Svētdienas, 14. augusta, vakarā Aglonā ar Svēto Misi sākās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinības. Sakrālajā laukumā pulcējās vairāki desmiti tūkstoši ticīgo, lai piedalītos Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča svinētajā Svētajā Misē. Tās laikā tika izdalīts arī Iestiprināšanas sakraments, bet pēc dievkalpojuma notika Euharistiskā procesija.
Sprediķī arhibīskaps atgādināja ticīgajiem, ka esam viegli ievainojami, un tā iemesls ir grēks. Viņš norādīja uz dažām grēka izpausmēm mūsdienu pasaulē. “Pirmkārt, tie ir terora akti, par kuriem dzirdam un kuros mirst nevainīgi cilvēki. […] Tā ir akla naida, atriebības kāres vai reliģiskā fanātisma sekas,” norādīja Z. Stankevičs.
Pēc tam arhibīskaps runāja par ekoloģiskām problēmām, kuru “iemesls ir grēka piesārņota cilvēka sirds, kas inficēta ar egoismu, alkatību un bieži vienaldzību, kad cilvēks nav informēts, kādas ir sekas viņa rīcībai”. Arhibīskaps akcentēja, ka sabiedrības ekoloģijas jomas jautājumi, pirmkārt, “skar valsts ģimenes politiku, kas ietver izpratni par laulību, dzimumu identitāti un pietāti pret seksualitāti, jo ir bīstami atraut seksualitāti no cilvēka personības integritātes. Tātad no cilvēka dvēseliskās un garīgās dimensijas, kā arī dzīvības tālāknodošanas, padarot to par preci. Par patēriņa preci”.
Nākamais ekoloģijas jautājums ir taisnīga ienākumu un nodokļu sadale. “Tā ir darba iespēja visiem sabiedrības locekļiem un taisnīga atalgojuma nodrošināšana. Jāuzdod jautājums, vai nepilnības šai jomā nebija iemesls tik masveidīgai cilvēku aizplūšanai no Latvijas,” jautāja Z. Stankevičs.
Pēc tam arhibīskaps skaidroja tālāk: “Dievs iesākumā deva cilvēkam tikai vienu bausli – tev nebūs ēst no labā un ļaunā atzīšanas koka augļiem, vēlāk tas tika precizēts desmit baušļos. Savukārt Jaunajā Derībā tie tika sintezēti divos – Dieva un tuvākā mīlestības – baušļos. Ja skatāmies uz Dieva dotajiem baušļiem caur sākotnējā, vēl paradīzē pirmajiem cilvēkiem dotā baušļa prizmu, tad mēs tos varam pārformulēt šādi – nepārbīdi manis atklātās labā un ļaunā robežas jeb pieņem manu autoritāti, uzticies man, pat ja nesaproti līdz galam visam tam jēgu. Jo Dievs teica – pretējā gadījumā tu mirdams mirsi jeb būsi pakļauts iznīcībai un nāvei.”
Z. Stankevičs norādīja, ja valstis, atsaucoties vairākumam, ievieš likumus, kas ir klajā pretrunā ar Dieva atklātajām labā un ļaunā robežām, “tad iznīcības un trausluma, nedrošības un apjukuma dimensija sabiedrībā strauji pastiprinās. Tad sāk ļodzīties valsts pamati. Iemesls ir viens – vairs nav vienojošo vērtību. […] Tad sākas tas, ko sauc par identitātes krīzi, un to mēs šodien novērojam Eiropā.”
Tomēr arhibīskaps norādīja, ka šo iznīcības, ļaunuma un grēka spēku ir iespējams pārvarēt. Svētie Raksti mums norāda, ka, pateicoties Jēzum Kristum, mums ir dota uzvara. Viņš ir atbilde uz mūsu problēmām. Augšāmceļoties Viņš pārvar mūsu trauslumu, atbrīvojot mūs no ļaunā varas.
Lai tas patiesi realizētos mūsu dzīvē, mums ir nepieciešama Jaunava Marija, “kas par mums iestājas”. Jaunavas Marijas litānijā viņa tiek salīdzināta ar Derības šķirstu. Tas ienesa Dieva klātbūtni. Tomēr, lai šķirsta klātbūtne nestu augļus, tam nepieciešams nopietns sagatavošanās process, par to liecina Svētie Raksti. Tā Dāvids sagatavoja tam vietu un svinīgu pārnešanu. Arī Aglona ir kā “Derības šķirsta uzturēšanās vieta, Jaunavas Marijas svētglezna ir vieta, kur sanākam, lai viņa mums palīdz atvērties uz Dieva klātbūtni”. Dāvids aicināja pēc dziedātājiem, un arī šeit ir mūzika un instrumenti, kas palīdz noskaņot dvēseli uz Derības šķirsta klātbūtni.
Noslēgumā Dāvids Dieva priekšā nesa upurus un svētīja tautu. Un mums, lai nonāktu līdz Svētās Mises beigu svētībai un Euharistiskajai procesijai, ir nepieciešami divi priekšnosacījumi. Arhibīskaps skaidroja: “Vispirms tas ir izlīguma upuris jeb tā ir laba grēksūdze – tas nozīmē izlīgt ar Dievu, tuvākajiem un sevi grēksūdzē. Un otrais solis ir dedzināmais upuris – lai paši kļūstam par dedzināmo upuri, lai veltāmies Dievam caur Jaunavas Marijas Bezvainīgo sirdi un Jēzus Vissvētāko sirdi, lai atdodam sevi Dieva rīcībā, nebaidoties, būdami pārliecināti un ticēdami, ka tā ir labākā izvēle manā dzīvē, ko varu izdarīt.”
Arhibīskaps piedāvāja arī vairākus ceļus. Piemēram, tiem, kas nav precējušies, lai apdomā iespēju kļūt par priesteri vai konsekrēto personu, ģimenēm – sūtīt savus bērnus katoļu skolās, pašiem iesaistīties draudzē vai kopienā, studēt Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā. Bet, tie, kas vieni, lai nebeidz meklēt savu vietu Dieva plānā un, sekojot Evaņģēlija padomam, ieklausās Dieva Vārdā un to sargā. “Kad cenšamies katru dienu šo Vārdu klausīties un īstenot, mūsu iekšējais cilvēks nostiprinās, un iznīcības, apjukuma, neskaidrības, ievainojamības un aizvainojamības dimensija mūsu iekšienē iet mazumā līdz pat brīdim, kad iznīcīgais būs ietērpies neiznīcībā un mirstīgais būs ietērpies nemirstībā. To es jums visiem novēlu – droši spert soļus šajā ceļā!” teica arhibīskaps.
LRKB IC, foto: Anita Sosnare
