17. aprīlī, Labā Gana svētdienā, kas ievada lūgšanu nedēļu par aicinājumiem Baznīcā, Rīgas Svētā Jēkabā katedrālē uz vakara dievkalpojumu pulcējās neierasti liels skaits cilvēku. Daudzi no viņiem bija atsaukušies Dievam veltīto personu aicinājumam šajā pēcpusdienā doties Žēlsirdības svētceļojumā uz katedrāli. Rīgas arhidiecēzes centrālajā dievnamā ieradās astoņas svētceļnieku grupas no Rīgas, tāpat bija atbraukuši svētceļnieki no citām Latvijas pilsētām.
Kā pastāstīja māsa kalpone Inese Ieva Lietaviete, no māsu klostera Ķīpsalā ceļā devās vairāk nekā 20 cilvēku liela grupa, kurai bija pievienojušies arī Kuldīgas un Limbažu ticīgie. Iedvesmojoties no kustības “Pro Sanctitate” idejas lūgties par bēgļiem, pie Daugavas grupa lūdzās par tiem, kas bēgļu gaitās gājuši bojā, par kristiešiem, kas cieš no vajāšanām, un citām Baznīcas vajadzībām. Grupā gāja daudzi bērni, viņi bija tie, kas visvairāk “cīnījās” par krusta nešanu.
Visgarāko ceļu mēroja Bolderājas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas draudze. 11 cilvēku lielā grupa nogāja 12 kilometrus. Grupas vadītāja Valentīna atzinās, ka tas bija pirmais viņas vadītais svētceļojums, turklāt pirmais svētceļojums kājām, ko organizē Bolderājas draudze. Ceļa sākumā grūtības sagādāja garām braucošās mašīnas, tomēr kopumā svētceļojuma dalībnieki bija priecīgi par pirmo šādu pieredzi. Patīkamu pārsteigumu sagādāja arī kāds vīrietis Ķīpsalā, kurš grupas dalībniekiem paspieda roku, kā arī paklanījās krusta priekšā.
Rīgas Svētās Trīsvienības draudzes grupā bija vairāk nekā 30 cilvēki. Liela daļa svētceļnieku bija krievu tautības, tāpēc Rožukroņa lūgšana notika latviešu un krievu valodā. Svētceļnieki ieradās arī no Kristus Karaļa draudzes, Svētā Franciska draudzes, kā arī jauniešu kopienas “Kalnā”.
Kustības “Pro Sanctitate” apustuliskā oblāte Liliane Bertrande pastāstīja, ka viņu grupa bija neliela, bet tai pievienojās arī pārstāvji no Dominikāņu ģimenes. Tāpat viņa pastāstīja, ka svētceļojuma laikā notika Rožukroņa lūgšana, savukārt pirmajās divās apstāšanās pie “Ave Sol“ koncertzāles notika lūgšana par vienotību dažādu konfesiju starpā, savukārt netālu no Daugavas, esot upes un jūras tuvumā, notika aizlūgums par bēgļiem, kas ļoti bieži Eiropu sasniedz laivās.
Daugavas krastā, pie lielā Kristapa skulptūras, tikās trīs grupas – “kustības “Pro Sanctitate”, Bolderājas un Svētā Alberta draudzes svētceļnieki. Kopā viņi devās uz Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu, bet pēc tam uz Svētā Jēkaba katedrāli, kur tika sagaidīti ar zvanu skaņām.
Dievkalpojuma laikā muzicēja dažādu draudžu un kopienu jaunieši. Ņemot vērā, ka tuvojas Tezē Eiropas tikšanās Rīgā, jaunieši dziedāja Tezē dziesmas. Dievkalpojumu vadīja arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš arī pats šai dienā veica vairāk nekā 400 km garu svētceļojumu no Polijas, lai piedalītos svētkos.
Šai dienai viņš bija sagatavojis īpašu vēstījumu, kurā runāja par aicinājuma, īpaši konsekrēto personu, būtību. Savas uzrunas sākumā viņš atsaucās uz dienas lasījumu, sakot, ka visi esam aicināti būt “baltās drēbēs” Dieva valstībā, bet konsekrētie jau zemes virsū izvēlas salikt solījumus un tādā veidā kļūst par redzamu Dieva valstības zīmi.
Arhibīskaps norādīja: “Mēs, cilvēki, nevaram vienkārši “piešķirt” aicinājumus: tiem jānāk no Dieva. Priesterība nav kā citas profesijas. Mēs nevaram vienkārši piesaistīt cilvēkus ar publisko attiecību stratēģijām. No Dieva sirds nākušam aicinājumam vienmēr jāatrod atbilde cilvēka sirdī. Bet tam ir vajadzīga mūsu sadarbība, vispirms ar lūgšanu gan individuāli, gan mūsu draudzēs.”
Pēc Svētās Mises māsa Inese Ieva atgādināja pāvesta Franciska vēstījuma vārdus Vispasaules lūgšanu dienai par aicinājumiem – “lai Žēlsirdības Jubilejas gadā visi kristieši piedzīvo prieku par savu piederību Baznīcai” – un aicināja to piedzīvot.
Vakara turpinājumā sekoja konsekrēto personu liecības. Dominikāņu māsa misionāre Katrīna, kas patlaban kalpo Kuldīgā, bet kura ir dzimusi un augusi Polijā, pastāstīja, ka klosterī iestājusies pirms 40 gadiem un sākumā neticēja, ka tajā paliks ilgi. Viņa norādīja, ka klosterī ir sapratusi un piedzīvojusi Dieva mīlestību, kas ir vērsta arī uz viņu.
Savukārt priesteris Pēteris Skudra sacīja, ka garīgajā seminārā iestājies spontāni un pēc tam ir lūdzis Dievam, lai parāda, vai tiešām tas ir aicinājums. Tomēr studiju laikā viņš ir sapratis, ka Dievs katram cilvēkam dod izvēli, bet cilvēkam jāpieņem lēmums, kuru Dievs svētī un kurā Dievs atbalsta.
Noslēgumā kūrijas dārzā pie ugunskura bija iespēja nobaudīt karstu zupu un pavadīt laiku sarunās.
Pēc pasākuma Latvijas konsekrēto personu apvienības pārstāve māsa Inese Ieva Lietaviete uzsver, ka nav jēgas rīkot pasākumu pasākuma dēļ, jo svarīgākā ir lūgšana: “Katedrālē Baznīca tiešām lūdzās par aicinājumiem. Un Dievs jau dos augļus.”
LRKB IC; Foto: svētceļnieki
