Svētie Raksti liecina, ka kopš pašiem sākumiem pestīšanas vēsturē ir klātesoša dziesma un dažādu mūzikas instrumentu skaņas. Mūzikā kārtotu skaņu raksts dzirdams jau Vecās Derības tauru un stīgu instrumentu skanējumā un izceļojošās Dieva tautas dziesmās. Svētajos Rakstos atrodam arī liturģisku dziesmu krājumu – Psalmus, kas savu aktualitāti nav zaudējis līdz mūsu dienām, un Jāņa Atklāsmes grāmata apliecina, ka dziesma būs klātesoša arī Debesu liturģijā mūžīgajā Jeruzalemē (skat. Atkl 14, 1-5; 19, 6-7).
Katoliskā Baznīca jau no tās pirmsākumiem ir turpinājusi šo Vecās Derības liturģijas tradīciju, iekļaujot dziedāšanu un mūzikas instrumentu spēli Svētajā Misē. Šodien vairumā katoļu draudžu ir koris vai vismaz dziedātāju ansamblis, kā arī ērģelnieki un citu mūzikas instrumentu pārzinātāji. Mūzikā ienākušas jaunas vēsmas, piemirsti senie liturģiskie teksti un Svētajā Misē dažkārt izmantoti dziedājumi ar ļoti vienkāršotu, no liturģijas būtības attālinātu tekstu un dažkārt arī ar apšaubāmu muzikālo kvalitāti. Tajā pašā laikā pastāv bagāta, pat īsti neiepazīta Katoliskās Baznīcas mūzikas tradīcija, mantojums, kurš mūsdienās spēj dot katoļu liturģijai jaunu gaismu.
Lai iedziļinātos katoļu sakrālās mūzikas mantojumā un kaut nedaudz “pagaršotu” seno dziedājumu skaistumu un mūsdienu komponistu – senās tradīcijas sekotāju skaņu rakstus, liels pulks Latvijas katoļu draudžu mūziķu un dziedātāju – ap 90 cilvēku, no 17. līdz 19.augustam piedalījās liturģiskās mūzikas vasaras akadēmijā “Psallite sapienter-dziedāt noslēpumu”, ko ar V.E. Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča atbalstu rīkoja Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI).
Kaut gan akadēmijas nosaukumā minēts noslēpums, precīzāks tā tulkojums skanētu “dziedāt gudrību”, taču noslēpuma jēdziens pat labāk izsaka to, kas notika akadēmijas trijās dienās. Dieva gudrība, kas cilvēkam paliek Noslēpums, dāvāja šai muzicējošo un dziedošo cilvēku kopienai ne sausu akadēmisku nodarbību klāstu, bet iespējas izdzīvot šīs dienas kā rekolekcijas, kopīgu lūgšanu par savu kalpojumu un līdzcilvēkiem.
Akadēmijas dalībnieki varēja apmeklēt tikai teorētiskās nodarbības, vai arī ņemt tajā pilnīgu dalību, dziedot liturģiskajā kopkorī, vingrinoties gregorikas meistardarbnīcā, kā arī papildinot savas zināšanas un prasmes nodarbībās pie vokālajiem pedagogiem vai ērģeļspēles meistardarbnīcās atbilstoši savām interesēm un sagatavotības pakāpei.
Dienas kārtībā bija teorētiskās nodarbības no rīta, kam sekoja liturģiskā kopkora mēģinājums diriģentu prof. Franca Karla Prasla (Austrija), Jāņa Veļičko un Laines Taboras vadībā, nodarbības meistardarbnīcās vai pie vokālajiem pedagogiem un dziedāta vakara lūgšana Jēkaba katedrālē, kurā praktiskajās nodarbībās apgūtais ieguva dzīvas Baznīcas liturģijas veidolu un pirmo divu dienu vakarlūgšanas veidoja pakāpienus uz trešās dienas centrālo lūgšanu – Svēto Misi.
Teorētiskajās nodarbībās akadēmijas dalībniekus ievadīja priesteris Mihails Volohovs, kurš patlaban Romā studē patristiku un Baznīcas vēsturi, pievēršot klausītāju uzmanību problēmām un trūkumiem saistībā ar dziedājumu un mūzikas izvēli, kā arī kvalitāti katoļu liturģijā mūsdienās.
Gregoriskās un liturģiskās mūzikas speciālists, Dr. theol., prof. Francs Karls Prasls (Austrija) trijos priekšlasījumos iepazīstināja akadēmijas dalībniekus ar liturģijas un mūzikas attiecībām no Vecās Derības laika līdz mūsdienām, liturģiskā gada seno dziedājumu bibliskajiem pamatiem, simbolisko un alegorisko nozīmi, īpaši pievēršoties Kristus dzimšanas svētkiem un Lieldienām, kā arī apskatīja sakrālās mūzikas mantojuma saglabāšanas problēmas un tā izmantošanas iespējas liturģijā mūsdienās.
