Ko nozīmē vārds „liturģija”?
Vārds „liturģija” sākotnēji nozīmēja ‘publisks darbs’, ‘tautas kalpojums’ vai ‘kalpojums tautas labā’. Kristīgajā tradīcijā tas nozīmē, ka Dieva tauta piedalās Dieva darbā (sal. Jņ 17,4). Liturģijā Kristus, mūsu Pestītājs un Augstais priesteris, savā Baznīcā, ar viņu un caur viņu turpina mūsu pestīšanas darbu. [KBK 1069]
Vārds „liturģija” Jaunajā Derībā tiek izmantots, lai apzīmētu ne tikai dievišķā kulta svinēšanu (sal. Apd 13,2; Lk 1,23), bet arī Evaņģēlija sludināšanu (sal. Rom 15,16; Flp 2,14-17.30) un mīlestību darbībā (sal. Rom 15,27; 2 Kor 9,12; Flp 2,25). Visos šajos gadījumos runa ir par kalpošanu Dievam un cilvēkiem. Liturģiskajā svinēšanā Baznīca ir kalpone pēc sava Kunga, vienīgā Liturga (sal. Ebr 8,2.6), attēla, piedalīdamās Viņa priesteriskajā (kults), pravietiskajā (sludināšana) un karaliskajā (mīlestības kalpošana) darbībā: „Tātad liturģija pamatoti tiek uzskatīta par Jēzus Kristus priesteriskās funkcijas īstenošanu, kurā cilvēka svētdarīšana tiek izteikta caur redzamām zīmēm un īstenojas katram piemērotā veidā un kurā visu publisko kultu īsteno Jēzus Kristus Mistiskā Miesa, tas ir, pats Galva kopā ar locekļiem. Tādējādi jebkuras liturģiskās svinības, jo tās ir Kristus-Priestera un Viņa Miesas-Baznīcas darbs, ir vispilnīgākajā veidā svēta darbība. Neviena cita Baznīcas darbība nevar panākt tāda paša veida un pakāpes iedarbīgumu.” (Vatikāna II koncils, Konst. „Sacrosanctum Concilium”, 7: AAS 56, (1964), 101. lpp.) [KBK 1070]
