Augusts atnācis nogurdinoši svelmains, bet tas nekavēja Baznīcas mūziķus, diriģentus un dziedātājus arī šogad pulcēties Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta (RARZI) rīkotajā 3. liturģiskās mūzikas vasaras akadēmijā “Psallite Sapienter”. Trijās dienās no 2. līdz 4. augustam tās dalībnieki tika ievadīti „Triduum Paschalis” jeb Trīs svēto dienu gudrības noslēpumā, kurš pirms 2000 gadiem Iemiesotā Vārda zemes dzīves noslēguma dienu notikumos šķietami bezprātīgā un skandalozā veidā izmainīja pasaules vēstures gaitu. Mūzikas akadēmijas dalībnieki iepazinās ar Trīs svēto dienu liturģijas teoloģiskajiem pamatiem, kā arī mūzikas tradīcijām un vēsturi, bet kopkora mēģinājumos apguva gan senos, gan mūsdienu komponistu radītos liturģiskos dziedājumus un to izpildīšanas tradīcijas.
Arī šogad vasaras akadēmiju savu klātbūtni pagodināja tās dalībnieku iemīļotais Romas Pontifikālā Sakrālās mūzikas institūta un Grācas Mūzikas un teātra universitātes pasniedzējs prof. Francs Karls Prasls (Austrija) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas prof. Ieva Rozenbaha, diriģente Laine Tabora. Bija arī iespēja baudīt svaigas vēsmas – pirmo reizi šajā Baznīcas mūziķu saietā savā dzīves pieredzē un zināšanās dalījās māsa Klāra PIJ, pr. Kārlis Miķelsons, kurš šobrīd studē liturģiku Svētā Anzelma Pontifikālajā Liturģijas institūtā Romā, kā arī Bernadete Eversa.
Triju dienu Baznīcas mūziķu saiets noslēdzās ar Svēto Misi 4. augustā, kuru svinēja pr. Modris Lācis, koncelebrējot priesteriem – RARZI un RTI pasniedzējiem. Liturģijas muzikālajā krāšņumā parādījās vasaras akadēmijas darba “pirmie augļi” – muzicēja vasaras akadēmijas dalībnieku kopkoris F.K.Prasla, L.Taboras un Rīgas Svētā Franciska draudzes kora diriģentes vadībā, izpildot gan senos gregoriskos dziedājumus, gan mūsdienu autoru darbus.
Homīliju Svētajā Misē sacīja pr. Andris Marija Jerumanis, kurš īpaši izcēla liturģiskās mūzikas saikni ar Dieva skaistuma atklāšanu. Adorēt Dieva skaistumu – šie pr. A. M. Jerumaņa vārdi atgādināja klausītājiem par liturģiskās mūzikas pamatuzdevumu – atklāt cilvēkiem liturģijas zīmēs, simbolos un mūzikas skaņās Dieva skaistumu un Bezgalīgā ienākšanas galīgajā, ierobežotajā cilvēku pasaulē noslēpumu.
Pēc Svētās Mises notika RARZI izdoto grāmatu – Svēto Rakstu ekseģēta, pr. Valdemara Hrostovska darba “Pentateihs – Mozus Tora” un kardināla Ž.Danjelū nelielās, bet saturā bagātās apceres “Kultūra, kuru nodeva savējie” atvēršana. Šie divu teologu darbi savdabīgā veidā atklāj šodienas cilvēka attieksmi un uzdevumus pret Trijās svētajās dienās dzimušo Eiropas kultūru. Pr. V. Hrostovska darbs izceļ kristietības dziļo saikni ar Veco Derību un palīdz saskatīt jau zināmajos notikumos jaunas dimensijas – Svēto Rakstu bezgalību, to mūžīgo jaunumu un iespējas tajos meklēt atbildes uz šodienas izaicinājumiem. Savukārt kardināls Ž. Danjelū uzdod katram reiz kristīgās Eiropas iemītniekam jautājumu – ko tu esi izdarījis ar savām, reiz Debesīs dēstītajām saknēm? Vai tu baro sava gara saknes ar Debesu rasu vai arī tās tiek mērktas mūsdienu patēriņa pseidokultūras netīrajā paltī? Kādai kultūrai tu piederi – mīlestības kultūrai, kura meklē mīlētā labumu, iziet pie otra rūpēs par viņu, vai arī patērē, cik spēj?
Izturīgākie akadēmijas noslēguma pasākuma dalībnieki piepildītās un bagātās dienas vakarā varēja izbaudīt sieviešu vokālā ansambļa “Schola Cantorum Vox Iubilantis”, vijolnieces Madaras Jauģietes un ērģelnieces Janas Zariņas koncertu “Klajuma narcise, ielejas lilija” Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Ansamblis izpilda senos gregoriskos dziedājumus, tā vadītāja ir L. Tabora, kura studējusi gregorisko mūziku Romā, bet šajā svētku reizē dziedātājas vadīja jau minētais prof. F.K. Prasls. Koncertā bija izvēlēti Jaunavai Marijai veltīti dziedājumi ar Dziesmu dziesmā sakņotiem tekstiem, tādējādi sakausējot vienā veselumā pārlaicīgo un laicīgo, atgādinot vienīgo cilvēka virsuzdevumu, kas to dara līdzīgu Dievam – “sirgt ar mīlestību” (sal. Dz dz 2,5) uz savu tuvāko, Kungu un Viņa radīto pasauli, jo tikai ar mīlestības acīm spējam adorēt Dievu Viņa radītajos cilvēkos, dabā un Viņa dāvātajos notikumos un skatīto pārvērst darbībā.
Liturģiskā mūzika un interese par to Latvijā sāk atdzimt – regulāri notiek ērģelnieku kursi, mūzikas darbnīcas Liepājas Sv. Dominika klosterī, kā arī jau par tradīciju kļuvusī Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta rīkotā vasaras liturģiskās mūzikas akadēmija “Psallite Sapienter”, top senās liturģiskās mūzikas tradīcijās rakstīti jaundarbi, kas vieš cerību, ka mūzikas darbnīcas, kursi un vasaras akadēmija reiz pārtaps par jaunu RARZI studiju programmu Baznīcas mūziķiem.
Stella Jurgena, foto: Liene Martuzāne
