6. augusts
Gatavojoties uzsākt ceļu uz Jeruzalemi, kur Viņu gaidīja ciešanas un nāve pie krusta, Jēzus ņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un uzkāpa kalnā – Tabora kalnā, kā māca Tradīcija. Tur viņš pārveidojās mācekļu acu priekšā un saņēma Tēva liecību: “Šis ir mans mīļais Dēls, Viņu klausiet!”
Pēteris, Jēkabs un Jānis būs kopā ar Jēzu arī Olīvdārzā Viņa apcietināšanas brīdī. Trīs mācekļi, kas vēlāk redzēs savu Kungu izmocītu un necilvēcīgi pazemotu, tagad uzlūko Jēzu, Debesu godības apmirdzētu. Jēzus – Dieva Dēls un Krustāsistais – ir viena un tā pati persona.
Kunga pārveidošanās svētki 6. augustā jau sen tika svinēti Austrumu Baznīcā. 10. gadsimtā šo dienu ar imperatora pavēli noteica par brīvdienu visā Bizantijas impērijā. Rietumu Baznīcā ilgu laiku šiem svētkiem bija vietēja nozīme, bet 1456. gadā atzina, ka tie jāsvin visā Baznīcā. Tāpat kā Kunga kristīšana, arī šie ir teofānijas svētki – svētki, kas atklāj Kristu, Dieva Dēlu.
Mieram tuvu
