Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers” šī gada sākumā izremontētās telpās tika iekārtota kapela, kurā divas reizes mēnesi notiek dievkalpojumi. Telpā ir krēsli apmeklētājiem, plaukti, kā arī galds literatūrai, bet vēl ir nepieciešams telpu papildināt ar altāra daļu – altāri, kolonnām, lūgšanu soliņiem. Tāpēc “Caritas Latvija” ir sākusi ziedojumu vākšanas kampaņu, lūdzot atbalstīt kapelas altāra daļas izveidi.
Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Kapelānu dienesta vadītāja Inese Lūse, viņa slimnīcā kalpo jau 14 gadus un zina, cik svarīgs pacientiem, viņu tuviniekiem un mediķiem ir garīgs atbalsts, kā arī vieta individuālai vai kopīgai lūgšanai. Par to, cik svarīga ir kapela, liecina ieraksti kapelānes iniciētajā lūgšanu un pateicību grāmatā. Tajā kapelāne vispirms ierakstīja pati savu pateicības lūgšanu Dievam. “Tur ir ļoti daudz pateicību un lūgšanu. Tur ir arī cilvēku zīmējumi. Ir arī cilvēku pateicības un aizlūgumi par kapelāniem, kā arī daudz pateicību par to, ka ir kapela slimnīcā un cik ļoti tā ir nepieciešama vietā, kur ir daudz ciešanu.”
Jaunā kapela ir, I. Lūses vārdiem sakot, “Dieva dāvana”, un līdz šim kapelas vajadzībām ir kalpojis vecais altāris, bet radās doma jaunajās telpās veidot vienotu altāra daļu. “Jauno altāri esam iecerējuši veidot tā, lai tas pēc izmēriem atbilstu telpai, veidotu vizuāli skaistu vienotu kompleksu. Tas nebūs liels, lai Svētās Mises laikā to varētu novietot atstatus no sienas un priesteris ar seju atrastos pret dievlūdzējiem,” par ieceri stāsta Inese Lūse, papildinot, ka altāra veidotāji – Mārtiņš Krūklis un Dina Ābele – jau ir izveidojuši skici. “Īpašs būs tas, ka tiks izmantoti Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles veco siju materiāli, apvienojot tos ar jauniem kokmateriāliem.”
Altāra daļa jau tagad lēnām top, jo uz sienas pēc priestera Andra Kravaļa priekšlikuma abi mākslinieki jau izveidojuši Dieva Vārdu par Labo Ganu, kas būs altārgleznā. “Altārgleznai ir savs stāsts. Manas kalpošanas sākumā uz kapelu un sarunu nāca kāda paciente. Uzklausīju viņu un kopīgi lūdzām Dievu. Kad sieviete rakstījās ārā no slimnīcas, izteica vēlēšanos uzdāvināt kapelai savu mākslas darbu. Kad tas tika atvests, ar izbrīnu secināju, ka tas skaisti iekļaujas telpā gan augstumā, gan krāsās, it kā tas būtu bijis paredzēts jau sen tieši šai vietai. Tad vēl slimnīcā Svētās Mises svinēja priesteris Jānis Budkāns, kurš iesvētīja gleznu. Tai ir gan garīga, gan arī mākslinieciska vērtība, apstiprināja priesteris A. Kravalis un ieteica šo vietu nosaukt par Labā Gana kapelu.”
Kad jautāju par to, cik bieži cilvēki dodas uz šo vietu, kapelāne atsaucas uz pateicību un lūgšanu grāmatu, norādot, ka pēc ierakstiem varot secināt – cilvēki nāk katru dienu gan no rītiem, gan pa dienu, gan vakaros, gan brīvdienās. “Cilvēki ierakstos atzīmē arī datumus. Protams, arī redzam, ka cilvēki ienāk palasīt garīgo literatūru, vai arī vēlas satikt kapelānu un aprunāties. Kapelā ir notikušas arī kristības un laulības. Mediķi ir izteikušies – ja arī citreiz nesanāk ieiet kapelā, pietiek ar to, ka var paiet tai garām un apzināties, ka tā ir te klātesoša. Kā viena medmāsa teica, staigājam līdzās Dievam, un tas ļoti stiprina,” par kapelas nepieciešamību stāsta I. Lūse.
Viņa arī pastāsta, ka Katoļu Baznīca slimnīcā klātesoša ir jau kopš padomju gadiem, slēptā veidā apmeklējot pacientus. Pēc neatkarības atgūšanas uz slimnīcu devās priesteris Antons Smelters, kurš lūdza iespēju svinēt Svēto Misi, kā arī doties pie pacientiem nodaļās. “Marijas leģions” līdzdarbojās priesteriem, informējot pacientus par dievkalpojumiem un priesterus par nepieciešamību apmeklēt pacientus. Jau no 1996. gada slimnīcā tika izveidota kapelāna štata vieta, pēc tam vēl viena, bet 2010. gadā tika izveidots vienots Kapelānu dienests, iekļaujot visas Austrumu slimnīcas struktūrvienības.
I. Lūse stāsta, ka pašlaik slimnīcās tiek svinētas Svētās Mises, priesteri apmeklē pacientus palātās pēc dievkalpojuma, kā arī, ja nepieciešams, citos laikos. Notiek arī ekumeniski svētku dievkalpojumi. Taču kapelānu dienests nodrošina vēl daudz plašāku atbalstu un palīdzību pacientiem, viņu tuviniekiem un arī mediķiem visdažādākajās situācijās, kas visbiežāk ietver atbalstu zaudējumos un bēdās, kā arī palīdzību konfliktu risināšanā.
Par vajadzību pēc garīgā atbalsta slimnīcā viņa turpina: “Uzsākot darbu slimnīcā, uzreiz to pozicionēju kā profesionālu sadarbību ar mediķiem un komandas darbu. Izglītoju mediķus par kapelāna pienesumu un kopīgi meklējām iespējas sadarboties, atbildot uz nodaļu atšķirīgajām vajadzībām. Augļi ir acīmredzami jau šodien. Gan ārsti, gan medmāsas aicina pie pacientiem, aicina iesaistīties dažādus situāciju risināšanā pacientu ģimenēs. Aicina arī paši pacienti un tuvinieki. Ir nodaļas, uz kurām kapelāni iet paši regulāri. Tās ir vissmagākās nodaļas – reanimācija, insulta nodaļa, paliatīvā nodaļa, toksikoloģijas un sepses nodaļa. Garīgu atbalstu un sadarbību gadu gaitā medicīnas darbinieki un slimnīcas vadība ļoti novērtē. Vēl jau ir daudz darāmā. Būtu nepieciešami vēl kapelāni. Piemēram, kapelāni varētu būt pieejami visu diennakti slimnīcā. Tā ir mūsu cerība nākotnei.” I. Lūse rezumē: “Kapelāna kalpošana ietver sevī garīgās aprūpes darba organizēšanu slimnīcā. Tas ir kā tilts starp laicīgu institūciju un Baznīcu.”
Aicinot ziedot altāra izveidei, I. Lūse norāda, ka ideju jau ir atbalstījusi slimnīcas vadība. Kopīgā nepieciešamā summa altārim un kolonnām ir 700 eiro, kā arī 130 eiro katra lūgšanu soliņa (kopā iecerēti septiņi) izveidei. Ziedojumus ar norādi “Ziedojums altārim” var pārskaitīt “Caritas Latvija” kontā: LV46HABA0551008657797.
LRKB IC
