Brālis Aloīzs: Izplatīsim viesmīlību pret saviem tuvajiem un pasaules nabadzīgākajiem

39. Tezē Eiropas jauniešu tikšanās dalībnieki ir aizvadījuši pasākuma pirmo pilno dienu, kas šorīt sākās ar rīta lūgšanu un grupu darbu draudzēs, turpinājās dažādās Rīgas vietās, bet noslēdzās ar vakara lūgšanu arēnā “Rīga” un starptautiskajā izstāžu centrā “Ķīpsala”.

Rīt, 30. decembrī, jauniešus sagaida līdzīga programma, ar kuru var iepazīties vietnē: www.taizeriga.lv, kā arī Taize Rīga Facebook lapā. Savukārt nozīmīgs notikums gaidāms rītdienas vakara lūgšanas laikā arēnā “Rīga”. Šoreiz vakara lūgšanā piedalīsies dažādas Baznīcas autoritātes, Valsts Prezidenta pārstāvis, Rīgas mērs Nils Ušakovs. Tās noslēgumā Tezē kopienas vadītājs brālis Aloīzs paziņos, kurā Eiropas pilsētā notiks 40. Tezē Eiropas jauniešu tikšanās.

Savukārt šodien vakara lūgšanas laikā Tezē kopienas vadītājs brālis Aloīzs, atzīstot, ka Rīga svētceļniekus ir labi uzņēmusi, aicināja ikvienu jaunieti uz viesmīlību pret saviem tuvajiem un arī tiem, kas ir mūsu pasaules visnabadzīgākie.

Brālis aloīzs sacīja: “Mūs Rīga ir tik labi uzņēmusi! Mēs vēlreiz saprotam, ka viesmīlība ir būtiska un universāla vērtība. Visi cilvēki ir izslāpuši pēc vienotības un draudzības. Kad mēs tās piedzīvojam, mūsu dzīvei rodas dziļāka vērtība.

Mēs vēlētos piedzīvot šādu no sirds izjustu viesmīlību ne tikai īpašos brīžos, bet arī mūsu ikdienas dzīvē. Un vispirms attiecībā pret tiem, kas mums ir vistuvākie: veltīt viņiem laiku, ieklausīties un arī ļaujot viņiem mūs uzņemt.

Tāpēc izplatīsim viesmīlību pret saviem tuvākajiem. Šajās dienās mēs dzirdam to liecības, kuri iet pretī visnabadzīgākajiem. Šie cilvēki mums stāsta, cik viņi ir laimīgi palīdzēt citiem, bet viņi arī stāsta par visu to, ko saņem no nabadzīgajiem.

Jā, kad ejam pretī tiem, kas ir nabadzīgāki nekā mēs, pat ja ejam ar tukšām rokām, mēs dāvājam prieku. Tezē mēs to piedzīvojam bieži, un īpaši šī pēdējā gada laikā kopā ar patvēruma meklētājiem, kurus uzņēmām. Esot kopā viņu nelaimē, ieklausoties viņu stāstos, mēs izveidojām brīnišķīgu draudzību.

Protams, tik daudzu patvēruma meklētāju ierašanās Eiropā izraisa daudzus sarežģītus jautājumus, un nevienam nav vienkāršu risinājumu. Bet es esmu pārliecināts, ka bez personīgiem kontaktiem mēs risinājumu neradīsim. Bez šādiem kontaktiem bailes ņems virsroku, un tas ir tikai saprotami.

Turklāt visās mūsu valstīs ilgu laiku dažādu kultūru iedzīvotāji ir dzīvojuši viens otram līdzās. Būvēsim arī ar šiem cilvēkiem tiltus un veidosim personiskus kontaktus! Dosimies pāri aizspriedumiem! Arī ar pavisam nedaudziem līdzekļiem, arī no nekā mēs varam sākt. Dosimies pretī citiem lielā vienkāršībā!

Šodien saspīlējumi un apvērsumi mūsu sabiedrībā ir tādi, ka ir jāpieņem stingrs iekšējs lēmums, ja nevēlamies ļauties mazdūšībai. Kāds lēmums ir jāpieņem?

Mums, kristiešiem, tas nozīmē arvien dziļāk laist saknes Jēzū Kristū. Ticība un uzticēšanās Dievam mums nedrīkst kļūt par tālu realitāti. Tas nenozīmē neko vairāk vai mazāk kā no jauna likt Kristu mūsu dzīves centrā.

Šī vakara Evaņģēlijā mēs dzirdējām Viņa vārdus: “Ej, pārdod visu, kas tev pieder, un seko man!” Kāds radikāls izaicinājums! Bet tas nav neiespējami. Katrs no mums var sākt vai atsākt praktizēt šos Kristus vārdus.

Tas ir iespējams, jo, pirms Viņš mums kaut ko lūdz, Kristus pats mūs velk tuvāk sev. Viņš mīl jebkuru un katru no mums ar beznosacījumu, pat ārprātīgu mīlestību. Pat mūsu kļūdas nemazina Viņa mīlestību pret mums.

Lai arī mēs pieņemam Kristu ar mīlestību! Piedāvāsim Viuņam savu viesmīlību! Viņš skatās uz mums ar uzticību. Tad bailes dos vietu drosmei. Un neiespējamais kļūs iespējams.

Mēs uzņemam Viņu vienkāršā, pat nabadzīgā lūgšanā Viņa Vārdā un sakramentos. Un mēs noteikti pieņemam Viņu arī tad, kad veidojam personīgu kontaktu ar kādu no pasaules nabadzīgajiem cilvēkiem. Jēzus pats mums sacīja: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.”

Rīt jūs pārrunāsiet otro 2017. gada priekšlikumu – vienkāršot mūsu dzīves, lai dalītos. Kristus aicina mūs darīt vienkāršākas mūsu dzīves, lai mēs mācītos dalīties. Jā, vienkāršas dzīves izvēle ir brīvības un prieka avots. Mēs nedrīkstam apstāties un vilcināties veikt vai atkārtoti veikt šo izvēli.”

LRKB IC; Foto: Rihards Rasnacis

 

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti