Žēlsirdības misionāri, lai iedrošinātu cilvēkus tuvoties Dievam, Baznīcai, grēksūdzei

Dienu pirms Lielā gavēņa sākuma, 9. februārī, pāvests Francisks tikās ar priesteriem, kas Pelnu trešdienā sāk žēlsirdības misionāru kalpojumu. Romā ir ieradušies vairāk nekā 700 priesteri. Viņu vidū ir arī priesteri no Latvijas – priesteris Marcins Vozņaks, no Rīgas arhidiecēzes, priesteris Aleksandrs Stepanovs no Jelgavas diecēzes, priesteris Staņislavs Prikulis no Rēzeknes – Aglonas diecēzes, priesteris Edijs Silevičs – no Liepājas diecēzes – kas šodien kopā ar pāvestu piedalīsies Pelnu trešdienas dievkalpojumā Romas Svētā Pētera bazilikā.

Kā pastāstīja priesteris S. Prikulis, vakar, tiekoties ar priesteriem, pāvests uzsvēra, ka cilvēks, saņemot Grēksūdzes sakramentu, piedzīvo tikšanos ar Baznīcu. Tāpēc tiem, kas pieņem grēksūdzi, jāparāda žēlsirdība, lai atnākušais cilvēks piedzīvotu atgriešanās Baznīcā mirkli, lai viņš arī pēc tam spētu ienākt vēl ciešākā saiknē ar Dievu un Baznīcu. Priesterim jābūt tam, kurš pieņem katru atnākušo cilvēku, jāapzinās, ka katrs nāk ar iekšējiem pārdzīvojumiem, tie jāsaprot un jāpalīdz cilvēkam atgriezties.

Pāvests atgādināja, ka grēciniekiem jājūt, ka Baznīca ir māte, tāpēc biktstēviem šie cilvēki jāapklāj ar “žēlsirdības segu”, jo katram grēciniekam ir jāpiedzīvo, ka Baznīca viņu pieņem un mīl. Viņš aicināja apzināties, ka cilvēki grēksūdzes krēslā ir savā ziņā “kaili”, vāji, nezina, ko lai saka, tāpēc lūdza žēlsirdības misionārus nevis tiesāt, bet gan “nest uz saviem pleciem grēciniekus” un viņus mierināt.

S. Prikulis arī pastāstīja, ka tikšanās laikā priesteri saņēma žēlsirdības misionāra nominātus, kas darbosies Jubilejas gadā. Saskaņā ar tiem, līdzās iepriekš minētai attieksmei, žēlsirdības misionāriem ir jāiedrošina cilvēki doties pie grēksūdzes, kā arī viņiem ir dotas tiesības Jubilejas gadā piedot četrus no Svētajam Krēslam rezervētajiem grēkiem.

Kā skaidro M. Vozņaks, jēdziens „Svētajam Krēslam rezervētie grēki” ir atrodams jau 1917. gadā izdotajā Kanonisko tiesību kodeksā. Runa ir par ļoti smagiem pārkāpumiem, kurus izdarot, cilvēks automātiski iekrīt ekskomunikācijā, proti, tiek izslēgts no Baznīcas kopības, un viņa atbrīvošana no šī soda ir rezervēta pāvestam. Kādi ir šie grēki? To uzskaitījumu atrodam 1983. gada Kanonisko tiesību kodeksā. 

Viens no šiem grēkiem ir Vissvētākā Sakramenta profanācija jeb apgānīšana. „Tas, kas izmet vai svētzadzīgā nolūkā paņem vai patur konsekrētās zīmes, ar to pašu iekrīt likuma piespriestajā un Apustuliskajam Krēslam rezervētajā ekskomunikācijā”, lasām kodeksā. Vēl viens no šiem grēkiem ir fiziskā vardarbība pret Romas pāvestu. Tāpat ekskomunikācija paredzēta priesterim, kurš Grēksūdzes sakramentā piedod grēkus personai, ar kuru viņam ir bijušas seksuālas attiecības. No Baznīcas kopības sevi izslēdz arī priesteris, kurš pārkāpj grēksūdzes noslēpumu.

Viens no Svētajam Krēslam rezervētajiem grēkiem skar bīskapu, kurš „bez pāvesta mandāta” konsekrē kādu par bīskapu. Šajā gadījumā gan tas, kurš konsekrē, gan arī tas, kurš tiek konsekrēts, automātiski tiek ekskomunicēti.  Šim sarakstam jāpievieno arī mēģinājums no bīskapa puses ordinēt par priesteri sievieti, kā to nosaka 2007. gadā izdotais Ticības mācības kongregācijas dekrēts. 

Visbeidzot, šī jautājuma ietvarā varētu būt lietderīgi piebilst dažus vārdus vēl par kādu grēku, kuru izdarot, cilvēks automātiski iekrīt ekskomunikā, norāda priesteris M. Vozņaks un turpina: “Tas gan nav rezervēts Svētajam Krēslam, bet bīskapam. Runa ir par abortu, kas ir noziegums pret cilvēka dzīvību. Tāpēc ekskomunikācijai tiek pakļauta ne tikai māte, kura nogalina savu vēl nedzimušo bērnu, bet arī ārsts un visi tie, kuri sievieti pamudina uz šādu rīcību. Katoliskās Baznīcas katehismā par to lasām: „Kas izdara abortu, panākot attiecīgās sekas, nonāk ekskomunikācijas stāvoklī latae sententiae paša izdarītā nozieguma fakta dēļ vien, saskaņā ar Kanoniskajā likumā noteiktajiem apstākļiem” (KBK 2272; sal. KTK 1398, 1314, 1323, 1324).”

Pēc priestera sacītā, ekskomunika ir vērsta uz to, lai palīdzētu cilvēkam pilnībā apzināties tā vai cita pastrādātā nozieguma smagumu un, līdz ar to, veicinātu viņa atgriešanos un gandarīšanu.

Žēlsirdības misionāriem rezervētie grēki ir: Vissvētākā Sakramenta profanācija; fiziska vardarbība pret Romas pavestu; absolūcija līdzdalībniekam grēkā pret 6. bausli, kā arī tieša grēksūdzes noslēpuma izpaušana. 

LRKB IC

 

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti