Vārds „advents” nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē ‘atnākšana’ vai ‘nākšana’. Mūsu Kunga atnākšana. Jēzus Kristus, mūsu brālis cilvēciskaja dabā un Dievs savā dievišķajā dabā, nāks. Taču Viņš nāk pie mums dažādos veidos. Pirmkārt, Jēzus atnāca pie mums Betlēmē konkrētā vēstures mirklī, atuveni 2000 gadus atpakaļ. Bet Baznīcā Adventa laikā mistiskā veidā Viņš nāk pie mums atkal. Otrkārt, Kungs, Alfa un Omega, nāks mūs tiesāt, tā būs Viņa Otrreizējā Atnākšana. Treškārt, savā žēlastībā Pestītājs nāk pie mums Euharistijā, kā arī Dieva pasludinātajā Vārdā. Viņš nāk pie mums katra lūdzēja, nabaga un cietēja personā. Mums jābūt gataviem Viņu uzņemt un sagaidīt, lai arī kurā brīdī Viņš nāktu.
Advents ir prieka un grēku nožēlas laiks. Prieka laiks, jo mēs nevaram iedomāties neko brīnišķīgāku par Kristus bērna piedzimšanu. Grēku nožēlas laiks, jo mums jāsagatavojas, lai tīri varētu saņemt šo dāvanu, Jēzu Kristu.
Četras Adventa svētdienas
Adventa laikā vienmēr ir 4 svētdienas, kā arī 4 pilnas nedēļas. Adventa laika liturģiskā krāsa ir violeta vai purpura, izņemot trešo Adventa svētdienu, kad priestera ornātā ir iespējama rozā krāsa. Adventa laikā Gloria netiek deklamēta, bet Alleluja tiek saglabāta.
Katrai Adventa svētdienai ir sava pamattēma, kas ved tuvāk Ziemassvētku nakts noslēpumam.
1. svētdiena: Jūsu pestīšana ir tuvu
Adventa vainagā tiek iedegta pirmā svece. Pravietis Isaja aicina atstāt pasaules tumsību un „staigāt Dieva gaismā”. Pasaule ir ieslīgusi pašapmierinātībā un iemigusi, tāpēc ir jāatmostas. Šī atmošanās ir sākums gaismai, rīta blāzmai. Tā ir sagatavošanās garīgai cīņai.
2. Adventa svētdiena: Sagatavojiet Kungam ceļu!
Vecās un Jaunās derības pravietis Jānis Kristītājs aicina uz atgriešanos un grēku nožēlu. Viņš atklāj „svēto ceļu” – ceļu uz pestīšanu. Viņš ir Kristus priekšgājējs, kas pasludina jauno laikmetu, kad ļaunums vairs nepastāvēs un zeme būs piepildīta ar Dieva pazīšanu. Svētie Raksti aicina uz samierināšanos, izlīgšanu un atvērtību Svētā Gara darbībai.
3. Adventa svētdiena: Gaudete – priecājieties!
Prieks ir Svētā Gara klātbūtnes auglis. Prieks ir zīme, ka cilvēks apzinās savu piederību Dievam. Apustulis Pāvils un evaņģēlists Matejs aicina dzīvot garā un pacietībā. Rūpes un bailes aizsedz Dieva klātbūtni un liek cilvēkam dzīvot, paļaujoties tikai pašam uz sevi. Bet apziņa par Kunga tuvumu un cerība uz Viņa drīzo atnākšanu stiprina cilvēku sirdis.
4. Adventa svētdiena: Ak, Pestītāj, atver debesis!
Advents un Ziemassvētku laiks mudina uz Marijas godināšanu. Viņa ir Kunga pravietiskā zīme, ko Viņš caur pravieša Isaja muti pasludina cilvēcei 600 gadus pirms Kristus piedzimšanas: “Lūk, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārds būs Emanuēls.“
Adventa laikā bieži tiek lasīti pravieša Isaja pareģojumi, bet visi Adventa lasījumi koncentrējas uz tām personām Vecajā un Jaunajā Derībā, kuras Dievs sagatavoja un izvēlēja, lai Iemiesošanās kļūtu iespējama: Svētā Jaunava Marija, Jānis Kristītājs, Svētais Jāzeps, Svētā Elizabete un Svētais Zaharijs. Gaidīšana sasniedz savu augstāko punktu no 17. – 24. decembrim; šajā laikā Vesperu (vakara lūgšanu) Magnificat dziedājuma antifonas, kuras lieto arī Svētajā liturģijā, koncentrētā veidā satur septiņus Vecajā Derībā lietotus Mesijas vārdus. Kristus tiek uzrunāts un lūgts kā:
- Sapientia – Īstenā atziņa;
- Adonai – Kungs (grieķu v. Kyrios);
- Radix Jesse – Jesses sakne;
- Clavis David – Dāvida atslēga;
- Oriens – Rīta ausma;
- Rex gentium – Tautu karalis;
- Emmanuel – Dievs ar mums.
Adventa vēsture
490. gadā bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā, uzliekot 3 dienu gavēni nedēļā no 11. novembra līdz Ziemassvētkiem. Šis 40 dienu gavēnis, kurš ir līdzīgs Lielā Gavēņa laikam, pēc izcelsmes tika saukts par svētā Mārtiņa 40 dienu gavēni.
Taču Romas liturģijā Adventa laiks, kura liturģija attīstījās gadsimtu pēc Franku Baznīcas liturģijas, nebija grēku nožēlas, bet svētku un prieka laiks, kurš sagatavoja Ziemassvētkiem, Kristus dzimšanas svētkiem.
13. gadsimtā tika panākts kompromiss, kas apvienoja franku gavēņa un grēku nožēlas raksturu ar romiešu Svētās Mises tekstiem un 4 nedēļu ciklu. Adventa laika liturģija pamatos palika nemainīga līdz pat Vatikāna II koncilam, kurš izdarīja dažas nelielas izmaiņas, lai skaidrāk ieskicētu Lielā Gavēņa laika un Adventa laika atšķirības.
Mieram Tuvu, 2005. gada decembris
Gatavojoties Kristus dzimšanas svētkiem, ticīgajiem ir ieteicams:
- izsūdzēt grēkus un pieņemt Svēto Komūniju,
- biežāk piedalīties dievkalpojumos,
- kāzu u.c. svinību gadījumos atturēties no trokšņainām pasaulīgām izpriecām.
