Vidzemes Augstskolas 4. kursa studente Kristīne Karamiševa savā bakalaura darbā pētīja, kas motivē svētceļniekus augusta pirmajā pusē atrast laiku, lai uz Aglonu dotos kājām. Darba “Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku apmeklējušo svētceļnieku – kājāmgājēju motivācija” autore piekrita, ka publicējam pētījuma daļu, kurā ir apkopoti 2015. gada svētceļnieku aptaujas rezultāti par viņu motivāciju uz Aglonu doties kājām. Lai arī līdz svētceļojumam vēl ir atlikuši vairāki mēneši, K. Karamiševas pētījumā ietvertās aptaujas rezultāti varētu noderēt gan tiem, kas svētceļojumus organizēs, gan arī tiem, kas tiem pievienosies.
Ik gadu augustā, Bezvainīgās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos, Aglonu apmeklē daudzi tūkstoši cilvēku, no kuriem vairāki simti ierodas kājām. Svētceļnieki uz Aglonu sāka doties jau drīz vien pēc baznīcas uzcelšanas, un jau 18. gadsimta sākumā to skaits sāka pieaugt. Bakalaura darba ietvaros tika pētīts, kāda ir mūsdienās Aglonas svētceļnieku motivācija doties ceļā kājām un kādas ir viņu vajadzības.
Pētījumā piedalījās 173 respondenti vecumā no 15 gadiem, no tiem 132 sievietes un 41 vīrietis. Pētījums rāda, ka šādi svarīgi faktori nosaka svētceļnieku līdzdalību svētceļojumā: bagāžas transportēšana, iespēja atrast brīvo laiku svētceļojumam, lūgšanu un dziesmu grāmatas izveidošana un grupas garīgais vadītājs.
Lielākoties svētceļnieku grupas izvēlas mantas vest ar autotransportu. Ir tikai neliela daļa no visām svētceļnieku grupām, kuras izvēlās nest savas mantas līdzi. Pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēkiem ir svarīgi (61 atbilde) un ļoti svarīgi (47 atbildes), vai svētceļojuma laikā mantas tiek vestas ar mašīnu, vai tiek nestas līdzi. Īpaši svarīga mantu vešanas iespēja ir cilvēkiem, kuriem nav stipra veselība un fiziskais stāvoklis, ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī pensionāriem. Jaunieši biežāk piekrīt izaicinājumam nest visas mantas līdzi, bet arī šajās grupās ir sava specifika – tās dienā noiet mazāk kilometru, dažreiz ir mazāks svētceļojuma dienu skaits.
Svētceļniekiem tāpat tika uzdots jautājums par to, vai noietā ceļa garumu un viņu dalību svētceļojumā ietekmēja iespēja atrast brīvo laiku. Lielāko daļu respondentu (101 cilvēku) ietekmēja un ļoti ietekmēja tas, vai un cik daudz laika viņi varēja izbrīvēt, lai dotos svētceļojumā. 40 cilvēkus šis faktors nemaz neietekmēja un viņiem nebija grūtību atrast brīvo laiku.
Parasti ceļā svētceļnieki lūdzas un dzied dažādas kristīgās dziesmas. Uz jautājumu, vai svarīgas ir īpaši ceļojumam sagatavotas lūgšanu un dziesmu grāmatiņas, visas vecumu grupas atbildēja līdzīgi, ka tās ir svarīgas. Kad svētceļnieki dzied dziesmas, tas rada kopības sajūtu un palīdz atvērt sirdis Dievam.
Pētot, vai svētceļniekiem ir svarīgi, kas ir viņu grupas garīgais vadītājs, katra vecuma grupa lielākoties atbildēja, ka tiem ir „svarīgs” un „ļoti svarīgs” šis faktors. Tas liecina, ka svētceļojuma dalībnieki ņem vērā šo faktoru kā vienu no prioritātēm, izvēloties svētceļnieku grupu. Neapšaubāmi, garīgais vadītājs un organizētājs ieņem ļoti svarīgu lomu grupā, jo svētceļojuma norise ir lielā mērā atkarīga no viņa.
