Svētā Valentīna dienas vakarā “Laulāto Tikšanās” animatoru pāri no visas Latvijas pulcējās Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas bazilikā, lai nedēļas nogali veltītu viens otram, dialogam ar Dievu un dziļāk iepazītu mūsu kopienas harizmu. Mums ir svarīgi saprast, kāpēc esam “Ļaulāto Tikšanās” un ko no tās sagaidām.
Meistarklasē “Animatora pamati” piedalījās animatoru pāri, kuri tikai sāk savu kalpošanu, kā arī tie, kuri kalpo jau daudzus gadus. Nedēļas nogales garīgie vadītāji bija priesteris Daumants Abrickis un priesteris Juris Jalinskis.
Tā bija ir iespēja mācīties, pilnveidot savas zināšanas par to, kā organizēt un vadīt pamata rekolekcijas, kas ir galvenais uzdevums mūsu dalībai kopienā. Ierodoties rekolekciju telpās, mūs sagaidīja patīkami pārsteigumi. Kā viens no tiem – liels ābols ar sirsniņu un novēlējumu katram pārim un garīdzniekam.
Programmā bija iekļautas vairākas tēmas. Animatori bija sagatavojuši animācijas par savu dialoga pieredzi. Viena no tēmām bija, ko es atklāju un sapratu dialoga ceļā, tikšanās pašam ar sevi, mūsu laulības saitēs, ar citiem cilvēkiem, un kā dialogs ar Dievu mainījis mūsu dzīvi. Priesteris J. Jalinskis atgādināja, ka savā dzīvē vai kalpošanā ir svarīgi jautāt Dievam, kas man ir dialogs. Ir svarīgi ieklausīties un saprast Dieva gribu.
Ļoti sirsnīga un aizkustinoša tēma bija par kopienas vēsturi. “Laulāto Tikšanās” pirmās nedēļas nogales rekolekcijas notika 1977. gada maijā Laskos netālu no Varšavas. Pie kopienas šūpuļa stāvēja klāt un deva savu svētību toreizējais Krakovas metropolīts kardināls Karols Vojtila. Savukārt Latvijā pirmā nedēļas nogale laulātajiem notika 1994. gada rudenī Jūrmalā.
Aglonas Bazilikā Svētās Mises laikā “Laulāto Tikšanās” ikona tika novietota blakus svētā pāvesta Jāņa Pāvila II statujai. Mēs atcerējāmies, ka svētais viesojās Latvijā 1993. gada septembrī, un jau pēc neilga laika “Laulāto Tikšanās” sāka attīstīties Latvijā.
Rekolekciju laikā misijas vadītāji Uldis un Daina Žurilo novēlēja animatoriem: ”Vēl vairāk degt un aizdegt pārējos animatoru pārus kalpošanā ģimenēm”.
Rekolekciju noslēgumā animatoru pāri dalījās par piedzīvoto šajās dienās. Lūk, dažas no saņemtajām atziņām: Saņēmu atbildi, ka mūsu liecība ir noderīga kaut vai vienam pārim, palīdzot neizšķirties un saglabāt ģimeni; Mēs varam kopā iet uz priekšu, saprast, kas esam, ka mūs aicinājis Dievs, nevis mēs paši; Ja es nezinātu, ka tā ir Dieva griba, tad mēs šeit nemaz nebūtu.
Savā kalpošanā esam kā bites, kas nolido lielus attālumus, lai atrastu ziedus mīlestības medum, bet pēc tam nogurušas, bet apmierinātas, nesdamas ziedputekšņus, atgriežas stropā, lai sāktu ziedu auglīgo pārveidi dzīvības nektārā.
Jānis un Kristīne Rešņas, “Laulāto Tikšanās”
