No 7. līdz 11. februārim Panamā notika 14. Starptautiskās katoliskās cietumu pastorālās aprūpes komisijas (ICCPPC – The International Catholic Commission of Prison Pastoral Care) kongress. Tajā nacionālos cietuma kapelānu dienestus pārstāvēja 35 valstu koordinatori vai virskapelāni, kā arī 20 dažāda veida cietuma kalpotāji – kapelāni un brīvprātīgie.
Kongresa devīzei bija izraudzīti vārdi no Evaņģēlija fragmenta par krustā sišanu, kur viens no notiesātajiem slepkavām apšauba Jēzus autoritāti: “Vai tu esi Kristus?” Devīze bija paplašināta ar vārdiem – „Atklājiet Kristu Krustāsistajā šodien!”.
No kongresā runātā izkristalizējās šādas tēzes:
- sabiedrībā ir dažādas nabadzības formas un katra vietējā kopiena/ draudze/ diecēze ir atbildīga par attiecību, kuras ievainojis noziegums vai nabadzība, dziedināšanu;
- dziedināšanas procesam ir jābūt holistiskam, tam jāietver visdažādākās aktivitātes, kas atbilst cilvēka dabai;
- pāvesta Franciska aicinājums “iziet evaņģelizēt uz ielām” nozīmē saprast, ka Kristus ir arī tajā noziedzniekā, kurš Viņu noliedz, un tieši viņam visvairāk ir nepieciešams atjaunot cilvēka cieņu;
- evaņģelizēt nozīmē paziņot, svinēt un kalpot / mīlēt; tās visas ir savstarpēji saistītas lietas, un, kaut vienai no tām iztrūkstot, netiek pasludināts autentiskais Evaņģēlijs; nelaime ir tā, ka paziņotāju ir daudz, svinētāju mazliet mazāk, bet to, kuri vēlētos patiesi kalpot / mīlēt, ir maz;
- mūsdienās ir nepieciešams stiprināt sabiedrības drošību, Baznīca to redz kā īpašu uzmanību tuvākajiem, kuri ir ciešanās, jo tieši viņi ir visneaizsargātākie un vienlaicīgi arī visbīstamākie kopējai sabiedrības drošībai;
- resocializācija nav iedomājama bez Baznīcas līdzdalības, jo piedošana un izlīgums sakņojas Evaņģēlijā, tādēļ Baznīcai aktīvi jāiesaistās dažādos resocializācijas modeļos, kā arī likumdošanas izstrādē, kas ietekmē cilvēka cieņu;
- ņemot vērā Baznīcas lielo mantojumu izglītības jomā, tai nepieciešams iesaistīties to cilvēku izglītošanā, kas, pildot savus profesionālos pienākumus, ik dienas sastopas ar noziedzības un nabadzības radītajām sekām – cietumu, tiesu, policijas sistēmu, veselības un sociālo iestāžu darbinieki;
- neskatoties uz to, ka ticīgi cilvēki ir Evaņģēlija apgaismoti un bieži saņēmuši arī kvalitatīvu izglītību, tomēr nepieciešama atsevišķa un nopietna formācija, īpaši tiem, kuri tiek nozīmēti kapelāna darbam – priesteri, laji, konsekrētie; attiecībā uz priesteriem – bīskapi ir aicināti ļoti uzmanīgi izvērtēt kandidātu atbilstību kalpojumam un visādā veidā to atbalstīt ilgtermiņā;
- labi formēti kapelāni ir Baznīcas instruments, kas var “liet” Evaņģēlija gaismu sabiedrībā, mazināt aizspriedumus, skaidrot noziedzības izcelsmi un katra cilvēka atbildību attiecībā uz prevenciju;
- lai arī daudzās pasaules valstīs ir spēkā starptautiskas vienošanās ar Vatikānu, tomēr nepieciešams augstākajā vietējās Baznīcas līmenī slēgt papildus vienošanos starp Baznīcu un valsti par kapelānu darba atalgošanu;
- vietējās Baznīcas ir atbildīgas arī par brīvprātīgo kapelānu palīgu formāciju un iesaistīšanu kalpošanas darbos;
- bīskaps Dž. Grejs no Kanādas minēja šādu piemēru: pateicoties Baznīcas aktīvai iesaistei, Kanādā ir ļoti attīstīta bijušo notiesāto reintegrācija, kā rezultātā ievērojami dzīvāka kļūst ticība draudzēs – baznīcas atkal piepildās ar cilvēkiem;
- visi, kas kalpo cietumniekiem, slimajiem un nabadzīgajiem, ir aicināti viņiem atklāt Evaņģēlija Labo Vēsti, kas izmaina iekšējā skatiena koncentrēšanos no pagātnes kļūdām vai ievainojumiem uz nākotnes iespējām;
- ieslodzītais ir sava egoisma un lepnības ieslodzīts, kā arī cilvēku izolēts, taču viņš nav izslēgts no Dieva žēlastības.
Organizācija ICCPPC ir dibināta 1950. gadā pēc toreizējā Vatikāna Valsts sekretāra un topošā pāvesta Pāvila VI iniciatīvas. Tās ideja balstījās vēlmē radīt Katoliskajā Baznīcā strukturētu, vienotu un sistemātisku pastorālu pieeju darbam ar noziedzību saistītiem cilvēkiem – varmākām, upuriem un viņu ģimeņu locekļiem, kā arī ar plašāku sabiedrību, skaidrojot noziedzības izcelsmi un izplatot ideju par izlīgumu un mieru kā noziedzību reducējošu un sabiedrības labklājību vairojošu faktoru. Tas īpaši svarīgi bija pēc Otrā pasaules kara, taču arī šodien nav zaudējis aktualitāti, jo noziedzība un ar to saistītas problēmas stipri negatīvi ietekmē kopienu sociālo, psiholoģisko un materiālo labklājību viscaur pasaulē.
Šobrīd ICCPPC apvieno 105 valstu nacionālos katoliskos cietumu kapelānu dienestus no visiem kontinentiem, tostarp arī Latvijas. Kongress ir atvērts jebkuram katoļu cietuma kalpotājam, taču balsstiesības un noteicošā loma kongresa darbā ir nacionālo dienestu vadītājiem, kurus šim darbam nozīmējušas lokālās Bīskapu konferences. 2013. gadā Vatikāns apstiprināja ICCPPC statūtus, kuros minēts, ka ICCPPC ir Klēra kongregācijas pakļautībā un ciešā sadarbībā ar Vatikāna “Taisnīguma un miera” padomi. ICCPPC ir integrāla loma Baznīcā, tas nozīmē, ka tā nav kustība vai kopiena, kas var būt vai nebūt. ICCPPC lokālie cietumu kapelānu dienesti ir līdzvērtīgi draudzēm, bez kurām Baznīca nevar pastāvēt. Pamatojums balstās Evaņģēlija fragmentā par pastaro tiesu, kurā Jēzus sevi identificē ar cietumnieku, slimu vai nabadzīgu cilvēku, ar jebkuru, kurš ir ciešanās, bet jo īpaši šajos trīs stāvokļos. Žēlsirdības darbi attiecībā pret šiem tuvākajiem arī ir patiesā ticības apliecība, kas paver iespēju nokļūt Debesu valstībā, tādēļ cietuma kalpošana līdzvērtīgi slimnieku un nabadzīgo pastorālajai aprūpei ir integrāla Baznīcas sastāvdaļa, bez kuras nav iedomājama autentiska Baznīca.
Kopš 2000. gada ICCPPC ir reģistrēta kā labdarības organizācija un uzaicināta būt par konsultanti ANO “Narkotiku un krimināltiesību” padomē. Ilggadēja darba rezultātā 2016. gadā ir tapis dokuments ANO dalībvalstīm „The Mandela Rules”, kas ir vispārēji ieteikumi par ieslodzījuma apstākļiem un darbu ar personām, kuras atrodas ieslodzījumā. Tas ir būtisks ieguldījums cilvēka cieņas veicināšana, jo „The Mandela Rules” izmanto ANO “Pret spīdzināšanu” komisijas, kas apmeklē dažādu valstu cietumus, veic pētījumus un publicē ziņojumus par patieso stāvokli cilvēktiesību jautājumos.
LRKB Cietumu kapelānu dienesta vadītājs Mārtiņš Krūklis
