Svētdien, 1. maijā, māsu kalpoņu klosterī Ķīpsalā notika rekolekcijas, kurās to dalībnieki, atbilstoši Dieva žēlsirdības gada aicinājumam, pārdomāja, kā pieņemt un dāvāt piedošanu un žēlsirdību. Pasākuma galvenā mērķauditorija bija kustības “No sirds uz sirdi” locekļi, bet piedalījās arī citi interesenti.
Kā pastāstīja māsa Inese Ieva Lietaviete, rekolekcijas vadīja priesteris no Polijas Slavomirs Plusa, kas ir Radomas Garīgā semināra pasniedzējs, eksorcists un kustības “Atjaunotne Svētajā Garā” vadītājs Polijā. Savukārt māsa Eva no Polijas pastāstīja par lūgšanu kustības “No sirds uz sirdi” kalpojumu Polijā un Latvijā.
Priesteris S. Plusa pazīst māsas kalpones, jo viņu galvenā māja atrodas Radomas diecēzē. Turklāt priesteris jau bija rīkojis formāciju kustības locekļiem Polijā, tāpēc priesterim un māsām radās doma apciemot Latviju un iepazīties ar kustības pārstāvjiem šeit. Pēc māsas Ineses Ievas sacītā, tā pavisam nejauši radās doma arī par rekolekciju rīkošanu.
Lūgšanu kustība “No sirds uz sirdi” šogad svin 10 gadu pastāvēšanas jubileju. Tajā ir iesaistījušies vairāk nekā 400 dievlūdzēju. Māsa Eva pastāstīja, ka iedvesma lūgšanu kustības veidošanai nākusi no Marijas aicinājuma lūgties Rožukroni atklāsmju laikā Getšvaldē, Polijā, 1877. gadā. Tās ir Baznīcā atzītas un apstiprinātas atklāsmes, kad 80 dienu laikā Marija 160 reizes tikās ar divām vizionārēm – 13 gadus veco Justīnu Šafriņsku un 12 gadus veco Barbaru Samulovsku. Jau ar pirmajiem vārdiem Dievmāte meitenes aicinājusi lūgties Rožukroni.
Māsa Inese Ieva norāda, ka šajā garīgajā lūgšanu kustībā Latvijā ir iesaistījušies ap 40 cilvēku, un pieteikšanās ir iespējama māsu kalpoņu mājaslapā www.kalpones.lv. Locekļi netiekas klātienē, viņus vieno kopīga lūgšana, bet reizi gadā notiek formācijas diena. Solījumus kustībā var salikt uz laiku vai uz mūžu. Tie ietver apsolījumu lūgties Rožukroņa lūgšanu par cilvēkiem, kurus skārušas dažādas grūtības, slimības, atkarības. Sākotnēji lūgšana bija par cilvēkiem atkarībās, jo Polijā, kur kustība radās, daudzi cilvēki cīnījās ar alkohola atkarību.
Savukārt Latvijā par šo kustību kapelāni stāsta slimnīcās, tāpēc lūdzēju rindās ir daudz gados vecu un slimu cilvēku, arī vientuļu cilvēku, kas dzīvo pansionātos. Tāpēc tagad kustības locekļi lūdzas arī par slimajiem, vecajiem un vientuļajiem. Daudzi vecuma un slimību dēļ rekolekcijās nevarēja piedalīties, tāpēc notika garīga vienošanās lūgšanā.
Rekolekciju laikā žēlsirdības stundā ikviens varēja saņemt individuālu svētību no priestera. Tika pasvētīts ūdens, sāls un eļļa, ko var izmantot individuāli, lūdzoties par slimniekiem. Šīs zīmes kalpo arī kā palīdzība garīgajā cīņā, lai atvairītu ļauna gara uzbrukumus. Dodoties mājās, katrs varēja paņemt līdzi šķipsniņu sāls kā zīmi attīrīšanai un atjaunotai liecībai par to, ka katrs pieder Kristum.
LRKB IC
