Adventa laiks ir īpašs Baznīcas liturģijā. Šajā laikā mēs esam aicināti sekot pravieša Isaja aicinājumam sagatavot Kungam ceļu (Is 40:3). Kungs nāk, un mēs esam aicināti sagatavoties Viņa atnākšanai, būt nomodā (Mk 13:37).
Kā praktiski notiek šī palikšana nomodā, Pestītāja gaidīšana?
Meklējot brīvību
Vispirms jāatceras, ka Jēzus nāca, lai mūs darītu brīvus, lai glābtu no grēka un ļaunuma varas. Adventa laiks ir iespēja lūgšanā pārdomāt, kas ir tās jomas manā dzīvē, kurās esmu sasaistīts, ar kurām netieku galā pats saviem spēkiem. Tā var būt jebkura manas dzīves joma – atkarība, kas neļauj būt brīvam, attiecības, ar kurām netieku galā, skumjas, bailes, nepiedošana, citu viedoklis par mani utt. Jēzus mūs grib atbrīvot no visa, kas sasaista. Tāpēc šajā laikā esam aicināti godīgi ieskatīties savās sirdīs un saskatīt, kas tajās ir lieks, kas traucē Jēzum tajās ienākt.
Lai labāk saprastu, kas mani sasaista, neļauj brīvi iet Dieva priekšā, būtu vērtīgi aprunāties ar savu garīgo vadītāju, kā arī ņemt rokās kādu garīgu grāmatu. Ja tev vēl nav garīgā vadītāja, tad Advents ir lielisks laiks, kad to atrast. Garīgais vadītājs var būt jebkurš kristietis, kuram varam uzticēties un kurš ar savu dzīvi apliecina, ka cenšas sekot Jēzum, kurš lūdzas un kuram ir aktīva sakramentālā dzīve. Garīgais vadītājs ir kā labs atbalsts, uzticības persona, kas palīdz atpazīt Dieva gribu, stiprina ceļā pie Dieva un nekautrējas arī aizrādīt, ja nerīkojamies saskaņā ar Evaņģēliju.
No garīgās literatūras var ņemt vispirms jau Svētos Rakstus un pārlasīt kādu Evaņģēliju vai Vecās Derības pravietojumus par Pestītāja nākšanu, piemēram, Isaja grāmatā. Vērtīgs palīgs sirdsapziņas izmeklēšanai ir pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums „Evaņģēlija prieks”, kuru tagad varam lasīt arī latviski. Šajā dokumentā pāvests vienkāršā valodā atgādina, kādus kristiešus un draudzes vēlas Dievs, kas ir tās jomas, kas draudzēm un kristiešiem traucē saņemt Dieva žēlastības, un kas ir jādara, lai Evaņģēlija vēsts patiešām ienestu mūsos Dieva prieku un mieru.
Gatavojot dāvanas
Advents ir laiks, kad visi meklējam dāvanas saviem mīļajiem un domājam, kā viņus iepriecināt. Šī tradīcija mums atgādina to, ka pats Dievs bija tas, kurš mūs Ziemassvētkos iepriecināja, dāvājot savu Dēlu, kas bija gatavs atdot visu, lai mūs glābtu un dāvātu mūžīgo dzīvību. Šī ir visvērtīgākā dāvana, kādu cilvēce vien varēja saņemt.
Arī es šajā laikā varu vairāk pārdomāt to, ka mēs paši varam būt dāvana viens otram. Mana klātbūtne, mans smaids, draudzīgs uzmundrinājums var būt patiesa prieka iemesls otram. Līdzīgi kā Adventa vainags kļūst ar katru svētdienu gaišāks, arī mēs pasauli varam darīt gaišāku, dāvājot prieku citiem. Tāpēc, gatavojot dāvanas saviem mīļajiem, varam mēģināt paturēt prātā, ka ne jau dāvanas vērtība un izmērs nosaka mūsu mīlestības mēru, bet gan tas, cik daudz laika viens otram veltam. Dāvanu varu mēģināt pagatavot pats, nevis pirkt gatavu veikalā. Savukārt ar līdzekļiem, kas ietaupīti, varu atbalstīt trūkumcietējus, bāreņus un visus tos, kuriem varbūt nebūs neviena, kas iepriecina Ziemassvētkos siltā istabā. Šādi būsim ieguvuši gan praktiskas un radošas iemaņas, gan arī iepriecinājuši citus.
Norimstot
Visbeidzot šis ir laiks, kurā varam pieaugt attiecībās ar Dievu. Šis laiks mums māca būt pacietīgiem, gaidīt. Par piemēru varam ņemt Abrahamu, kuram Dievs bija devis solījumu – mantinieku. Ābrahams uzticīgi gaidīja šī solījuma piepildīšanos. Gadi gāja, Ābrahams ar sievu palika arvien vecāki, tomēr viņš palika uzticīgs. Kad pienāca īstais laiks, Abrahamam dzima dēls, kā Dievs to bija solījis.
Arī es varu šajā laikā mācīties norimt, būt pacietīgs, ieklausīties, ko Dievs vēlas teikt, paļauties, ka visu vajadzīgo Viņš dos īstajā laikā. Varu uzticēt Dievam savas vajadzības, plānus, lūgumus un līdzīgi kā Marijai teikt: “Lai notiek pēc tava prāta.” Pastāsti Dievam par saviem plāniem, bet ļauj, lai Viņš izlemj, kas tev kad ir vajadzīgs. Advents ir lieliska iespēja augt paļāvībā uz to, ka neesam Dievam vienaldzīgi un Viņš par mums rūpējas.
Ikdienas steigā varam mēģināt atrast kādu brīdi klusumam un mieram. Varbūt Dievs man pats piedāvā šādus brīžus? Piespiedu stāvēšana sastrēgumā, gaidīšana rindā un citi līdzīgi brīži, kas pārtrauc mūsu ikdienas steigu, var kalpot kā Dieva aicinājums norimt un pavadīt kādu brīdi Viņa klātbūtnē. Tā vietā, lai lamātu satiksmes dalībniekus vai lēnu apkalpošanu, izslēdz mūziku, paliec divatā ar Dievu un izbaudi, kā Viņš piepilda tavu sirdi ar savu mieru. Vari, piemēram, lūgties Rožukroni, kas ir brīnišķīga nomierinoša lūgšana. Šādi tu sagatavosi savu sirdi Jēzus atnākšanai.
Svētīgu Adventu!
Pr. Pēteris Skudra
