Pirms krustaceļa
Ir nakts pirms Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkiem. Desmitiem tūkstošu ticīgo piepilda lielo bazilikas laukumu. Vēl daudzi tūkstoši seko līdzi notiekošajam pie televizoru ekrāniem un internetā. Svecītes ticīgo rokās mirdz kā viņu ticības un mīlestības uz Dievu zīme.
„Ne ar zeltu vai sudrabu esat atpirkti, bet gan ar dārgajām Jēzus Kristus Asinīm,” saka Svētie Raksti (1 P 1,18—19).
Mēs pateicamies Tev, Debesu Tēvs, ka Tu mūs uzturi ticībā. Mēs lūdzam Tevi, stāvi mums klāt ar savu žēlastību, lai mēs Kristus ciešanu noslēpumu apcerētu dievbijīgā noskaņā — izjūtot pateicību par Tavu lielo atpestīšanas žēlastību, kas mums dota caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
Dievs, esi kopā ar mums, lai šis lūgšanu laiks mūs garīgi stiprinātu un lai, sekojot Jēzum Viņa Krustaceļā, mēs mācītos arī katrs savu dzīves ceļu iet ticībā, mīlestībā un paļāvībā uz Tevi, Dievs, kas esi mūsu ceļa mērķis, mūsu patvērums un stiprums visās grūtībās. To lūdzam no Tevis mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā. Āmen.
I meditācija
Kungs Jēzus notiesāts uz nāvi
Jēzus stāv tautas priekšā ar ērkšķu kroni galvā, un tiesnesis saka zīmīgus vārdus: „Lūk, cilvēks!” — Jā, unikāla būtne: Cilvēks un Dievs vienā personā!
Parastos cilvēkus vilina liela vara, dzīves spožums.
Velns kārdināja jau pirmos cilvēkus: „Jūs būsiet kā dievi.” Bet te ir noticis pretējais: Dievs ir kļuvis cilvēks! Svētie Raksti atklāj, ka tas noticis mūsu pestīšanas labā, tas ir, mūsu mūžīgās dzīves labā.
Vai tādēļ pašam Dievam jāiet krustaceļš? Tas ir Dieva noslēpums. Bet cilvēki ir kūtri klausīties Dieva vārdu, viņi labāk grib redzēt dzīvu piemēru! Un Dieva Dēls šo piemēru rādīja veselus 30 gadus. Tas notika Betlēmē, Ēģiptē, Nacaretē, Jeruzalemē, visā Galilejā, Jūdejā un kulmināciju sasniedza ceļā uz Golgātu… Vai tas ir maz? Viņš atnāca vēl pēc augšāmcelšanās, lai pabeigtu savu Pestītāja misiju.
Viņa misijas būtību ir izteicis apustulis Pāvils vēstulē Titam: „Kristus pats sevi atdeva, lai mūs atpestītu no ikvienas netaisnības un sagatavotu sev tīru tautu” (2,14).
Arī vēstulē romiešiem apustulis Pāvils raksta: „Miesīgais cilvēks nevar patikt Dievam” (8,8). „Bet, ja ar gara spēku nomērdēsiet miesas darbus, tad dzīvosiet” (8,13). Runa ir par morāli skaidru dzīvi, kurai turpinājums būs Dieva valstībā.
Lūgsimies: Kungs Jēzu Kristu, mēs noliekam Tavā priekšā mūsu nespēku cīnīties ar savām vājībām. Stiprini mūsu gribu, atver mūsu sirdi un prātu, lai mēs spētu dzīvot tā, kā vēlies Tu, mūsu Kungs un Pestītāj.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
II meditācija
Kungs Jēzus ņem plecos krustu
„Kas grib man sekot, tas lai aizliedz pats sevi, ņem savu krustu un seko man,” saka Pestītājs (Mt 16, 24).