Vēl mūzikas akadēmijas dalībnieki dzirdēja Pontifikālā institūta “Musica sacra” licenciāta studentes, kordiriģentes Laines Taboras priekšlasījumu par Baznīcas mūziķa kalpojumu un lomām liturģijā, kurā referente iepazīstināja klausītājus ar Baznīcas dokumentiem, kas satur konkrētus norādījumus un ieteikumus. Savukārt Dr. art. Ieva Rozenbaha sniedza īsu ieskatu sakrālās mūzikas attīstībā Latvijā, atzīmējot, ka mūsu valstī šī tradīcija vēl ir ļoti jauna un tās izaugsmi ietekmējuši vēsturiskie apstākļi. Šis priekšlasījums ļāva izdarīt secinājumu, ka katoļu komponistiem šodien ir ļoti lielas iespējas dot savu pienesumu Latvijas sakrālās mūzikas attīstībai.
Kaut arī vasaras akadēmijas klausītāji saņēma akadēmiskas teorētiskas un praktiskas zināšanas, šīs mācības bija īpašas ar lūgšanas gara klātbūtni – lūgšana veidoja šī īpašā pasākuma ietvaru un saturēja to vienotā veselumā. Prof. F.K.Prasls savas lekcijas iesāka, iemācot īsu gregorisku dziedājumu, no kura ir ņemts šīs akadēmijas nosaukums, tā sagatavojot klausītāju sirdis un prātus liturģijas simbolu un noslēpumu dziļākai izpratnei. Savukārt dziedātajā vakara lūgšanā Jēkaba katedrālē mācību dalībniekiem tika dota iespēja lūgties kopā kā Dieva tautai.
Vasaras akadēmija noslēdzās 19. augustā ar Svēto Misi Jēkaba katedrālē, kuru celebrēja V.E. Rīgas arhibīskaps Z. Stankevičs, koncelebrējot priesterim M. Volohovam. Šajās svinībās piedalījās vasaras akadēmijas dalībnieku liturģiskais kopkoris un mūziķi, liturģijā iekļaujot nodarbībās apgūtos skaņdarbus – no seniem gregoriskiem dziedājumiem līdz mūsdienu katoļu autoru rakstītai mūzikai ar tradicionālajiem liturģijas tekstiem.
Savā homīlijā arhibīskaps pievērsās abiem dienas lasījumiem – pravieša Ecehiēla sauso kaulu ielejas redzējumam (Ez 37, 1-14) un Jēzus sarunai ar likuma zinātājiem par vislielāko bausli Likumā (Mt 22, 34-40). Pravieša redzējumā sausie kauli ir Izraēļa nams, un bīskaps uzsvēra šo paralēli ar mūsdienu situāciju, kad kristīgā Eiropa, jaunais “Izraēla nams” kļūst līdzīga sauso kaulu ielejai. Viņš atsaucās uz pāvesta Franciska uzrunu Eiropas Parlamentā, kur Eiropa tiek salīdzināta ar nogurušu un neauglīgu vecmāmiņu un uzdeva jautājumu – ko ar to darīt? Kā šajos kaulos atkal dabūt dzīvību un kāds tam sakars ar mūziku? Pravieša tekstā, norādīja arhibīskaps, ir ietverta atbilde, paša Kunga pavēle: “Ej un pravieto pār šiem kauliem…”. Tas ir pravieša uzdevums, kas ir ietverts arī Baznīcas mūziķa kalpojumā.
Rodas jautājums, kā pravietot? Evaņģēlijs palīdz saprast kalpojuma ciešo saikni ar Likuma pildīšanu, ko Jēzus ietver īsajā aicinājumā mīlēt Dievu no visas savas sirds, visas savas dvēseles, ar visu savu prātu un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Arhibīskaps pievērsa uzmanību tam, ka šajā “hierarhijā” sevi jānovieto beigās. Mīlot Dievu un savu tuvāko kalpojums būs auglīgs. Attiecībā uz mūziķa pravietisko kalpojumu viņš pievērsa uzmanību tam, ka Baznīcas mūzika un mūziķi var veidot tiltu starp laicīgo pasauli un Baznīcu, jo sakrālo mūziku klausās, pieņem pat tur, kur par Dievu neviens negrib dzirdēt.
Pēc Svētās Mises liturģiskās mūzikas vasaras akadēmijas “Psallite sapienter” dalībnieki saņēma apliecības no arhibīskapa rokām un ir liela cerība, ka šīs Baznīcas mūziķu un dziedātāju mācības kļūs par ikgadēju tradīciju.
Vasaras mūzikas akadēmijas dalībniece, RARZI absolvente Stella Jurgena
Foto: Liene Martuzāne
