Seksualitāte un garīgums. Atskats uz konferenci

Vai seksualitāte ir traucēklis garīgumam un attiecībām ar Dievu? Uz šo un citiem jautājumiem atbildes tika meklētas 10. oktobrī seminārā “Seksualitāte un garīgums: teoloģiskie un psiholoģiskie aspekti”. “Padomju Savienībā (un Baznīcā) seksa nebija,” šāds izteikums, kas, viegli ironizējot, izskanēja arī semināra laikā, atklāj to, cik liels izaicinājums ir bijis un, iespējams, joprojām ir runāt par tēmām, kas saistītas ar seksualitāti. Tomēr seminārs pulcēja aptuveni 70 klausītāju un 4 galveno runātāju, kam bija drosme meklēt kopīgo starp seksualitāti un garīgumu, ik pa laikam atgādinot par to, ka cilvēks ir viens vesels un mēģināt strikti nošķirt viņa dzīves dimensijas būtu bezjēdzīgi.

Mīlestības pirmavots

Vakaru atklāja Baibas Brūderes uzruna, kas uz seksualitātes un garīguma saistību raudzījās no teoloģiskā skatupunkta, līdz ar to kā pamats abām tika uzsvērtas pirmās un primārās attiecības ar Trīsvienīgo Dievu, kas ir mīlestības pirmavots, lai pēc tam veidotu patiesas un dziļas attiecības arī ar citiem cilvēkiem. No vienas puses, B. Brūderes uzrunā bieži vien tika uzsvērtas jēga un vēlēšanās kā aicinājums iedziļināties sevī un uzdot sev jautājumus par savām patiesajām vēlmēm. No otras, kā zināma veida vadlīnijas seksualitātes izdzīvošanai tā, lai tā neietu pretrunā garīgajai dimensijai, tika uzsvērta nesavtīga attieksme – sniegt sevi otram, otra labumam un baudai, nevis koncentrēties uz savu iegribu piepildījumu, kas ir patēriņa kultūras izpausme.

Nepareiza izpratne gan par cilvēku kopumā, gan par garīgumu var būt par iemeslu problēmām veselīgā veidā izpaust kādu no abām sfērām. Lai gan varētu rasties iespaids, ka garīgās dzīves padziļināšana noved pie novēršanās no fiziskās realitātes, B. Brūdere uzsvēra, ka notiek tieši pretējais – tā kā cilvēks ir iemiesots gars, attīstot savas attiecības ar Dievu, viņš kļūst lielākā mērā spējīgs apzināties savu ķermeniskumu un līdz ar to arī seksualitāti.

Atklāt savu jēgu

Seksualitātei no psiholoģijas un psihoterapijas pieredzes prizmas pievērsās Marks Jermaks, uzsverot to, ka tā nevar pastāvēt ārpus attiecībām. Daudziem ikdienā rodas jautājums, vai tuvām, personiskām attiecībām ir jēga, apzinoties, ka būt ievainojamam ir sāpīgi un tuvas attiecības var ievainot. Tāpat seksualitāte ietver sava ķermeņa apzināšanos; naids pret savu ķermeni var būt šķērslis jēgpilnai dzīvei, un ir dabiski, ka šādā gadījumā rodas kauns un vēlme paslēpties gan no otra cilvēka skatiena, gan arī no Dieva pārliecībā, ka arī Viņš skatās ar nosodījumu.

Jēga, brīvība un atbildība – tā saistību starp seksualitāti un garīgumu iezīmēja M. Jermaks. Ir skaidrs, ka ticība seksualitātes kontekstā var saistīties ar ierobežojumiem, tomēr seksuālās uzvedības ētika – ierobežojumi vai normas, kas pastāv – ir aktuāli jebkuram, tāpēc ir svarīgs jautājums par to, kā tie tiek uztverti. Ja tie šķiet uzspiesti, nevis balstīti paša izvēlē, tad ir dabiska vēlme tam pretoties vai dzīvot aizkaitinājumā. Gan uzrunas sākumā, gan noslēgumā M. Jermaks atsaucās uz Viktoru Franklu, kurš ir uzsvēris, ka universāla (lietu) jēga nepastāv un ir katra uzdevums atklāt savu jēgu, uzdodot sev jautājumus un cenšoties izprast savas sajūtas.