Stāsta, ka kādam cilvēkam Dievs esot ļāvis pašam izvēlēties krustu, ko dzīvē nest. Ilgi cilvēks meklējis starp lieliem un maziem sev piemērotāko, līdz beidzot vienu atradis, bet, aplūkojot tuvāk, konstatējis, ka tas ir paša krusts, ko viņš nesis līdz šim. Tas nozīmē, ka tavu dzīves krustu pats Dievs tev ir pielāgojis kā vislabāko… Tāpēc pieņem un mīli to! Ja labprāt pieņemsi savu nastu, tas ievērojami atvieglos tās nešanu.
Ja mēs nepretojamies Dieva gribai, viņš mūs pārveido un pilnveido. Par grēciniekiem mēs protam sevi padarīt paši, bet svētdarīt mūs var tikai Dievs. Ļausim Dievam mūs „apstrādāt” un pārvērst par lietaskoku. Katram cilvēkam ir savs ceļš uz pilnību un svētumu. Mums katram Dievs izvélas vislabāko apstrādes veidu. Par šādu Dieva slīpmašīnu kļūst mūsu ikdiena ar tās priekiem un bēdām. Ja mēs ar pateicību to protam pieņemt, apzinoties, ka tā tiek īstenota Dieva griba, mēs esam laimīgi cilvēki. Uzņemsim ar sajūsmu katru jaunu dienu, ko Dievs mums dāvā, jo katra no tām ved mūs tuvāk pie Tēva.
Lūgsimies. Debesu Tēvs, Tu savā dievišķajā Apredzībā izmanto ikdienas notikumu labās un sliktās sekas, lai mūs šķīstītu un svētdarītu, mēs Tevi lūdzam, dari, lai mēs, ikdienas gaitās ejot, pilnveidotos arī garīgi.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
III meditācija
Kungs Jēzus pakrīt zem krusta smaguma
Savas nāves priekšvakarā Kristus smagi pārdzīvoja gaidāmos notikumus. Viņš par tiem zināja jau iepriekš un tos brīvprātīgi izvēlejās aiz mīlestības… Viņš lūdzās: „Tēvs, lai notiek Tavs prāts!” (Lk 22,42). Kad arī mēs atrodamies grūtas izvēles priekšā, tad pateikt Dievam „jā” varam tikai tad, ja mīlam Viņu, citādi pietrūks spēka.
Ko nozīmē sacīt „jā” Dievam ikdienas dzīvē?
Vispirms tas nozīmē atzīt, ka nevērtīgs un kaitīgs tavā dzīvē ir viss, kas nesaskan ar Dieva gribu. Nemēģini nodrošināt savu laimi bez Dieva. Tas tev neizdosies, bet kad atzīsi savu nespēku, tad viegli spēsi pateikt Dievam „jā”.
Otrkārt, atceries, ka ceļš pie Dieva iet caur tavu sirdi. Lūdz Dievu un ļauj, lai Viņš atbrīvo tavu sirdi, kas saistās pie nevajadzīgām vai sliktām lietām. Sirds ir Dieva mājoklis un tai jābūt tīrai, lai tu justos atbrīvots no visa liekā un kaitīgā.
Treškārt, kad tu esi sakārtojis sevi iekšēji, tikai tad tu vari uztvert arī visus ārējos notikumus kā Dieva Apredzības plāna sastāvdaļu. Ja protam dzīvi saskaņot ar Dieva gribu, tā kļūst par izcilu garīgo skolu.
Lūgsimies. Kungs Dievs, no Tevis mēs esam atkarīgi visās lietās, tāpēc savu sirdi novēlam Tev par mājokli, lai Tu pats vadītu mūsu dzīvi pēc sava prāta.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
IV meditācija
Kungs Jēzus krustaceļā satiek savu Vissvēto Māti
Ceļu uz Golgātu ar krustu plecos un ar ērkšķu kroni galvā pirmais mēroja pats Pestītājs. Kā redzam Evaņģēlijā, arī Dievmāte bija klāt Jēzus nāves brīdī, tātad bija sekojusi viņam viņa pēdējā ceļā. Tas ir ceļš, kuru ejot Jēzus panāca cilvēces atpestīšanu. Un tas pats ceļš ir jāiet visiem Kristus sekotājiem, jo „neviens cits vārds zem debess cilvēkiem nav dots, kurā mums lemta pestīšana” (Apd 4,12). Un nav mums cita ceļa uz debesīm kā vien Kristus un viņa Evaņģēlijs. –ai ceļā mēs ejam kopā ar Jēzu, ar viņa Māti, ar svētajiem un ar visiem ticīgajiem. Mūsu krusts, kas jānes uz pleciem, ir visas ārējās grūtības, ko mēs nevaram ietekmēt. To ir svētījis Kristus piemērs.
