Ceturtdienas, 12. maija, pēcpusdienā Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Vatikāna Valsts sekretāra kardināla Pjetro Parolina lekcija par cilvēka un pasaules redzējumu pāvesta Franciska enciklikā “Laudato si”. Pirms lekcijas ievadvārdus sacīja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks un Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Lekcijas apmeklētāju rindās bija garīdznieki, ar Baznīcas dzīvi cieši saistīti cilvēki, citu konfesiju pārstāvji, politiķi, kultūras, akadēmisko aprindu pārstāvji un daudzi citi.
Lekcijas ievadā Pjetro Parolins atminējās, ka enciklika tika izdota aizvadītā gada 24. maijā, dienā, kad Baznīcā tika svinēti Vasarsvētki. Savukārt izdevuma atvēršana latviešu valodā arī notiek īsi pirms šī gada Vasarsvētkiem.
Lekcijā par encikliku, kardināls stāstīja par trīs tās aspektiem – kopīgām mājām, ikviena cilvēka pieaugošo apjausmu, ka nepieciešams uzņemties atbildību, un dalīšanos atbildībā ar citiem, balstoties uz subsidiaritātes principu. Vispirms viņš uzsvēra, ka, tiklīdz cilvēks sāk rīkoties kā kungs un ķēniņš, mūsu planētai jeb kopīgajām mājām, kas ietver ne tikai apkārtējo vidi, bet arī kultūru un sabiedrību, tiek nodarīts ļaunums. “Taču kopējo māju pamatiem jābalstās uz mūsu kopību, ko veido mūsu attiecības ar Dievu, tuvāko, ar apkārtējo vidi un sevi pašu. Mums jāatjauno visa veida dabiskais līdzsvars, jārod harmonija sevī, attiecībās ar dabu, ar pārējām dzīvajām radībām un Dievu,” uzsvēra kardināls.
Pēc tam P. Parolins iztirzāja jautājumu par nepieciešamību apzināties un uzņemties personīgu atbildību. “Pasaulē ir vērojama nepārprotama vides un sabiedrības degradēšanās, valda vieglprātības un nedrošības gars. Nemanāmi izirst saiknes starp cilvēkiem un vājinās piederības sajūta, mūs pakāpeniski pārņem tā saucamā patēriņa kultūra, kas ietekmē gan sabiedrības atstumtos, gan rada lietas, kas ātri pārvēršas atkritumos. Dzīve, līdzāspastāvēšanas jēga zaudē savu nozīmi,” situāciju skaidroja P. Parolins, turpinot: “Mēs nedrīkstam samierināties ar notiekošo, mēs nedrīkstam zaudēt zinātkāri un vēlmi izprast lietu kārtību. Apkārtējās vides stāvokļa pasliktināšanās liek mums uzdot jautājumus par mūsu pašu dzīvesveidu.”
Pēc enciklikā rakstītā, ekoloģiskā krīze mūs mudina uz padziļinātu pašrefleksiju par iepriekš minētajiem jautājumiem, kas ietver arī sava dzīvesveida analizēšanu, savu kļūdu, grēku, netikumu un nolaidību atzīšanu. Šim procesam cilvēks ir jānoved pie patiesas nožēlas un vēlmes mainīties, lai pēc tam kļūtu par jau sākotnēji minētā dabiskā līdzsvara sargātājiem. “Tas ir grūts uzdevums gan no kultūras, gan garīguma, gan izglītības viedokļa. Taču, ja mēs to neizdarīsim, nekas nemainīsies. Šo uzdevumu apgrūtina tas, ka, neieaudzinot ētikas normas, cilvēki var izvēlēties kaitīgu dzīvesveidu, kas var novest pie graujošām sekām,” skaidroja P. Parolins.
Noslēguma daļā kardināls skaidroja, ka personīgā iniciatīva ir svarīga, tomēr ar to vien nepietiek, tāpēc “mums ir pakāpeniski jāspēj šī atbildība pacelt no indivīda līmeņa kopīgā līmenī, no personiskā – starptautiskā līmenī”. Šai skarā Vatikāna Valsts sekretārs uzsvēra ģimenes nozīmi, jo tieši ģimenē iemācāmies iejūtību un spēju novērtēt dzīvību. “Ģimene arī sniedz integrālo izglītību, kas ikvienam no mums ir nepieciešama, lai sasniegtu atbilstošu brieduma pakāpi un izdarītu to harmoniskā veidā. Ģimene mums iemāca lūgt nevis pieprasīt, no sirds teikt paldies par to, ko saņemam. Ģimene mūs iemāca valdīt pār dusmām un alkatību, kā arī lūgt piedošanu par mūsu izdarītajiem pāri darījumiem. Šādi vienkārši, patiesi pieklājības žesti ļauj veidoties videi, mentalitātei, kurā dzīve tiek organizēta kopīgi, ar cieņu pret apkārt esošo,” sacīja P. Parolins. Un pēc tam var veidoties kopīga izpratne, kuras pamatā būs rūpes par kopīgām interesēm, jo daba pieder visiem. Tā ir paaudžu pārmantota vērtība un ikviena indivīda atbildība.
Pēc uzrunas klausītājiem bija iespēja uzdot kardinālam jautājumus. Viens no klausītājiem jautāja kardināla viedokli par Latvijas kristīgo konfesiju vadītāju aicinājumu neparakstīt Stambulas konvenciju. Kardināls P. Parolins norādīja, ka kristiešu nostāja ir pašsaprotama, jo “šajā konvencijā atrunātās normas ir pretrunā ar kristīgo mācību. Ir morālas pretrunas starp dokumentu un Baznīcas pamatnostādnēm, kas ne visiem ir pieņemams, bet mēs labi zinām, ka Jaunajā Derībā ir arī runāts par morālajām vērtībām, par ētiskajām normām. Mums kā kristiešiem, protams, ir jālūdz ievērot šie principi, arī pieņemot starptautiskus tiesību aktus”. Visu kardināla Parolina lekciju Latvijas Universitātē var noklausities “Radio Marija Latvija” arhīvā (šeit).
Ceturtdien pēc lekcijas kardināls svinēja Svēto Misi Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, uzrunā pievēršoties jautājumam par kristiešu vienotību un ekumenismu. Uzrunu var izlasīt šeit.
Savukārt pl. 19.30 Latvijas Mākslas muzeja telpās notika apustuliskā nuncija Baltijas valstīs Pedro Lopesa Kintanas pieņemšana. Tās laikā klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Ar I. Mūrnieces uzrunu var iepazīties šeit.
LRKBC IC, foto: Ojārs Jansons
