ilgstoši konceptuāli pamatoti un sakārtoti remontdarbi nav veikti. Laikā gaitā dzīvojamā ēka ir deformējusies, baznīcas un pārējo ēku jumts cietis no mitruma, krāsojums atlupis, vietām atvērušās skārda šuves, bojāti dakstiņi, vietām dakstiņi aizstāti ar bleķi, kurš ir caurs. Tāpēc steidzīgi jāveic jumta seguma nomaiņa un konstrukciju remonts. Baznīcas zvanu nav iespējams zvanīt torņa konstrukciju sliktā stāvokļa dēļ. Jāatjauno arī logi.
Šis ēku komplekss bija viens no pirmajiem, kurā bija ieejama elektrība, tāpēc vietām vēl ir saglabājušies K. Ulmaņa laika elektrības vadi. Tiek lietoti vāji elektrības drošinātāji, dažās telpās vienlaicīgi nav iespējams ieslēgt vairākas elektriskās ierīces, jo elektrības vadi zem apmetuma aizdegas. Nepieciešama arī kanalizācijas un apkures sistēmas atjaunošana. Savukārt plebānijā (mācītājmājā) nepieciešams restaurēt kāpnes. Vienlaicīgi jāveic vides sakārtošana – teritorijas labiekārtojums, žoga remonts, nevajadzīgo palīgēku demontāža un visa iekšpagalma arhitektoniska sakārtošana. Papildu ir nepieciešami remontdarbi un restaurācija arī baznīcas iekštelpās.
Ņemot vērā, ka ēku komplekss ir kultūrvēsturisks piemineklis, pirms remontdarbu un restaurācijas plāna izveides Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas ēku komplekss ir arhitektoniski un konstruktīvi jāapseko. Balstoties uz izpētes un apsekošanas rezultātiem tiks izstrādāts kompleksa atjaunošanas projekts, kā arī būs iespēja novērtēt ēku kultūrvēsturisko nozīmību, konstruktīvo stāvokli un atjaunošanas darbu apjomus.
Vēsturiski Sāpju Dievmātes baznīca bija pirmā katoļu svētnīca, kas pēc Reformācijas ienākšanas Rīgā tika uzbūvēta šīs pilsētas katoļticīgajiem. 16.-17. gadsimta mijā Rīgas pilsētas attēlos saskatāma maza Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīca, kas atradās netālu no Ordeņa pils, tai vietā, kur tagad atrodas Sāpju Dievmātes baznīca. Ir ziņas, ka pēc tam šajā vietā dievnams ir uzcelts 1765. gadā. Divdesmit gadus šī mazā kapela pulcināja Rīgas, visas Vidzemes, kā arī iebraukušos ārzemju katoļus. Tomēr 1780. gadā Austrijas erchercogs Jāzeps II ceļā uz Krievijas galvaspilsētu apmeklēja Rīgu. Ieraudzījis katoļu kapelas niecīgos apmērus un nabadzīgo iekārtojumu, viņš sarunās ar carieni Katrīnu II lūdza uzcelt jaunu mūra baznīcu Rīgā.
Baznīcas būvdarbi sākās 1783. gadā. 1785. gada 28. jūlijā Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis konsekrēja jaunuzcelto dievnamu Jaunavas Marijas Sāpju Dievmātes godam. Dievnamam blakus tika uzbūvēta agrā klasicisma stila divstāvu plebānija ar augstu mansarda jumtu, kurā tika atvērta draudzes skola.
Sāpju Dievmātes baznīca kardināli pārbūvēta un paplašināta 1859.-1860. gadā pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Johana Daniela Felsko projekta. Savukārt 1895. gadā baznīcas rietumu pusē pēc Vilhelma Bokslafa projekta uzbūvēja astoņšķautņainu neorenesanses stila baptistēriju. Pēc tam dievnama iekštelpas atjaunotas 20. gs. 50. un 90. gados. 2000. gada rudenī veikta baznīcas torņa skārda daļēja krāsošana un atjaunots krusts.
Ēku kompleksa izpētes un atjaunošanas projekts notiek sadarbībā ar Kultūrkapitāla fondu un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”.
LRKB IC