Bet mūsu „ērkšķu kronis” ir mūsu iekšējās problēmas, jo viss taču sākas „no galvas”. Risinājumu parāda pats Pestītājs, aicinot: „Mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm!” (Mt 11,29).
Lūgsimies. Kungs Jēzu, dari, lai mēs katrs savas dzīves krustaceļu ietu vienotībā ar Tevi un mācoties no Tevis, kā to darīja Tava Vissvētā Māte.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
V meditācija
Kirēnes Sīmanis palīdz Jēzum nest krustu
Šī vīra ieguldījums cilvēku atpestīšanas lietā ir nenozīmīgs. Pat ja Sīmanis nebūtu gadījies ceļā, Kristus tik un tā būtu paveicis savu.
Mums visiem jāatzīst, ka esam tikai vāji līdzstrādnieki savas pestīšanas darbā, jo visu galveno paveic pats Dievs. Mums tikai jāpiekrīt visiem Dieva nosacījumiem, atvēlot sevi pilnīgi Svētā Gara vadībai. Galvenais Dieva nosacījums: lai mūsu dvēseles būtu pēc iespējas tīrākas, jo tikai tādus palīgus Dievs var izmatot citu cilvēku atpestīšanas darbā, piepildot viņus ar miera, prieka un mīlestības garu.
Ikviens iestādījums (arī Baznīca) ir tieši tāds, kādi ir tā darbinieki. Lai kaut ko uzlabotu, jāsāk ar cilvēku garīgās dzīves izkopšanu, smeļot spēkus Dieva žēlastībā. Debesu Tēva rokas ir plaši atvērtas, lai mīlestībā pieņemtu visus savus zemes bērnus. Steidzieties viņa apskāvienos! Ja mēs atļaujam Dievam sevi mīlēt, Dievs parūpēsies par pārējo. Sakiet Dievam „jā” un ļaujiet Viņam rīkoties! Dievs labi zina, kas mums vajadzīgs.
Lūgsimies. Kungs Dievs, mēs Tevi lūdzam, palīdzi mums īstenot šo pārmaiņu mūsu domāšanā, kas prasa arvien lielāku paļāvību uz Tavu žēlastību, no kuras atkarīga gan mūsu pestīšana, gan arī panākumi laicīgajā dzīvē.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
VI meditācija
Veronika noslauka Kungam Jēzum vaigu
Cilvēki ir notriepuši Kunga vaigu ar asinīm, kas pil no ērkšķu kroņa, ar sviedriem un ceļa putekļiem. Tās ir cilvēces grēku pēdas.
Visai ļaužu saimei, visiem – no sabiedrības visaugstākajiem slāņiem līdz pat viszemākajiem – ir nepieciešama pamatīga attīrīšanās, proti, lai cilvēki ticētu un no visas sirds meklētu Dievu. Tas var līdz minimumam samazināt šķīstīšanās laiku, kas vajadzīgs katram cilvēkam. –ī šķīstīšanās notiek tad, kad cilvēki ir gatavi atvērties Dieva mīlestībai un atbrīvoties no grēcīgajām atkarībām un atmest aizraušanos ar laicīgajām lietām. Svarīga ir tīra un šķīsta sirds, kas spēj tuvoties Dievam. Visam ārišķīgajam ir otršķirīga nozīme. Bet tuvība ar Dievu ļauj piedzīvot Dieva bērnu brīvību, dvēseles mieru un prieku, apskaidrību un mīlestību, pēc kā tiecas cilvēka sirds.
Tuvība ar Dievu liek sirdij gavilēt arī pārbaudījumu laikā, jo ticīgam cilvēkam šī tuvība un paļāvība uz Dievu dod tādu drošību, kādu nespēj sniegt nekas cits. Apustulis Pāvils saka: „Ja Dievs par mums, kas tad pret mums?” (Rom 8,31).
Lūgsimies. Kungs Jēzu, kas esi teicis: „Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies, un es jūs atvieglināšu” (Mt 11,28), mēs Tevi lūdzam, atbrīvo mūsu sirdis no piesaistīšanās pasaulīgajiem niekiem, lai dvēsele var gavilēt Dieva bērnu brīvībā.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
VII meditācija
Kungs Jēzus otro reizi pakrīt zem krusta smaguma
„Viņš mūsu pārkāpumu dēļ ir ievainots un mūsu grēku dēļ ir satriekts. Caur Viņa brūcēm mēs esam dziedināti,” saka pravietis Isajs (53, 4—5).
Ticīgā tauta ir kā karaspēks, kas nostājies Dieva pusē pret ļauno garu. Mēs esam vajadzīgi darbam, ko veic Dievs, glābjot dvēseles. Tāpēc ir svarīgs katrs „jā”. Jo mazāk tevī egoisma, jo vairāk tu esi noderīgs Dievam. Tev nav pat jāzina, ko Dievs dara, tev vienkārši jādzīvo pēc Dieva prāta, un jau tas vien tevi padara par drosmīgu cīnītāju citu tādu pašu pulkā. Tavi plāni šeit nav svarīgi, jo šo parādi komandē Dievs. Nespried pēc ārējām izpausmēm, jo daudz svarīgāks ir tas, kas norisinās dvēselē. Tieši tur, cilvēka sirdī Dievs sāk dziedināt to, ko ļaunais gars ievainojis. Dievs rīkojas tikai ar paša cilvēka piekrišanu, turpretī ļaunais gars nejautājot cenšas cilvēkus sasaistīt dažādu atkarību valgos. Tāpēc ir svarīgi bieži apliecināt „jā” Dievam, lai dzīvotu „Dieva bērnu brīvībā un būtu dziedināti caur Jēzus brūcēm”. Galīgā uzvara pār ļaunumu ir droša, bet Dievs un mēs paši esam ieinteresēti, lai cīņā būtu pēc iespējas mazāk kritušo.
Lūgsimies. Kungs Jēzu, kas esi teicis: „Mans jūgs ir tīkams un mana nasta ir viegla” (Mt 11,30), mēs Tevi lūdzam, atbrīvo mūs no dažādu atkarību valgiem, lai mēs izjustu, cik viegla ir tavu bauslību nasta un cik tīkams ir Tavas mīlestības jūgs.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
VIII meditācija
Kungs Jēzus mierina raudošās sievietes
Jēzus mierinājums pamatojas Viņa sludinātajā patiesībā un mīlestībā uz cilvēkiem: „Es jums atstāju mieru,” viņš saka, „savu mieru es jums dodu” (Jņ 14,27). Cilvēka sirdī miers ienāk līdz ar pazemību un sirdsskaidrību, kad dvēsele atveras Dieva mīlestībai. Pirmais pamatnosacījums ir sava niecīguma atzīšana Dieva priekšā: lūk, tādi mēs esam. Otrs nosacījums dvēseles mieram ir tuvas attiecības ar Jēzu. Ja cilvēks tam piekrīt, tad viņa garīgā izaugsme notiek vairāk vai mazāk intensīvi, atkarībā no tā, cik cilvēks ir atsaucīgs Dieva žēlastībai.
Kā veidojas šīs tuvās attiecības ar Dievu ikdienā? Tas nozīmē:
– ik dienas dzīvot priecīgā Dieva klātbūtnes apjausmā;
– ik dienas šķīstīt savas smadzenes ar gaišām domām;
– dzīvot pārliecībā, ka viss līdz pat pēdējam sīkumam ir Dieva ziņā;
– pieņemt un upurēt Dievam visu, kas ar mums notiek;
– neļauties tukšiem pasaulīgā vilinājumiem;
– paturēt prātā mērķi: mēs esam radīti mūžīgajai dzīvei;
– ik dienas veltīt Dievam savu uzticību un mīlestību;
– ik dienas pateikties Dievam par visu.
Lūgsimies. Kungs Jēzu, kas esi teicis: „Bez manis jūs nekā nespējat darīt” (Jņ 15,5), liec mums apzināties mūsu cilvēciskās vājības, lai mūsu sirdis bērna mīlestībā tiektos pretī Radītājam un pilnā mērā baudītu Viņa dziedinošo žēlastību.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
IX meditācija
Kungs Jēzus trešo reizi pakrīt zem krusta
Arī cilvēki iet savu dzīves ceļu klupdami krizdami un atkal celdamies. Ticīgie, piedzīvojot dažādus notikumus, gan pateicas Dievam, gan nožēlo un lūdz piedošanu, ja ir kas misējies. Tomēr ir svarīgi, lai mēs šo laicīgo dzīvi uztvertu kā vienu lielu iespēju kalpot Dievam. Tas palīdz gan attīrīties no grēkiem, gan pieaugt Dieva mīlestībā…
Mēs dzīvojam pasaulē, kas ir pilna dažādu maldu. Taču ikviens no mums ir neatkarīga būtne, un mūsu iekšējo dzīvi nekas nespēj izpostīt bez mūsu ziņas. Savu sirdsapziņu nevar piemānīt. Agri vai vēlu pienāks lielā patiesības stunda, kad dvēselē viss maldīgais tiks atmaskots un aizraidīts prom. Labas gribas cilvēkus Dievs neatstāj. Debesis viņiem ir atvērtas, un visi, kas savas sirdis veltī Dievam, tiek šķīstīti un svētdarīti. No viņiem pats Dievs veido citu civilizāciju, kas ārēji nav uzkrītoša, bet savā būtībā ir vesela un stipra. Ticīgie piedzīvo brīnišķīgas Svētā Gara darbības ierosinātas pārvērtības savā sirdī. Viņi kopā ar apustuli Pāvilu var apliecināt to, ka „dzīvojam nevis pēc miesas, bet gan pēc gara” (Rom 8,4).
Lūgsimies. Kungs Dievs, nāc pie savas kristīgās tautas ar Svētā Gara dāvanām un īpaši iededz ticīgo sirdīs mīlestības garu, kas ir „pilnības pamats un kronis”.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
X meditācija
Kungam Jēzum novelk drēbes
Pravietiskais Dāvida psalms saka: „Viņi dala manas drēbes savā starpā un par manu apģērbu tie met kauliņus” (Ps 22,19). Vecajā Derībā Ījabs, zaudējis visus savus īpašumus, apgalvo: „Kails es esmu nācis no savas mātes klēpja un kails es atkal aiziešu” (Īj 1,21). Aizejot jāatstāj pat miesa… Viss materiālais tad vienā mirklī devalvējas, un paliek tikai kailā dzīvība.
Dvēsele, kas iet pie Dieva, — vai tā nav svarīgāka par materiālajām vērtībām? „Kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds, saka Jēzus” (Mt 6,21). Nav svarīgi, kāds ir tavs amats, bet naudas pelnīšana nekad nedrīkstētu kļūt par tādu nodarbošanos, kas padarītu tevi atkarīgu un iekšēji nebrīvu. Tāpēc ļauj, lai Dievs tevi atraisa un piepilda ar brīva cilvēka mieru un prieku arī darba laikā!
Vairums cilvēku gan domā, ka miers būs tad, kad būs sakārtotas biznesa lietas. Veltīgi! Vakarējo raižu vietā nāks rītdienas rūpes. Miers meklējams nevis ārpusē, bet gan sirdī. Kā? Lūk, sakārto savu biznesu tā, lai tas tevi vienlaicīgi tuvinātu arī Dieva valstībai. Tad tavas ikdienas grūtības un neveiksmes pārvērtīsies par iespēju saņemt Dieva žēlastību, šķīstīšanos un svētdarīšanu, jo ticība un mīlestība apstaros ikdienu.
Lūgsimies. Kungs Jēzu, nocel mūsu nemieru un rūpes kā smagu nastu no mūsu pleciem. Tu esi teicis: „Meklējiet vispirms Dieva valstību un viņa taisnību, tad jums viss pārējais tiks iedots” (Mt 6,33). Dari, Kungs, lai šie vārdi piepildās arī mūsu dzīvē!
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
XI meditācija
Kungs Jēzus tiek piesists krustā
„Ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas,” saka pravietis (Ps 22,17).
Ko tas nozīmē? Visvarenais Dievs ļauj sevi krustā sist, lai gan viņš ar vienu gribas mājienu varētu nokārtot jebkuru problēmu cilvēka dzīvē… Protams, varētu, bet tas būtu pretrunā ar cilvēkiem uzticētās brīvības principu – cilvēku vēlmi rīkoties pašiem. Bez tam, jāatceras, ka spēks noder fiziskajā pasaulē, bet ne garīgajā sfērā. Dievs vēlas iegūt cilvēku sirdi, tas ir, viņu mīlestību. To nav iespējams panākt ar varu! Tikai mīlestība spēj iedarboties uz sirdi. Šis tikums ir visskaistākais. Tam pakļaujas arī cilvēka brīvība. Svētie Raksti saka: „Dievs ir mīlestība” (1 Jņ 4,8). Viņš ir mūžīgais, pozitīvais, garīgais, pašpietiekošais visa pirmcēlonis. „Nevienam nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem”, saka Kristus (Jņ 15,13). Attiecībā uz cilvēku tā nav pašiznīcināšanās, jo Kristus apgalvo: „Kas savu dzīvību zaudēs manis dēļ, tas to atradīs” (Mt 10,39).
Lūgsimies. Kungs Jēzu, kas, būdams Dievs, liki sevi sist krustā, lai glābtu cilvēku dvēseles, liec ikvienam no mums apzināties, ka no mūsu puses īstā atbilde Tev var būt tikai mīlestība.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
XII meditācija
Kungs Jēzus mirst pie krusta
Kopš cilvēces pirmsākumiem norit cīņa pret ļauno garu. Cīņas iznākums ir zināms no pravietojuma Bībelē, proti, Kristus sadragās ļaunajam garam galvu, bet tas iekodīs viņam papēdī (sal. Rad 3,15). Šī cīņa ir garīgā cīņa.
Notikums uz Golgātas ievadīja ļaunā gara valdīšanas norietu pasaulē. Pie krusta nevis parasts cilvēks, bet gan pats Dieva Dēls izcīnīja garīgo cīņu visu cilvēku vārdā. Kādreiz, sludinot Evaņģēliju, viņš bija teicis par cilvēku savstarpējām attiecībām: „Mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā” (Mt 5,44). Tas nozīmē uzvarēt ļaunumu ar labiem darbiem un ar mīlestību pret citiem. Pret ļaunumu tas ir visradikālākais līdzeklis. Būdams nevainīgs pienaglots krustā, Jēzus Debesu Tēvam saka: „Tēvs, piedod tiem, jo viņi nezina, ko dara!” (Lk 23,34). Viņš nelūdz, lai debesis soda ļaundarus, bet gan vēl aizstāv tos, jo „viņi nezina, ko dara”. Tā ir garīga uzvara pār ļaunumu, kad sirdī ir tikai mīlestība pret cilvēkiem.
Cik daudz vēl pasaulē cilvēku, par kuriem varētu teikt: „Viņi nezina, ko dara.” Bet Kristus lūdzās un savu dzīvību atdeva par visu cilvēku glābšanu… Dievs savā mīlestībā gatavs apžēlot visus! Un, ja mēs gribam ieiet viņa mūžīgajā valstībā, mums jāļauj, lai pats Dievs pārveido mūs par garīgiem cilvēkiem, jo pašu spēkiem mēs to nespējam. Mums pienākas no visas sirds lūgt Dievu un ar lielu pašaizliedzību darboties līdzi Viņa žēlastībai, lai kļūtu par tās valstības bērniem, kurā vistīrākajā veidā valda mīlestība.
Lūgsimies. Kungs Jēzu, Tu zini, ka bez savstarpējiem konfliktiem cilvēki šai dzīvē nevar iztikt, bet māci mūs un palīdzi tos nokārtot bez naida un pārmetumiem. Pat netaisnību ciešot, dāvā, Kungs, spēju lūgties: „Tēvs, piedod tiem, jo viņi nezina, ko dara.”
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
XIII meditācija
Kunga Jēzus miesas tiek noņemtas no krusta
Kunga Jēzus misija tika izpildīta, jo viņš bija nācis, lai sakārtotu attiecības starp Dievu un cilvēkiem.
Taču Dievs arvien respektē cilvēka brīvību, jo to prasa pati augstākā savstarpējo attiecību norma, proti, mīlestība. Ja cilvēks piekrīt mīlēt Dievu, tad viņa dzīve uzplaukst kā daba pavasarī.
Ticīgie jūt, ka tikai plāns redzamo lietu plīvurs šķir cilvēku no Dieva pasaules. Piemēram, Marija Magdalēna Lieldienu rītā stāvēja un raudāja pie Kristus kapa, jo tas bija tukšs… Bet pēc īsa brīža viņu uzrunāja pats Kristus, kas jau bija augšāmcēlies un bija gan redzams, gan dzirdams no viņpasaules. Tā ir brīnumaina realitāte.
Lūgsimies. Kungs Jēzu, Tevi lūdzam, lai mūs vienmēr pavada mierinošā Tavas klātbūtnes izjūta, kas balstās uz ticību Tavam vārdam un mīlestību uz Tevi.
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
XIV meditācija
Kunga Jēzus miesas tiek guldītas kapā
Kristus ir teicis: „Ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, tas paliek viens, bet ja nomirst, tas nes daudz augļu” (Jņ 12,24).
Šķiet neparasti: mirstot grauds vēl pavairojas. Taču tāds ir Dieva likums dabā. Un, ja cilvēks mirst par kādu ideju, tam rodas daudzi sekotāji.
Tas pats likums darbojas arī morāles jomā, proti, ja cilvēka egoisms mirst, tad rodas labi augļi gan savstarpējās attiecībās ar citiem, gan arī paša dvēselē. Un tā arī ir visa kristīgās pašaizliedzības jēga. Svētā Terēze no Lizjē, vadoties no savas pieredzes, rakstīja: „Kopš es netiecos pēc sevis pašas egoisma, es dzīvoju vislaimīgāko dzīvi” („Kādas dvēseles stāsts”, 245. lpp.).
Lūgsimies. Kungs Jēzu, kas esi teicis: „Kas grib man sekot, lai aizliedz pats sevi” (Mt 16,24), svētī mūsu pūles garīgajā dzīvē, lai mēs ar prieku varam baudīt pašaizliedzības augļus gan šeit, gan mūžībā!
Tēvs mūsu… Esi sveicināta…
Noslēguma lūgšana
Mēs pateicamies Tev, Kungs Jēzu, ka Tu savu Evaņģēliju pats esi brīnišķīgi piepildījis dzīvē, lai mums būtu vieglāk saprast un pieņemt Tavu pestīšanas vēsti.
Kungs Jēzu, mēs lūdzam Tev piedošanu par savām neveiksmēm un grēkiem, apliecinot to ar Svēto Rakstu vārdiem: „Kungs, esi mums grēciniekiem žēlīgs!” (Lk 18,13), jo mēs gribam laboties un Tev sekot.
Mēs lūdzam piedošanu arī visiem saviem līdzcilvēkiem, kuriem esam nodarījuši kādu netaisnību vai jebkāda veida pārestību.
Arī mēs paši no sirds piedodam visiem tiem, kas mums ir pāri darījuši. Ar Tēvreizes izlīdzinošajiem vārdiem mēs apliecinām: „Piedod, Kungs, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem!”
Līdz ar atzīšanos grēkos, līdz ar nožēlu un apņemšanos laboties lai piepildās arī tas, ko sludinājis pravietis, apgalvodams: „Caur Tavām, Kungs, brūcēm mēs tikām dziedināti” (Is 53,5).
Āmen.
