29. janvārī Rīgas Sv. Franciska baznīcā pulcējās bīskapi, priesteri un semināristi, lai svinētu Rīgas Garīgā semināra aizbildņa svētā Akvīnas Toma svētkus.
Uzrunājot klātesošos Svētās Mises laikā, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs izteica vēlēšanos, “lai Dievs iededz mūsu sirdīs ilgas pēc gudrības, lai mēs lūdzamies pēc tās un lai mēs tai sekojam”, norādot, ka Jaunajā Derībā personificētā un iemiesotā Dieva gudrība ir Kristus. Savukārt psalma vārdi “Kunga likums ir bez vainas, tas stiprina garu” (Ps 19) norāda, ka Kunga likums ir Viņa gudrības izpausme. “Ja mēs atveramies šim likumam nevis kā ārējai nastai, bet kā kaut kam tādam, kam mēs vēlamies sekot, saskaņā ar ko mēs vēlamies dzīvot, ja pieņemam to kā Dieva gudrības izpausmi un manifestāciju, tas stiprina garu. Tas nozīmē, ka mēs pieaugam Gara spēkā,” teica arhibīskaps.
Tāpat arī savā uzrunā arhibīskaps atsaucās uz aizvadītās svētdienas evaņģēliju (Mk 1, 21-28), kurā teikts, “ka tad, kad Jēzus mācīja, tad visi brīnījās, ka Viņš runā ne tā kā Rakstu mācītāji un farizeji – no Viņa iznāca spēks, Viņam bija iekšēja autoritāte. Ja mēs sekojam šim Kunga likumam, Dievs piešķir mums šo autoritāti, mēs pieaugam pārliecības spēkā un spējā pārliecināt klausītājus, jo tad dievišķā gudrība, kas ir dota mums, Dieva Garā jau strādā mūsu klausītāju sirdīs, jo Dieva Gars ir tas, kas pārliecina par patiesību. Sekošana gudrībai spēcina mūsu garu”.
Atgriežoties pie psalma vārdiem, ka “Kunga pavēles ir taisnīgas, tās ielīksmo sirdis”, Zbigņevs uzsvēra, ka “tas nozīmē – dod garīgo prieku. Jēzus teica, ka “Savu mieru Es jums dodu, ne tā kā pasaule dod”, un šo mieru neviens mums nevarēs atņemt. Tāpat pasaule dzenas pēc baudām, prieka, laimes, bet tā ir Dievišķā gudrība, kas ielīksmo. Ielīksmo nevis miesīgi un pārejoši, bet esamības dziļumos. Tāpat “Kunga bauslība ir skaidra, tā apskaidro acis”. Jo vairāk mēs sekojam šai gudrībai, jo vairāk sākam redzēt apkārtējo realitāti Dieva gaismā un pieņemt atbilstošus lēmumus”.
Sprediķa turpinājumā, attīstot tēmu par dievišķo gudrību, Zbigņevs runāja par vēl kādu gudrības aspektu jeb dievišķās gudrības augli – “gudrība dod mums spēju iepazīt pašiem sevi un atzīt savas robežas un tās respektēt. Tas nozīmē, ka gudrība mūs pasargā no izdegšanas sindroma, no aktīvisma mūsu pastorālajā darbā. Vienlaicīgi pasargā arī no viltus pazemības, kad sakām “nē, nē, es jau neko nevaru, es jau neko nenozīmēju, utt.”, tā, ka izvairāmies no Dieva dotā uzdevuma, ko Viņš mums ir paredzējis un liktu lietā savas dāvanas bez vilcināšanās. Gudrība mums vienlaicīgi dod arī uzdrīkstēšanos, drosmi, nebaidīšanos stāties pretī izaicinājumiem un veikt to misiju, ko Dievs mums ir uzticējis, kurai Viņš mūs ir radījis jau tad, kad mēs tikām ieņemti mātes miesās”.
Noslēgumā arhibīskaps aicināja ikvienu “atvērties gudrībai, kas nāk no augšienes, Viņu iemīlēt un tai sekot! Un tad mēs redzēsim lielos Dieva darbus mūsu dzīvē, mūsu draudzēs un mūsu Latvijā. Kā palīdzēt mūsdienu cilvēkam atgriezties pie Dieva? Dievam ir atbilde. Lūgsim, lai Viņš mums šo atbildi atklāj, lai dod mums izšķiršanas spēju un spēku, gatavību sekot šai atbildei un iemiesot to dzīvē”.
Pēc Svētās Mises Starpdiecēžu semināra rektors Imants Medvecis izteica sirsnīgu pateicību “par Svēto Misi, kura ir īpaša žēlastība visiem mums, īpaši semināra audzēkņiem, kuri ir vēl tikai ceļā uz priesterību”. Vēršoties pie brāļiem priesterībā uzsvēra, ka bez viņiem, kuri ir mācījušies šajā seminārā, kuru jau saucam par Starpdiecēžu semināru, šie svētki būtu tikai piemiņas diena. Viņš norādīja: “Lai gan dzīvojam pārmaiņu laikā, tomēr ir arī pastāvīgas vērtības – ticība, cerība, mīlestība. Tam gribētu arī pievienot vārdu “gudrība”, par kuru arhibīskaps runāja sprediķī, jo Akvīnas Toms nav iedomājams bez šī vārda – dievišķā gudrība, intelekts, prāts.”
Pēc Svētās Mises, jau svētku akadēmiskajā daļā, klātesošos ar zinātnisko referātu uzrunāja Liepājas diecēzes priesteri Edijs Silevičs, daloties tajā, ko par pilnību māca svētais Akvīnas Toms darbā “Grāmata par garīgās dzīves pilnību”.
LRKB IC
Foto: Baiba Motivāne
