Šo novennu var individuāli lūgties pirms Baltās jeb Žēlsirdības svētdienas, uzsākot to Lielajā Piektdienā.
„Es vēlos, lai šīs 9 dienas tu vestu dvēseles pie Manas Žēlsirdības avotiem, lai viņas smeltos tajā spēku, veldzi un katru žēlastību, kas tām vajadzīgas, nesot savas dzīves krustu, bet īpaši nāves stundā. Katru dienu tu vedīsi pie Manas Sirds dvēseles un gremdēsi tās Manas Žēlsirdības jūrā. Un Es ievedīšu šīs dvēseles mana Tēva mājās. To tu darīsi gan zemes dzīvē, gan mūžībā. Un Es neatteikšu nevienai dvēselei, kuru tu atvedīsi pie Manas Žēlsirdības avota. Katru dienu Manu krusta ciešanu dēļ tu lūgsi Tēvu žēlastību šīm dvēselēm.”
(Jēzus vārdi māsai Faustīnei)
1. diena. Šajā dienā atved un stādi manā priekšā visu cilvēci, īpaši visus grēciniekus un gremdē tos manas Žēlsirdīgās mīlestības jūrā. Ar to tu mani iepriecināsi manās rūgtajās ciešanās, kādas es pārdzīvoju tad, kad man ir jāredz, kā dvēseles iet pazušanā uz elli. (klusuma un pārdomu brīdis)
Sirdsmīļais Jēzu, kurš ciet un piedod mums – neuzlūko mūsu grēkus, jo mēs paļaujamies uz Tavu bezgalīgo labestību, un pieņem mūs Tavas Mīlestībā visaptverošās Sirds mājoklī, un neļauj mums no tā nekad šķirties. Lūdzam Tevi Tavas Mīlestības dēļ, Tu, kas esi vienībā ar Tēvu un Svēto Garu.
Pirmsmūžīgais Tēvs, es upurēju Tev Tava Vismīļotā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus vissvētāko Miesu, Asinis, Dvēseli un Dievišķību kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem.
Uzlūko savā žēlsirdībā visu cilvēci, un īpaši nabaga grēciniekus, kuri ietverti Mīlestības visaptverošā Jēzus Sirdī un Jēzus Krusta ciešanu dēļ esi mums žēlsirdīgs, lai mēs slavētu Tevi mūžu mūžos. Amen.
2. diena. Šodien atved pie Manis un stādi man priekšā visu priesteru un klostera ļaužu dvēseles, iegremdē viņas manas neizsmeļamās Žēlsirdības jūrā. Viņas ir tās, kas man palīdzēja izturēt manas rūgtās mokas Golgatas dienā un caur šīm dvēselēm kā caur kādiem kanāliem plūst uz visu cilvēci Mana Žēlsirdība. (klusuma un pārdomu brīdis)
Sirdsmīļais Jēzu…
Pirmsmūžīgais Tēvs…
Uzlūko savā žēlsirdībā…
3. diena – Lieldienu svētki. Šodien ved manā priekšā visas dievbijīgās un uzticīgās dvēseles un iegremdē Tās Manas Žēlsirdības jūrā, tās iepriecināja Mani Krusta ceļā. Viņas bija kā iepriecinājuma piliens drausmīgajā rūgtuma, sāpju un zaimu jūrā, kādā es tiku iegremdēts; šajā Golgāta kalnā. (klusuma un pārdomu brīdis)
Sirdsmīļais Jēzu…
Pirmsmūžīgais Tēvs…
Uzlūko savā žēlsirdībā…
4. diena. Šodien atved pie Manis visu pagānu dvēseles, tās, kuras nepieņem un negrib pieņemt Kristības sakramentu, un tās, kuri vēl joprojām nepazīst manu mīlestību. Es par viņām domāju, lejot savus asiņainos sviedrus Ģetzemanes dārzā. Bet viņu atgriešanās un nākamā dedzība mierināja manu sirdi. Iegremdē viņas Manas Žēlsirdības jūrā. (klusuma un pārdomu brīdis)
Sirdsmīļais Jēzu…
Pirmsmūžīgais Tēvs…
Uzlūko savā žēlsirdībā…