Pētījuma dati liecina, ka svētceļniekiem nav svarīgi vai ir mazsvarīgi, caur kādām apdzīvotām vietām, ainavām vai baznīcām ved viņu svētceļojuma maršruts, kāds ir ceļa segums, vai ir iespēja izmantot telefonu svētceļojuma laikā. Svētceļniekiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem vairāk rūp izklaides un iespēja doties kopā ar draugiem un paziņām. Pētījums rāda, jo vecāks ir svētceļnieks, jo vairāk tam rūp garīga piesātinātība un apģērba ētikas normu ievērošana svētceļojuma laikā, mazāk būtiski ir ceļa biedri un izklaides vai atpūta.
Pētījuma dalībniekiem tika arī jautāts, kāda ir viņu motivācija doties svētceļojumā. Šai jautājumā bija iespēja izvēlēties vairāk nekā vienu atbildi no 25 piedāvātajiem variantiem. Lielākā daļa respondentu minēja, ka svētceļojumā dodas, lai garīgi pilnveidotos (149 atbildes), vai arī viņiem bija īpašs nodoms, lūgums (109 atbildes). Tāpat kā motivāciju doties ceļā svētceļnieki minēja šādas atbildes: „Dieva aicinājums” (90 atbildes), „Grēku nožēla, piedošana un gandarīšana” (88 atbildes), „Fiziskā un/vai garīga dziedināšana” (81 atbilde), „Gūt prieku un laimi” (71 atbilde), „Atpūsties no ikdienas” (71 atbilde), „Apmeklēt Aglonas baziliku un tās apkārtni, piedalīties noslēguma svētku dievkalpojumā” (70).
Ne visi svētceļnieki svētceļojumā dodas garīgu motīvu vadīti. Piemēram, 41 svētceļnieks atbildēja, ka viena no motivācijām bija pārbaudīt savu izturību, pierādīt sev, ka var iziet tālu ceļu kājām. 19 cilvēkiem svētceļojums bija kā pārgājiens, ceļošana pa Latvijas vietām. 4 dalībnieki vēlējās apgūt izdzīvošanas iemaņas (iemācīties salikt telti, izveidot ugunskuru u.tml.). 2 svētceļniekiem viens no motivējošiem faktoriem bija spiediens no vecākiem, līdzcilvēkiem. Tomēr, kopumā var secināt, ka lielākā daļa svētceļnieku dodas svētceļojumā uz Aglonu garīgu motīvu vadīti.
Visās vecuma grupās motivācijas mainījās, tomēr kopumā visās grupās kā galvenā motivācija tika minēta garīgā pilnveidošanās. Svētceļniekiem no 46 gadu vecuma otrā biežāk atzīmētā atbilde bija – Dieva aicinājums. Dominējošas motivācijas jauniešiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem ir vairāk saistītas ar ikdienišķām vajadzībām vai sajūtām kā „Gūt prieku un laimi” un „Atpūsties no ikdienas”. Visām pārējām grupām pirmās biežāk atzīmētās motivācijas ir saistītas ar garīgām lietām, piemēram, „Fiziskā un/vai garīga dziedināšana” un „Grēku nožēla, piedošana un gandarīšana”. Tai pat laikā jauniešiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem motivācija „Izprast kristietību” ir 10. vietā, taču visās pārējās vecumu grupās šī motivācija ir atzīmēta daudz retāk. Tāpat jauniešiem motivācija – „Iegūt jaunus kontaktus, draugus” (23 atbildes) ir atzīmēta daudz biežāk nekā pārējās aptaujāto vecuma grupās. Ir tādas atbildes, kuras netika atzīmētas vecumu grupās, sākot no 36 gadu vecuma. Tās ir: „Saņemt atzinību no līdzcilvēkiem”, „Apgūt izdzīvošanas iemaņas” un „Spiediens no vecākiem, līdzcilvēkiem”. Kopumā starp dažādām vecuma grupām var novērot dažādas prioritārās motivācijas, kas balstās uz svētceļnieku tā brīža vajadzībām.
Kristīne Karamiševa, Vidzemes Augstskolas studente
