2. janvāris (piemiņas diena)
Bīskapi un baznīcas mācītāji
Svētais Bazilijs un svētais Gregors no Nazianzas bija draugi, par kuriem teica, ka viņiem ir viena sirds, viena dvēsele un viens mērķis – svētums.
SVĒTAIS BAZILIJS (330-379) nāca no Mazāzijas provinces Kapadocijas Cezarejas, viņš piedzima kristīgā ģimenē un saņēma labu izglītību filozofijā, retorikā un medicīnā. Viņš nolēma savu dzīvi pilnīgi veltīt Dievam un kļuva par mūku vientuļnieku. Drīz ap Baziliju sāka pulcēties mācekļi, un viņš Pontā nodibināja pirmo klosteri Mazāzijā. Pēc dažiem gadiem Cezarejas bīskaps Euzēbijs iesvētīja Baziliju par priesteri. Viņš kļuva par bīskapa uzticamāko palīgu, ar rakstiem, sprediķiem un savu dzīves piemēru aizstāvēdams Baznīcas ticību pret ariānisma maldu mācību, kas noliedza Jēzus Kristus dievišķību, un atklādams patiesību neskaitāmiem cilvēkiem. 370. gadā svētais Bazilijs kļuva par Cezarejas bīskapu un iemantoja nedalītu kristīgās tautas mīlestību un cieņu.
SVĒTAIS GREGORS (330-389 vai 390) piedzima netālu no Nazianzas. Arī viņš ieguva labu izglītību un vīra gados pieņēma kristību. Tāpat kā svētais Bazilijs kādu laiku viņš vientulībā dzīvoja tuksnesī. 381. gadā Gregoru iesvētīja par Konstantinopoles bīskapu. Ar lieliem panākumiem jaunais bīskaps stiprināja Baznīcas ticību pret maldu mācībām.
Svētais Bazilijs un svētais Gregors no Nazianzas kopā ar svēto Jāni Hrizostomu tiek godināti kā trīs lielākie austrumu Baznīcas mācītāji.