Sestdien, 16. maijā, Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē bīskaps Edvards Pavlovskis par priesteri iesvētīja diakonu Maksimu Vlasovu. Jaunais priesteris nāk no Silenes un aicinājumu uz priesterību pirmo reizi sajutis pēc 9. klases, taču nopietni par to sācis domāt pēc vidusskolas beigšanas.
Svinīgās Svētās Mises laikā bīskaps uzrunāja jauno priesteri, izsakot cerību, ka viņš būs labs priesteris, kā arī atgādināja par to, kādus pienākumus ikviens priesteris uzņemas. “Visi, kas esam iesvētīti par priesteriem, atceramies to brīdi, kad bijām līdzīgi kā tu bīskapa priekšā nostājušies un gaidījām brīdi, kad tiksim iesvētīti par priesteri. […] Ar kādām dvēseles trīsām stājāmies bīskapa priekšā, lūdzot Dieva svētību un uztraucoties par pienākumiem, kurus uzņemamies, kurus pats Dievs mums grib uzlikt. Savā ziņā ar bailēm pieņēmām šo lēmumu un svētības, apzinoties savas cilvēciskās dabas trauslumu un arī spēku trūkumu izpildīt tos pienākumus, uz kuriem Dievs mūs aicinājis. Bet gribu aicināt -nebaidies, dārgais brāli, […] jo Dievs dod arī spēku un žēlastību šo krustu nest,” sacīja E. Pavlovskis.
Turpinājumā viņš skaidroja, ka priesteris vispirms ir aicināts ganīt. Tas nozīmē – rūpēties par ganāmpulku, nevis parādīt savu varu pār ganāmpulku. “Tu neesi saimnieks. Saimnieks ir Kristus, kas tev ir uzticējis savu ganāmpulku. Bet esi tad atbildīgs par to, ko Kristus tev ir uzticējis. Tu neesi žēlastību autors, bet tikai dalītājs,” jaunajam priesterim skaidroja bīskaps, papildinot, ka žēlastības Baznīcā ir, lai tās dalītu, nevis glabātu.
Bīskaps tāpat M. Vlasovam atgādināja, ka priesteris ir aicināts vadīt. Protams, ka draudzēs dažkārt ir cilvēki, kas paši grib vadīt priesteri, nevis paklausīt kā ganam. Tādos gadījumos “ieklausies, ko viņi saka, var gadīties, ka kaut ko pareizi pasaka, tomēr apzinies, ka tu esi aicināts viņus audzināt, nevis otrādi”. Tai pat laikā bīskaps aicināja arī šajos gadījumos saglabāt pacietību, nevis “nolamāt un padzīt”, jo audzināšanas pamatā ir mīlestība.
E. Pavlovskis aicināja M. Vlasovu būt par labu priesteri, ar kuru kopā uz debesīm iet arī viņa ganāmpulks, draudze, cilvēki, kurus viņš vadīs. Bīskaps uzsvēra, lai Kristus ir priestera piemērs, jo Kristus vienmēr mīl un rūpējas par saviem bērniem, meklē katru pazudušo.
Kā galveno stūrakmeni priestera dzīvē bīskaps nosauca lūgšanu. Tai jābūt dienas galvenajai daļai, jo “Kristus ir tas, kurš tev var dot gudrību un spēku”. “Esi vienots ar mūsu, priesteru, māti Mariju. Esi vienots lūgšanā ar Kristu, esi Euharistijas godinātājs! Tad arī Kungs būs ar tevi!” uzsvēra E. Pavlovskis.
Pēc dievkalpojuma bīskaps pirmais sveica jauno priesteri. Viņš jokoja, ka jaunais priesteris ir gan “ar savu vārdu, gan augumu Maksims” un stāstīja, ka bērnībā svētajam Maksimiliānam Kolbem mamma bieži sacījusi: “Maksi, kas no tevis izaugs?” Svētais šos vārdus sev bieži atgādināja, un bīskaps aicināja arī M. Vlasovu paturēt šos vārdus savā sirdī un censties augt par labu cilvēku un priesteri.
Dāvanā Jelgavas diecēzes bīskaps savam jaunajam priesterim pasniedza biķeri, ar kuru “varēsi salikt Euharistisko upuri”, un rožukroni kā atgādinājumu mīlēt Mariju.
“Esi laimīgs savā izvēlē! Esi priecīgs! Lai dieva tauta tevi redz vienmēr priecīgu, nevis sliktā omā un saīgušu. Citādi viņi netuvoties tev. […] Esi paraugs priesteriem un bīskapam!” jaunajam priesterim novēlēja E. Pavlovskis.
Svētdien, 17. maijā, Rīgas Svētā.Franciska baznīcā M. Vlasovs svinēja savu primīcijas Svēto Misi un sniedza jaunā priestera svētību.
LRKB IC
