Novenna sv. Jāzepam 2019

Garīgais ceļš kopā ar Sv. Jāzepu  – no Dieva kalpa Guljelmo Džakvintas rakstiem
No itāļu valodas tulkojusi Maija Jākobsone
Ievads
Gavēņa laika vidū ar Baznīcu svinēsim sv. Jāzepa svētkus. Jāzeps ir svētais, kas palīdz mums iet dziļumā mūsu iekšējā un garīgā dzīvē. Iesim kopā ar Sv. Jāzepu novennas dienās, lai no viņa mācītos kļūt pazemīgiem un uzticīgiem lūgšanas cilvēkiem.
Teksti pārdomām aizgūti no kustības “Pro Sanctitate” dibinātāja Guljelmo Džakvintas rakstiem.
Kustība “Pro Sanctitate” aicina pievienot lūgšanai nodomu, lai caur sv. Jāzepa  aizbildniecību Dieva dziedina Terēzu Monagenu (Teresa Monaghen), kura ir ļoti slima.
Kā lūgties šo Novennu?
– sākam ar krusta zīmi;
– izlasām pārdomas;
– laiks klusumā;
– lūgšana sv. Jāzepam.
LŪGŠANA SV. JĀZEPAM (Baznīcas lūgšana)
Pie Tevis, svētais Jāzep, mēs steidzamies savās bēdās un Tavas Vissvētākās Līgavas palīdzību piesaukuši, paļāvīgi lūdzam arī Tavu aizbildnību. Tās mīlestības dēļ, kas Tevi vienoja ar bezvainīgo Jaunavu, Dieva Dzemdētāju, un tās tēvišķās gādības dēļ, ar kuru Tu rūpējies par bērniņu Jēzu, mēs Tevi pazemīgi lūdzam, uzlūko žēlīgi Jēzus Kristus asinīm atpirkto mantojumu un palīdzi mums ar savu spēcīgo pārstāvību mūsu vajadzībās.  Sargi, Dieva aizgādības dotais svētās ģimenes sargs, izredzētos Jēzus Kristus bērnus, izglāb mūs, visumīļais Tēvs, no ikvienas samaitāšanas un maldiem, ar debesu spēku stiprini mūs, spēcīgais palīdzētāj, cīņā ar tumsības spēkiem. Un kā Tu citkārt izglābi bērniņu Jēzu no draudošām nāves briesmām, tā tagad aizstāvi svēto Dieva Baznīcu pret ienaidnieku uzbrukumiem un ikvienu nelaimi. Uzņem mūs visus savā pastāvīgā patvērumā, ka mēs, pēc Tava parauga dzīvodami, un Tavas palīdzības spēcināti, varētu dievbijīgi dzīvot, svētīgi nomirt un iemantot mūžīgo līksmību debesīs. Amen. 
9.martā – Sv. Jāzepa gudrība
Jāzeps iepazīst pestīšanas noslēpumus, Dēla noslēpumus, kas piedzims īpašā veidā, veidā, ko viņš nesaprot. Tāpat kā Marija, viņš patur to visu savā sirdī, lai pēc tam pārdomātu.
10.martā – Sv. Jāzepa jūtas
Saskaroties ar atpestīšanas noslēpumu, Jāzeps paliek mīlestībā, uzlūko, apbrīno, mīl. Lūk, kāda ir Jāzepa sirds!
11.martā – Sv. Jāzepa griba
Jāzeps pieņem visu, ko eņģelis viņam saka, pat visdīvainākās lietas, raugoties no cilvēciskā viedokļa. Tas, kurš domāja īstenot taisnīgumu – tātad svētumu -, atlaižot Mariju, tā vietā ņem viņu par savu līgavu, apzinoties, ka jaunava, kuru viņš tik augstu vērtē, saņem īpašu Dieva un Gara mīlestību. Un, kad jādodas uz Ēģipti, arī to viņš pieņem; un, kad jāatgriežas no Ēģiptes Palestīnā, viņš atkal piekrīt. Lūk, Jāzepa griba.
12.martā – Sv. Jāzepa rokas
Viņa beznosacījuma veltīšanās. No cilvēciskā viedokļa – nekas īpašs. Taču, ja sev pajautājam, ko Svētā ģimene darīja, lai dzīvotu un izdzīvotu, mums jāatceras, ka tieši Jāzeps, ģimenes galva, ir tas, kurš strādāja un uzupurējās.
13. martā – Sv. Jāzeps ēnā
Jāzeps pazūd klusumā, apslēptībā. Cik ilgi viņš dzīvoja? Vai tikpat, cik Kristus vai Dievmāte? Tas ir noslēpums; pat tradīcija mums neko nesaka. Jāzeps atstāja pasauli, kad Tēvs viņu aicināja. Pazuda klusumā un ēnā
14. martā – Sv. Jāzepa pazemība
Jāzeps mums māca vienkāršo svētumu, pazemību ikdienas dzīvē. Pazemību zināt, kā izzust, kad paveicis visu, ko labais Dievs viņam bija uzticējis.
15. martā – Sv. Jāzepa spēks
 „Celies un ņem Bērnu un Viņa Māti, un bēdz uz Ēģipti” (Mt.2: 13), un Jāzeps dodas uz Ēģipti. Mums ir jābūt drosmīgiem kā Jāzeps, bez bailēm.
16.martā – Sv. Jāzepa apredzība
Jāzepa dzīve iemieso dievišķo apredzību. Sv. Jāzeps ir apredzības tēvs, jo viņš pilnīgi paļaujas uz Dievu – Nācaretē, Betlēmē, Ēģiptē, visu laiku un visur!
17.martā – Sv. Jāzepa ticība
Jāzeps ir cilvēks, kas iegremdēts eksistenciālajā nemierā, cilvēks, kam piemīt šis cilvēciski paradoksālas ticības nemiers. Jāzeps piedzīvo Jēzus dzimšanu, lidojumu uz Ēģipti, Jēzus pazušanu templī – viņš izdzīvo to visu ticības noslēpumā. Viņš tic un iet tālāk.
18.martā – Sv. Jāzepa nabadzība
Pestīšanas darbā, pestīšanas un svētuma noslēpumā, ko Kristus atnesa, Jāzepam nav neviena vārda, ko teikt, neviena žesta. Varam teikt, ka Jāzeps atnāk, parādās, varbūt iemirdzas, pēc tam pazūd, un nekas vairs nav zināms par viņu. Tā ir Jāzepa nabadzība.