Liturģiskā laika ritms atspoguļo dzīves ritmu: ar gadadienu svinībām, kā arī ar mierīgas attīstības un brieduma sezonām.
Parastais liturģiskais laiks, tiek svinēts divos segmentos:
- no pirmdienas, kas seko Jēzus Kristus kristīšanai, līdz Pelnu trešdienai;
- no Vasarsvētku pirmdienas līdz Adventa 1. svētdienai.
Parastajā liturģiskajā laikā ir 33 vai 34 svētdienas. Baznīca šajā laikā ielūdz savus bērnus Augšāmcelšanās gaismā meditēt visu Kristus Noslēpumu: Viņa dzīvi, brīnumus un mācību. Priestera apģērbs parasti ir zaļš, kas simbolizē cerību un izaugsmi.
Ja ticīgais vēlas augt un nobriest garīgajā dzīvē, kā arī pieaugt ticībā, viņam jānokāpj no Lieldienu un Ziemassvētku kalna virsotnēm, lai „ganītos” plašajās, zaļojošajās Parastā liturģiskā laika pļavās.
Svētdienu pēc svētdienas Baznīca Svētceļniece iezīmē savu ceļojumu cauri Parastajam liturģiskajam laikam, tāpat kā viņa soļo pretī mūžībai.
