Gaiļezera kapelu rotās “Labā Gana” altārglezna

Aizvadītā gada septembrī organizācija “Caritas Latvija” aicināja atbalstīt altāra izveidi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra “Gaiļezers” jaunizveidotajā kapelā. Pateicoties atsaucīgajiem ziedotājiem, vajadzīgie līdzekļi tika savākti, kapela iekārtota, un šonedēļ tā tika svinīgi atklāta.

Atklāšanas pasākumā piedalījās slimnīcas vadība un pārstāvji, slimnīcas Kapelānu dienesta vadītāja Inese Lūse, mākslinieki un amatnieki, kas piedalījās kapelas izveidē un iekārtošanā, kā arī Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis, pareizticīgo bīskaps Jānis, luterāņu bīskaps Einārs Alpe un baptistu bīskaps Kaspars Šterns, kas jauno telpu svētīja.

Pasākuma ievadā I. Lūse pastāstīja, ka jau 1996. gadā Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji rakstīja toreizējai slimnīcas vadībai, lūdzot izveidot kapelu. Kapela ir pabijusi dažādās slimnīcas vietās, bet tagad ir atradusi pastāvīgu vietu un jaunu veidolu.

Diakons Gunārs Konstantinovs atminējās, kā toreizējais Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles prāvests Antons Smelters, kurš 90. gadu sākumā atgriezās Latvijā, jau sākot savu kalpošanu katedrālē, uzstāja, ka ir nepieciešams kaut ko darīt slimnīcās. Tā prāvests ar diakonu apbraukāja vairākas Rīgas slimnīcas, un nevienā vietā viņiem neatteica. Kalpošana slimnīcu darbiniekiem un pacientiem varēja sākties. Gaiļezerā pirmais dievkalpojums norisinājās 1994. gada 6. decembrī konferenču zālē.

Par jaunās kapelas altārgleznu ir kļuvusi tekstilmākslinieces Rūtas Loginas dāvinātais mākslas darbs „Labais Gans”. I. Lūse atminas, ka darbam ir īpašs stāsts. Izrakstoties no slimnīcas pēc slimības, R. Logina esot teikusi, ka vēlas dāvāt slimnīcai savu darbu. Kad tas tika atvests uz vēl toreizējo kapelu, “pat naglu nevajadzēja sist sienā”, jo darbs atradis uzreiz savu vietu un organiski iekļāvies telpā. Strādājot pie jaunās kapelas izveidošanas, A. Kravalis šo darbu esot uzlicis uz altāra un teicis, ka tā būšot atbilstoša altārglezna.

Pati māksliniece stāstīja, ka darbs tapis skumjākajā viņas dzīves brīdī. Viņai bija nomiris vīrs, pati bija slima un zaudējusi darbu, bet dēlam bija izjukusi ģimene un zaudēts darbs. Tomēr R. Logina arī atzinusi, ka šis laiks ir bijis viņai svētība, jo tajā viņa sapratusi, ka vislabāko palīdzību var sniegt tikai pats Jēzus.

Altārglezna atrodas uz altāra, ko izveidoja „Svētā Lūkas atbalsta biedrības” pārstāvji. Altāra kompleksa izveidē ir izmantoti atjaunoti kokmateriāli no Svētā Jēkaba katedrāles Rīgā, kuri datējami ar aptuveni 1780. gadu, un altārī ir iestrādāts akmens ar relikvijām, kas atceļojis no Ķelnes Doma. Biedrības misija ir bijušo ieslodzīto resocializācija. Biedrības vadītājs un Cietuma kapelānu dienesta vadītājs Mārtiņš Krūklis pasākumā vispirms atminējās, kā I. Lūse viņam kā māksliniekam stāstījusi par savu kapelas sapni. Ņemot vērā, ka tolaik M. Krūklis jau bija uzsācis sociālo uzņēmējdarbību, viņam radās interese iesaistīties šai projektā. Naudas ne uzņēmumam, ne slimnīcai šāda projekta īstenošanai tolaik nebija, bet atlīdzība par padarīto darbu meistariem bija vajadzīga, tāpēc tika lūgts “Caritas” atbalsts ziedojumu vākšanā. “Ja jums šis altāris patīk, ja patīk skaistas lietas, tad jums, ekselences, vēlos lūgt, nāciet pie mums, un mēs jums palīdzēsim! Tādā veidā varēsim īstenot Baznīcas sociālo mācību reālajā dzīvē,” bijušo ieslodzīto darbu aicināja atbalstīt M. Krūklis.

Pasākuma noslēgumā bīskapi lūdza Dieva svētību kapelai un visiem, kas tajā nāks lūgties.

Kapela atrodas stacionāra otrajā stāvā. Tajā pacienti, viņu tuvinieki un slimnīcas personāls ienāk, lai lūgtos, lai palasītu garīgu literatūru, aprunātos ar kapelānu, piedalītos dievkalpojumos. Ieraksti pateicību un lūgšanu grāmatā liecina, ka cilvēki nāk katru dienu gan no rītiem, gan pa dienu, gan vakaros, gan brīvdienās.

LRKB IC; Foto: LRKB IC; RAKUS

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti