6. decembris
Karmena Salesa ir dzimusi 1848. gadā Spānijā, netālu no Barselonas. Viņa uzauga katoļticīgu vecāku desmit bērnu ģimenē. 1858. gadā bija Marijas gads un izšķirošs laiks Karmenas dzīvē. Šajā pašā gadā Dievmāte parādījās Bernadetei Lurdā un apstiprināja Bezvainīgās ieņemšanas dogmu, savukārt Karmena kopā ar ģimeni devās svētceļojumā uz Montseratu, kur saņēma Pirmo Komūniju un svinīgi solīja atdot savu dzīvi Jēzum. Šīs vizītes laikā viņa nokrita uz ceļiem pie Marijas kājām un veltīja savu dzīvi Jēzum caur Mariju.
Kad viņai palika 16 gadi, Karmena nolēma iestāties klosterī, tomēr saskārās ar vecāku iebildumiem, kuri vēlējās, lai abi dēli kļūst par priesteriem, bet meitu nākotni redzēja vienīgi laulībā. Karmena piecus gadus cīnījās ar vecāku pretestību, kas viņu stingri uzraudzīja, aizliedza kontaktēties ar garīgajiem vadītājiem un viņas vārdā pieņēma precību piedāvājumu. Šai laikā Karmena daudz lūdzās un upurēja, lai paliktu uzticīga savam aicinājumam.
Ar jezuītu tēva palīdzību visbeidzot izdevās pārvarēt ģimenes pretestību, un 21 gada vecumā Karmena iestājās klosterī pie Vissvētākā Sakramenta adorācijas un mīlestības kalponēm. 1869. gadā viņa uzsāka novicinātu. Tas bija gara ceļa sākums, kurā Karmena atklāja Dieva nodomus attiecībā uz viņas vietu un lomu Baznīcā. Jau kā novice viņa saskaņā ar savas kongregācijas aicinājumu rūpējās par sievietēm, kas bija no sabiedrības padibenēm. Šajā laika posmā viņas sirdī radās ilgas strādāt izglītības un audzināšanas jomā. Viņa uzskatīja, ka tas ir īpaši efektīvs līdzeklis, lai atrisinātu daudzu nelaimīgu meiteņu dzīves situāciju. Meditējot par Marijas Bezvainīgās ieņemšanas noslēpumu, par to, ka Marija jau „no paša sākuma” tika pasargāta no grēka, Karmena nostiprinājās pārliecībā, ka meiteņu izglītošanai jāsākas jau no agras bērnības.
Pēc nepilniem diviem gadiem viņa pameta kongregāciju un atgriezās dzimtajā pusē. Tur iestājās pie dominikāņu māsām, kuru aicinājumā īpaša vieta ir tieši izglītošanai. Daudzus gadus viņa strādāja kongregācijas vadītajās skolās. Lielāko daļu gadu viņa nodzīvoja Barselonā, kā tās klostera kopienas priekšniece attīstīja izglītības darbu, ieviesa daudzas jaunas iniciatīvas, tostarp vakarskolu strādājošām meitenēm. Viņas mērķis bija celt sieviešu izglītības līmeni un veicināt viņu lomu sabiedrībā. Karmena rūpējās par to, lai aprūpējamās saņemtu arī kārtīgu reliģisko un kultūras formāciju. Tas bija arī laiks, kad viņa iemācījās savienot kontemplāciju ar aktīvu apustulisko darbu. Viņas savienošanās ar Kristu bija visiem labi redzama. „Pietika viņu redzēt tabernākula priekšā, lai būtu pārliecība par Kristus klātbūtni Vissvētākajā Sakramentā,” teica viena no viņas audzināmajām.
Tā kā kongregācijai bija neskaidra juridiskā situācijā un nācās sastapties ar māsu neizpratni par viņas iniciatīvām, pēc divdesmit gadiem, kurus viņa pavadīja kā dominikāņu māsa, Karmena Salesa kopā ar trīs citām māsām kongregāciju atstāja un uzsāka jaunu savas dzīves posmu.
Ar priestera padomu viņa nolēma nodibināt jaunu kongregāciju. Šo darbu atbalstīja arhibīskaps Gomezs Salazars, kas 1892. gadā māsas pieņēma un piešķīra viņām pirmo māju. Tajā pašā gadā viņš apstiprināja Bezvainīgi Ieņemtās māsu no svētā Dominika kongregāciju, kura nodevās daudzpusīgai sieviešu formācijai pēc Jaunavas Marijas parauga. Kongregācijas konstitūcija tika apstiprināta 1893. gadā un par tās priekšnieci līdz mūža galam bija Karmena Salesa i Barangerasa. Viņa nomira 1911. gadā Madridē. Viņas nāves brīdī kongregācijai bija 13 mājas visā Spānijā, pēc neilga laika tika atvērta pirmā māja Brazīlijā, kas bija sākums tālākai māsu klātbūtnei daudzās Latīņamerikas, Āzijas un Āfrikas valstīs.
Karmena Salesa i Barangerasa tika kanonizēta par svēto 2012. gada 21. oktobrī.
Ingrīda Puce, “Katoļu Kalendārs 2013”