5. diena. Šodien atved pie Manis visu herētiķu un šķeltnieku dvēseles un iegremdē viņus Manas Žēlsirdības Mīlestības jūrā. Savās mokās es jutu, ka viņi ir tie, kas saplosa manu Miesu un manu Sirdi t.i.– Manu Baznīcu. Bet kad viņi grib atgriezties katoļu Baznīcā, vienībā ar baznīcu, tad Manas rētas sadzīst. Tādā veidā remdē Manas ciešanas. (klusuma un pārdomu brīdis)
Sirdsmīļais Jēzu…
Pirmsmūžīgais Tēvs…
Uzlūko savā žēlsirdībā…
6. diena. Šodien ved pie Manis visas lēnprātīgās un pazemīgas dvēseles, visu mazo bērnu dvēseles un iegremdē tās Manā Žēlsirdības jūrā. Tās dvēseles ir tās, kas visvairāk tīkamas Manai Sirdij. Viņas stiprināja Mani Manā miršanas stundā uz krusta. Es viņas redzu kā šīs zemes eņģeļus, kuri ir pazemīgā nomodā pie Maniem altāriem, klusā pazemībā adorācijā, uz viņiem es izleju savas žēlastības vispārbagātākās straumes. Manu žēlastību spēj pieņemt tikai pazemīgas dvēseles. Es tās pietuvinu sev kā savus vistuvākos draugus. (klusuma un pārdomu brīdis)
Sirdsmīļais Jēzu…
Pirmsmūžīgais Tēvs…
Uzlūko savā žēlsirdībā…
7. diena. Šodien ved pie Manis dvēseles, kuras īpaši godina Manu Žēlsirdīgo mīlestību, un iegremdē tās Žēlsirdības jūrā. Šīs dvēseles ir tās, kuras prata visvairāk līdzi just manām ciešanām, un tās ir dvēseles, kas visdziļāk izpratušas sava Dieva garu. Viņas ir kā dzīvs Manas žēlsirdīgās Sirds attēls. Šīs dvēseles mirdzēs ar īpašu spožumu mūžīgajā dzīvē. Neviena dvēsele, kura godinās un gribēs saprast manu žēlsirdību, nekad nenonāks ļaunā gara varā. Ikkatru tādu dvēseli Es īpaši sargāšu un aizstāvēšu un cīnīšos par viņu viņas nāves stundā. (klusuma un pārdomu brīdis)
Sirdsmīļais Jēzu…
Pirmsmūžīgais Tēvs…
Uzlūko savā žēlsirdībā…
8. diena. Šodien atved pie Manis tās dvēseles, kuras atrodas šķīstītavas uguns ieslodzījumā un iegremdē viņas Manas Žēlsirdības jūrā, lai Manu Asiņu straumes remdē viņu ciešanas. Visas tās dvēseles Man ir ļoti dārgas, viņas maksā Dieva taisnībai savu grēku parādus, bet tavā varā, kamēr tu dzīvo virs zemes ir iespēja nest viņām palīdzību un veldzēt tās, tādēļ ņem no Baznīcas dārgumu krātuves visas atlaidas un upurē tās par dvēselēm šķīstīšanas ugunī. Ak, kaut tu zinātu, cik ļoti cieš šīs dvēseles šķīstīšanas ugunī, tad tu nemitīgi upurētu par viņām kaut kādu nabaga dāvanu, lai maksātu viņu grēku parādus Dieva taisnībai. (klusuma un pārdomu brīdis)
Sirdsmīļais Jēzu…
Pirmsmūžīgais Tēvs…
Uzlūko savā žēlsirdībā…
9. diena. Šodien ved Man dvēseles, kas ir remdenas, un iegremdē viņas manas žēlsirdīgās mīlestības bezdibenī. Remdē viņas Manā Žēlsirdības jūrā. Šīs dvēseles ir tās, kuras visvairāk ievaino sava Dieva sirdi. Mana sirds juta vislielāko riebumu Ģetzemanes dārzā, šīs remdenās, vienaldzīgās dvēseles gādāja manai sirdij vislielākās ciešanas. Viņu dēļ man nācās liet asins sviedrus. Bija tik neiespējami raudzīties uz šīm vienaldzīgajām un remdenajām dvēselēm, ka redzot viņas, izlauzās no manas sirds šis sāpju pilnais sauciens: “Tēvs, attālini no manis šo biķeri, bet, ja tāda ir Tava griba, lai notiek Tavs prāts.” Šīm remdenajām un vienaldzīgajām, kā pēdējais glābšanas līdzeklis ir steigties pie manas žēlsirdīgās mīlestības. (klusuma un pārdomu brīdis)
Sirdsmīļais Jēzu…
Pirmsmūžīgais Tēvs…
Uzlūko savā žēlsirdībā…
