No 5. līdz 8. jūlijam jau trešo reizi risinājās konsekrēto māsu un brāļu organizēta nometne jauniešiem (16-20) „Campo Jēzus”, kuras vadmotīvs bija šie 31. psalma vārdi: “Manām kājām Tu esi licis nostāties plašākā vietā”. Šoreiz 37 darboties gribošus jauniešus pulcināja Skaistkalne. “Šogad nometnes programmā – blakus līdzšinējām aktivitātēm – bija iesaistīti arī daudzi viesi ar vērtīgām lekcijām, kas rosināja jauniešus uz dziļākām pārdomām un plašāku skatījumu uz sevi, Baznīcu, sabiedrību. Uz jauniešiem tik svarīgajiem jautājumiem par savstarpējām attiecībām un par to, kāpēc “gaidīt īsto”, atbildēja Dainis Pandars (kustība Īsta mīlestība gaida) – kopā ar viņu nemanot paskrēja lekcijai atvēlētā pusotra stunda! Ļoti uzrunājoša bija arī laulātā pāra – Veronikas un Elgara Felcu – liecība un aizrautīgais stāstījums par globālajām vides izmaiņām, kuru novēršanā ir nepieciešams iesaistīties visiem,” atzīst organizatori.
Katolis.lv lasītājiem piedāvājam kādas dalībnieces pārdomas un iespaidus pēc nometnes.
Katra nometne ir citādāka, piedzīvojums nekad nevar atkārtoties, un ieguvums vienmēr būs atšķirīgs. Jo cilvēks visu laiku attīstās un katru reizi ierauga ko tādu, kam iepriekš uzmanību nepievērsa. Daudzajiem nometnes dalībniekiem varbūt būtu kas cits, ko teikt, jo ir citādāka pieredze. Man šī bija otrā šāda veida nometne ceļā uz Dieva iepazīšanu un garīgo pilnveidošanos.
Pēc tās jau atkal sapratu, cik jaunietim ir svarīgi piedalīties kristīgās nometnēs, tas ir milzīgs pavērsiens ticības dziļumā. „Campo Jēzus” ir brīnišķīga nometne, jo cilvēkam tajā ir skaidri parādīts Dieva spēks, varenība un mīlestība, ar kādu Viņš mīl un aicina cilvēkus. Nometnes vadītāji bija konsekrētās personas no dažādām kongregācijām. Jau pats šis fakts bija skaidrs Dieva mīlestības apliecinājums tam, ka Viņš aicina un izredz cilvēkus, kas Viņam kalpos. Tas ļoti iedrošināja un iepriecināja, kā arī lika pašam padomāt, cik daudz darbus es daru ar mīlestību? Cik pati atdodu sevi Dievam?
Nometnē bija jaunieši no visas Latvijas, un tas bija burvīgi. Varēja iepazīties un dalīties pieredzē, domās, viedokļos ar dažādiem jauniešiem – gan tādiem, kuri varbūt pat var saskaitīt, cik reizes ir bijuši baznīcā, gan tādiem, kuru garīgā pieredze ir ārkārtīgi liela. Šī bija milzīga daudzveidība un tomēr vienotība, jo visi atnācām ar domu ieraudzīt Dievu un stiprināt ticību. Mēdz teikt – mēs, kristieši, esam viena ģimene, bet bieži to pati nejūtu. Šajā nometnē es to izjutu ļoti spēcīgi, lai cik esam dažādi, visi ilgojamies pēc patiesās un dziļākās Mīlestības – Kristus.
Man ļoti patika nometnes konferences, jo tās bija par tēmām, kuras tieši mums, jauniešiem, bija ļoti aktuālas: par to, kas es esmu, manu nozīmi Baznīcā, par sabiedrību, par dažādajām iespējām kalpot Dievam, par laulības dzīvi, par to, cik dažādos veidos mūs uzrunā Dievs. Visu lekcijās uzzināto un izjusto varējām pārrunāt ar savu grupiņu, bet dienas gaitā piedzīvoto un izjusto – pārdomāt un par to pateikties Dievam vakara Misē. Bija arī radošās darbnīcas, kur katrs varēja izpausties un ko skaistu uztaisīt.
Šī nometne man bija kā veldze pēc saspringtā vasaras sākuma. Garīga atelpa un piepildījums dvēselei. Atbraucot uz nometni, es paļāvos uz Dievu, cerēdama, ka Viņš man ir paredzējis ko skaistu. Un tā arī bija. Nometnes vakari bija jautri, ar kopīgām spēlēm un skaļiem smiekliem. Bet viens vakars bija īpaši piepildīts. Pēc saules rieta mēs visi Jēzus priekšā skaļi slavējam Dievu Skaistkalnes baznīcā, kas bija ietērpta pustumsā ar mirdzošām sveču gaismiņām. Tāpat man ļoti patika kopīgās lūgšanas, kurās varēja izjust kopību, esot kā viena ģimene.
Man liekas, nometne bija brīnišķīga, ja vien cilvēks atver savu sirdi un paļaujas uz Kungu. Tāda nometne dod iespēju ieraudzīt, izjust, un saprast, ka es nekad neesmu viena. „Campo Jēzus” tiešām ir Dieva mīlestības nometne.
Ar mīlestību un pateicību, Anna no Jelgavas
Foto: konsekretie.lv
