Aizvadītā gada nogalē Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās konsīlijs “Eiropas civilizācijas krīzes cēloņi un iespējamie risinājumi izejai no krīzes”, kurā aicināts piedalīties bija arī Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Diskusijā kā eksperti piedalījās akadēmijas Goda doktors, Latvijas Universitātes (LU) centra „Konfūcija institūts” direktors, pētnieks Pēteris Pildegovičs, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, profesors Dr. Ivars Austers, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Dr. Jānis Bērziņš un LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Dr. Māris Kūlis. Konsīliju vadīja akadēmiķe Raita Karnīte.
Konsīlija mērķis bija, izmantojot ekspertu pieredzi un veiktajos teorētiskajos pētījumos iegūtās zināšanas un atziņas, saprast Eiropas civilizācijas krīzes cēloņus, turpmāko norisi un risinājumus nevēlamo seku ierobežošanai. Tā gaitā tika meklētas atbildes uz jautājumiem par to, vai Eiropā notiekošais ir civilizācijas krīze, kas ir šīs krīzes būtība, cēloņi, izpausmes un iespējamās sekas, kā arī kādi ir krīzes iespējamie risinājumi.
Konsīlija eksperti secināja, ka Eiropas sabiedrībā ir spriedze, kas ir jāizvērtē, tomēr viedokļi dalījās par to, vai tā ir vai nav krīze. Ja tā ir krīze, kā to atzina daļa ekspertu, tad tās cēloņi ir līdzsvara zudums starp ticības apvārsni un racionālām iespējām, vispārēja vērtību izpratnes krīze; likumdošanas audzinošās lomas neievērošana; ekonomiskā krīze, kapitālisma nepilnību demonstrācija; apzināta politika bēgļu jautājumā, kā arī citi iemesli.
Eksperti arī atzina, ka civilizācijas krīze izpaužas kā identitātes krīze, demogrāfiskā krīze, morāles krīze, vērtību krīze, institucionāla krīze, ekonomiskās sistēmas krīze, politiskās sistēmas krīze, nepilnības Eiropas institūciju darbībā, terorisms un pieaugošs populisms. Eksperti uzskatīja, ka bēgļu ierašanās Eiropā nav Eiropas civilizācijas krīzes izpausme vai sekas, tā drīzāk ir apzināta politika vai eksistenciāla un domāšanas problēma, vai arī bēgļu krīze ir katalizators, kas parāda Eiropas sabiedrības vājumu. Eksperti minēja divas iespējamās krīzes sekas – populisma izplatīšanās un karš.
Runājot par iespējamiem risinājumiem Eiropas civilizācijas saskaņas atgūšanai, eksperti pauda viedokli, ka sabiedrības attīstības problēmu risinājuma meklējums nav vienkāršs process. Latvijā ne valsts, ne pašvaldību līmenī Eiropas civilizācijas krīze un tās iespējamās sekas nav analizētas un nacionālā politika nav izstrādāta. Nav arī vienota viedokļa, vai risināmā problēma ir Eiropas civilizācijas krīze, vai Rietumu civilizācijas krīze, un vai vispār ir krīze. Tomēr risinājumi pastāv. Tie jāmeklē filozofiskos un vērtību jēdzienos, ir jāmaina domāšana, apziņa, politika, kā arī Eiropā jāveido skaidrāka vīzija par tās iedzīvotāju piederību, mērķiem, nākotni.
Ar šiem un citiem krīzes iespējamiem risinājumiem un pilnu konsīlija slēdziena tekstu var iepazīties vietnē: http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache:6tBOnD14cFQJ:www.leta.lv/home/press_release/E03B2BF1-B251-406C-81FE-B86776E194EE/+&cd=2&hl=lv&ct=clnk&gl=lv.
LRKB IC