Uzņemties atbildību par rīcību un attieksmi

Dzimtes, dzimuma un dzimumu lomu jēdzieni nereti ir izraisījuši lielu samulsumu gan reliģijas kontekstā, gan sabiedrībā kopumā. Līdzsvarotu skatījumu uz tiem, skaidrojot cilvēka seksualitāti, centās piedāvāt Kristīne un Edgars Maži. Kur tajā visā parādās garīgums? Abi runātāji uzsvēra, ka cilvēka garīgā dimensija nepazūd nevienā, pat vispraktiskākajā darbībā, tāpēc, gan veidojot attiecības, gan izdzīvojot savu vīrišķību un sievišķību, cilvēks ir tikpat garīga, cik fiziska un mentāla būtne.

Vēl viens aspekts, ko Maži akcentēja, bija tas, kādu ietekmi uz domām, jūtām un uzvedību atstāj bērnības pieredze, notikumi un apgūtā uzvedība. “Es uzdrīkstētos apgalvot, ka neviens cilvēks nav seksuāli vesels,” kādā brīdī uzsvēra E. Mažis. Tai pat laikā viņš arī norādīja, ka brīdī, kad ir runa par pieaugušu cilvēku, rodas nepieciešamība skaidri apzināties notikušo un tā sekas, bet arī uzņemties atbildību par savas rīcības un attieksmes maiņu, vēršoties pēc konkrētas palīdzības, nevis nemitīgi gremdējoties pagātnes situācijās.

Nebeidzamā diskusija

Pēc trim uzrunām semināru turpināja dalībnieku iespēja uzdot jautājumus vai izteikt komentārus, kuru netrūka, un katrs no tiem, visticamāk, pavēra virzienu, kam būtu vērts veltīt atsevišķu sarunu – sekss ārpus laulības, seksualitātes izdzīvošana, neesot laulībā, cieša draudzība starp pretējiem dzimumiem u.c.

Var gadīties, ka šobrīd, Baznīcas kontekstā komunicējot par seksualitāti, ir plaisa starp jēgas meklējumiem, psiholoģisko dimensiju un vienlaikus pastāvošajiem, skaidri definētajiem morāles uzstādījumiem. Bija situācijas, kurās rast konkrētas atbildes nebija iespējams,  tāpēc nācās secināt, ka lielu vērtību seksualitātes un garīguma izpratnē ikdienas dzīvē varētu sniegt individuāla garīgā vadība. Bet to, kādas tēmas iespējams attīstīt, padziļinot šo sfēru dialogu, iespējams, atklās nākamās RARZI rīkotās diskusijas un semināri.

Divas no dalībnieku atsauksmēm par semināru:

“Man šķita ļoti svarīgi un svētīgi, un labi, ka mēs par seksualitāti runājām tādā līmenī! Par to IR JĀRUNĀ! No tā vien paliek vieglāk. Manuprāt, pašreiz situācija Baznīcā ir smaga seksa jautājumos, jo tie tiek apspiesti, it kā to nemaz nebūtu un katram būtu jātiek galā pašam ar sevi. Bet kad iznes šos jautājumus ārā, tiem arī zūd tas spēks, ar kādu tie grauž cilvēku iekšpusē, kamēr visi par to klusē.” 

“Mani uzrunāja tas, ka visi runātāji, arī pasākuma vadītāji, bija ļoti diskrēti, cieņpilni. Katram runātājam bija sava harizma, katrs pienesa kopējam vēstījumam savu individuālu, neaizstājamu skatījumu uz seksualitātes tēmu.  Uzrunāja drosmīgie jautājumi, kuri Baznīcā reti vai vispār neizskan, piemēram, jautājums, kā pārprasts garīgums var traucēt seksualitātei. Uzrunāja runātāju pārdomas iepriekš nedzirdētos rakursos – man, personīgi, radās daudz jaunu atziņu un jautājumu, par kuriem domāt. Prieks, ka izskanēja arī humors, tas vienmēr atbrīvo atmosfēru. Un prieks arī par klātesošo dzīvo mūziku – iedrošinu šo tradīciju turpināt!”

LRKB IC

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti