Latīņu val.:
1. Stabat mater dolorosa
Iuxta crucem lacrymosa,
Dum pendebat filius.
2. Cuius animam gementem
Contristantem et dolentem
Pertransivit gladius.
3. O quam tristis et afflicta
Fuit illa, benedicta,
Mater Unigeniti!
4. Quae moerebat et dolebat
Pia mater, cum videbat
Nati poenas incliti.
5. Quis est homo, qui non fleret,
Matrem Christi si videret
In tanto suplicio?
6. Quis non posset contristari,
Christi matrem contemplari
Dolentem cum Filio?
7. Pro peccatis suae gentis
vidit Iesum in tormentis
Et flagellis subditum.
8. Vidit suum dulcem natum
moriendo desolatum,
Dum emisit spiritum.
9. Eia Mater, fons amoris,
Me sentire vim doloris
Fac, ut tecum lugeam.
10. Fac, ut ardeat cor meum!
In amando Christum Deum,
Ut sibi complaceam!
11. Sancta Mater, istud agas
Crucifixi fige plagas
Cordi meo valide!
12. Tui nati vulnerati
Tam dignati pro me pati
Poenas mecum divide!
13. Fac me tecum pie flere,
Crucifixo condolere
Donec ego vixero.
14. Iuxta crucem tecum stare
Et me tibi sociare
In planctu desidero.
15. Virgo virginum praeclara,
Mihi iam non sis amara
Fac me tecum plangere.
16. Fac ut poretm Christi mortem
Passionis fac consortem
Et plagas recolere.
17. Fac me plagis vulnerari
Fac me cruce inebriari
Et cruore Filii.
18. Flammis ne urar succensus
Per te, Virgo, sim defensus
In die Iudicii!
19. Christe, cum sint hinc exire,
Da per matrem me venire
Ad palmam victoriae!
20. Quando corpus morietur
Fac, ut animaqe donetur
Paradisi gloria!
J. Lulles atdzejojums:
1. Reiz tur, Golgātā pie krusta
Māte dziļas sāpes juta
Bija piesists viņas dēls.
2. Mātes sirdi saplosīto,
Vaidu, sāpju sasaistīto
cauri dūra zobens ass.
3. Ak, cik dziļās sāpēs triekta
un cik lielu bēdu liekta
Bija Visusvētākā!
4. Ai, kā augtin auga sāpes,
Vēl tik nesen cildinātā
Dēla mokas vērojot!
5. Vai ir kāds, kas klusēt spētu,
Redzot Kristus Māti svēto,
Tādu moku pārņemtu?
6. Vai tad nespēj apbēdināt,
Līdzjūtību uzmodināt
Jēzus mātes ciešanas?
7. Tā par ļaužu padarīto
Skatījusi virvēs pīto,
Jēzu, pletnēm nodotu!
8. Raudzījusi savu mīļo
Vientulībā, pamestībā
Tēvam garu atdodam!
9. Svētā Dieva mīlas sēkla!
Ļauj man izjust sāpju spēku,
Lai ar Tevi raudu es!
10. Iededz sirdī liesmu kvēlu,
Lai es, mīlot Dieva dēlu
Savu mieru atrastu!
11. Svētā Māte, ļoti lūdzu,
Iespied krusta rētas sūrās
Dziļi, dziļi sirdī man!
12. Jēzus mīlēja tā mani,
Ka pat nekaunējās nāves.
Ļauj Tev sāpes līdzi just.
13. Liec, ka es Tev līdzās raudu,
Baudu Jēzus sāpes skaudrās,
Kamēr vien vēl dzīvošu!
14. Līdzās Tev pie krusta stāvēt,
Līdzi jūtot Tavas sāpes,
Ilgojos no visas sirds.
15. Svētā jaunava visskaidrā,
Neesi ar mani naidā,
Ļauj, ka raudu līdzās Tev!
16. Liec man izjust Jēzus nāvi,
Būt par viņa sāpju brāli
Un tās vienmēr pārdomāt!
17. Liec, ka arī mani šausta,
Piedzirda no moku kausa
Un ar Jēzus asinīm!
18. Lai es nesadegtu liesmās,
Māte, lūdzu, tiesas dienā
Esi mana aizstāve!
19. Tā kā miesa baudīs nāvi,
Jēzu, ļauj caur Svēto Māti
Gūt dzīvību mūžīgo!
20. Kad būs miesa apskaidrota,
Liec, lai arī mani rotā
Paradīzes godība! Āmen!
Tulkojuma gramatiskais pamatojums
1. pants. „Stabat”, „pendebat” – īstenības izteiksmes vienkāršās pagātnes vsk. 3. pers. vārdiem „stare” – ‘stāvēt’ un „pendere” – ‘karāties’. „Iuxta” – ‘pie’. „Crucem” – vsk. akuz. vārdam „crux” (ģen. „crucis”) – ‘krusts’, „lacrymosa” – ‘asarām noplūdusi’, „dum” – ‘kamēr’, „filius” (ģen. „filii”) – ‘dēls’.
N. B. Latīņu valodā lietvārda celmu nosaka pēc tā vienskaitļa ģenitīva formas, atdalot attiecīgo galotni – „crux”, ģen. „crucis”, celms „cruc”.
Burtisks tulkojums: „Pie krusta, sāpju mākta, asarām noplūdusi, stāvēja māte, kamēr tur karājās dēls.”
2. pants. „Cuius” – kopēja vienskaitļa ģenitīva forma vietniekvārdiem „quis”, „quae”, „quod” – ‘šis’, ‘tas’, ‘šī’, ‘tā’, ‘viņš’, ‘viņa’, ‘kurš’, ‘kura’.
N.B. Latīņu valodā norādāmajiem vietniekvārdiem ir arī trešās personas vietniekvārdu nozīme.
„Animam” – vienskaitļa akuzatīvs vārdam „anima” (ģen. „animae”) – ‘dvēsele’; „gementem”, „contristantem”, „dolentem” – darāmās kārtas divdabja vienskaitļa akuzatīva formas darbības vārdiem „gemere”, „contristare”, „dolēre” – ‘nopūsties’, ‘stenēt’, ‘vaidēt’, ‘aptumšot’, ‘apmākt’, ‘bēdāties’, ‘skumt’. „Et” – ‘un’, „per” – ‘cauri’, „transivit” – saliktās tagadnes vsk. 3. pers. vārdam „transire”, šeit – ‘iziet cauri’.
Burtisks tulkojums: „Tās vaidošajai, nomāktajai un skumstošajai dvēselei cauri ir izgājis zobens.”
3. pants. „O!” – ‘Ak!’, „quam” – ‘cik’, ‘cik daudz’, „tristis” – šeit ‘grūtsirdīga’, ‘skumīga’, „afflicta” – ciešamās kārtas siev. dz. divdabis vārdam „affligere” – šeit ‘sist’, ‘nogāzt’, ‘satriekt’, „fuit” – īstenības izt. saliktās tagadnes vsk. 3. pers. vārdam „esse” – ‘būt’ (skat. arī turpmāk). „Illa” – ‘šī’, ‘tā’, ‘viņa’, „benedicta” („bene” – ‘labi’, „dictus”, „dicta”, „dictum” – ‘teikts’, ‘teikta’, ‘sacīts’, ‘sacīta’) – ‘svētā’, „mater” (ģen. „matris”) – ‘māte’, „illa”, „benedicta”, „mater” – vienlīdzīgi teikuma priekšmeti; „unigeniti” – vsk. ģen. vārdam „unigenitus” – ‘vienpiedzimušais’.
Burtisks tulkojums: „Ak, cik skumīga un satriekta ir bijusi viņa – vissvētākā, Viendzimušā māte!”
4. pants. „Quae” – šeit daudzskaitļa akuzatīvs nekatrās dzimtes formai „quod” – ‘kas’, ‘kāds’, ‘kāda’, „merebat” – īstenības izteiksmes vienkāršās pagātnes 3. pers. forma vārdam „merere” – ‘iegūt’, ‘nopelnīt’, „dolēbat” – īst. izt. vienk. pag. 3. pers. vārdam „dolēre”, „pia” – ‘dievbijīgā’, ‘mīlestības pilnā’, ‘dievam tīkamā’, ‘taisnīgā’, „cum” – 1) ar sekojošu īstenības izteiksmes formu – ‘kad’ („cum temporāle”, „cum historicum” – laika apstākļa palīgteikumi); 2) ar vēlējuma izteiksmi (konjunktīvu) norāda uz cēloni („cum causāle” – cēloņa apstākļa palīgteikums) – ‘tā kā’, „vidēbat” – īst. izt. vienk. pag. 3. pers. vārdam „vidēre” – ‘redzēt’ („video” – ‘es redzu’), „nātī”, „inclitī” – vsk. ģen. vārdiem „nātus” (‘dzimis’, ‘dzimušais’, ‘dēls’) un „inclitus” (‘slavināts’, ‘cildināts’). „Poenas” – dsk. akuz. vārdam „poena” – ‘sods’, šeit ‘mokas’.
Burtisks tulkojums: „Kādas sāpes un ciešanas ieguva taisnīga Māte, kad redzēja cildinātā Dēla mokas!”
5. un 6. pants. Pagātnes konjunktīvi „flēret”, „vidēret” (5. pantā) un „posset” (6. pantā) izteiktajām domām piešķir nerealitāti.
5. pants: „quis” – šeit ‘kurš’, „est” – īst. izt. vienk. tag. 3. pers. vārdam „esse” (skat. 3. panta analīzi), „homo” (ģen. „hominis”) – ‘cilvēks’, „quī” – ‘kas’, „non” – izsaka noliegumu, „flēret”, „vidēret” – konjunktīva vienkāršās pagātnes 3. pers vārdiem „flēre” (‘raudāt’) un „vidēre”. „Mātrem” – vsk. akuz. vārdam „māter”, „Christi” – ģenitīvs vārdam „Christus”, „si” – izsaka nosacījumu ‘ja’, „in” – norāda virzienu, šeit netulkojams, „tantō suppliciō” – vsk. ablatīva (jautājumi „No kā (projām)?”, „Iekš kā?”, „Ar ko?”, „Kur?”) formas vārdiem „tantus” (‘tāds’) un „supplicium” (‘[samierināšanas] upuris’, ‘mokas’, ‘mocības’, ‘spīdzināšana’), šeit saistīts ar „in” un jātulko lokatīvā.
5. panta brīvs tulkojums: „Kurš ir cilvēks, kas neraudātu, ja redzētu Kristus māti tādās mocībās?” (Iedomātā atbilde: „Tāda nav!”)
6. pants: „quis non” – tulkojumus skat 5. panta analīzē, „posset” – konjunktīva vienk. pag. 3. pers. vārdam „posse” – ‘varēt’, ‘spēt’, „contristari” – ciešamās kārtas nenoteiksme vārdam „contristare” – ‘aptumšot’, ‘apmākt’, ‘apbēdināt’, „contemplari” – ‘aplūkot’, ‘apskatīt’, „Christi” – vsk. ģen. vārdam „Christus”, „matrem” – vsk. akuz. vārdam „mater” – ‘māte’, „dolentem” – skat. 2. panta analīzi, „cum” – skat 4. panta analīzi, „filio” – vsk. ablatīva forma vārdam „filius” – ‘dēls’.
6. panta brīvs tulkojums: „Kurš nespētu apbēdināts aplūkot Kristus māti, viņai līdzi ciešot dēla sāpes?” (Iedomātā atbilde: „Tādu cilvēku nav!”)
7. un 8. pants. Abos sastopama konstrukcija „accusativus cum infinitivo” – ‘akuzatīvs ar nenoteiksmi’, pie kam nenoteiksme – vārds „esse” – pantmēra saglabāšanas dēļ ir izlaista. Šī konstrukcija jātulko ar palīgteikumu, kuru ievada saiklis „ka”. „Pro” – ‘par’, „peccatis” – daudzskaitļa ablatīvs vārdam „peccatum” – ‘grēks’, „suae” – vienskaitļa ģenitīvs vārdam „sua” – ‘sava’, ‘gentis’ – vienskaitļa ģenitīvs vārdam „gens” – ‘ģints’, ‘cilts’, ‘tauta’, „vidit” – īst. izt. saliktās tagadnes vsk. 3. pers. vārdam „vidēre” (skat. iepriekš), „Iesum” – vienskaitļa akuzatīvs vārdam „Iesus” – ‘Jēzus’, „in” – ‘iekš’, „tormentis” – daudzskaitļa ablatīvs vārdam „tormentum” – ‘virve’, „et” – ‘un’, „flagelliis” – daudzskaitļa datīvs vārdam „flagellum” – ‘vica’, ‘pletne’, „subditum” – īstenības izteiksmes ciešamās kārtas divdabis vārdam „subdere” – ‘palikt zem kaut kā’, arī ‘pievienot’, ‘iejūgt’, ‘pakļaut’, gramatiski saistīts ar sekojošo izlaisto „esse”.
7. panta brīvs tulkojums: „Viņa ir redzējusi, ka par savas tautas grēkiem Jēzus ir sasiets virvēs un pakļauts pletnēm.”
8. pants: „vidit” – skat. iepriekš, „suum”, „dulcem”, „natum” – vienskaitļa akuzatīvi vārdiem „suus”, „dulcis”, „natus” – ‘savs’, ‘skaists’, ‘dzimušais (dēls)’, „moriendo” – vienskaitļa ablatīvs vārda „mori” (‘mirt’) ģerundīva formai „moriendus”, „morienda”, „moriendum” – ‘tas (tā), kam jāmirst’, šeit – ‘mirstot’, „desolatum” – ciešamās kārtas divdabis vārdam „desolare” – ‘atstāt’, ‘pamest’, gramatiski visi akuzatīvi un „desolatum” saistīti ar izlaisto „esse” (jābūt aiz „desolatum”), „dum” – ‘kamēr’, „emisit” – īstenības izteiksmes saliktās tagadnes 3. pers. vārdam „emittere” – ‘izsūtīt’, ‘izlaist’, „spiritum” – vienskaitļa akuzatīvs vārdam „spiritus” – ‘gars’.
8. panta brīvs tulkojums: „Viņa ir redzējusi, ka tās skaistais dēls ir pamests mirstot, kamēr viņš izlaida garu.”
9. pants. „Eia” – izsauksmes vārds ‘ak’, „mater” – skat. iepriekš, „fons” (ģen. „fontis”) – ‘avots’, „amoris” – vsk. ģen. vārdam „amor” – ‘mīlestība’, „me” – vsk. akuz. personas vietniekvārdam „ego” – ‘es’, „sentire” – ‘just’, „vim” – vsk. akuzatīvs vārdam „vis” (ģen. „vitis”) – ‘spēks’, „doloris” – vsk. ģen. vārdam „dolor” – ‘sāpes’, „fac” – pavēles izteiksmes forma vārdam „facere” – ‘radīt’, ‘ražot’, ‘darīt’, ‘pārstrādāt’, „ut” – ‘lai’, „tecum” – ‘ar Tevi’, „lugeam” – konjunktīva vienkāršās tagadnes vsk. 1. pers. forma vārdam „lugere” – ‘raudāt’, „me sentire vim doloris fac,…..” – „accusativus cum infinitivo” (konstrukcija).
9. panta brīvs tulkojums: „Ak, māte, mīlestības avots, liec, ka es jūtu sāpju spēku, lai raudātu kopā ar Tevi!”
10. pants. „Fac, ut” – skat. iepriekš, „ardeat” – vienkāršās tagadnes konjunktīva vienskaitļa 3. personas forma 2. konjugācijas darbības vārdam „ardere” – ‘degt’, „cor” (ģen. „cordis”) – ‘sirds’, „meum” – nekatrās dzimtes nominatīvs piederības vietniekvārdam (saistīts ar „cor”), šeit – ‘mana’, „in” – skat. iepriekš, „amando” – 1. konjugācijas darbības vārda „amare” (‘mīlēt’) vīriešu dzimtes ģerundīva „amandus” (‘tāds, kurš jāmīl’) vienskaitļa ablatīvs, „in amando” – ‘mīlēšanā’, „ut” – ‘lai’, „sibi complaceam” – „complaceam” ir vienk. tag vsk. konjunktīva 1. pers forma vārdam „complacere” (‘patikt’). „Ut sibi comlaceam” – nolūka apstākļa palīgteikums („ut finale”).
Burtisks tulkojums: „Dari, lai mana sirds degtu, lai mana patika ir Jēzus mīlēšanā!”
11. pants. „Istud” – nekatrās dzimtes vienskaitļa akuzatīva forma vārdam „iste”, „ista”, „istud” – ‘šis’, ‘šī’, ‘tas’, ‘tā’, ‘viņš’, ‘viņa’ „agas” – vienskaitļa konjunktīva 2. personas forma vārdam „agere” – ‘darīt’, ‘izpildīt’, kopā ar „Sancta Mater” izsaka uzaicinājumu, „crucifixi” – vienskaitļa ģenitīvs vārdam „crucifixus” – ‘krustā sistais’, „fige” – pavēles izteiksme vārdam „figere” – ‘iestiprināt, nostiprināt’, „plagas” – daudzskaitļa akuzatīvs vārdam „plaga” – ‘ievainojums’, „cordi meo” – vienskaitļa ablatīvs vārdiem „cor meum” – ‘mana sirds’, „valide” – apstākļa vārda forma vārdam „validus” – ‘iedarbīgs’, ‘spēcīgs’, ‘iespaidīgs’.
Burtisks tulkojums: „Svētā māte, to izpildi, stipri iestiprini krustā sistā brūces manā sirdī!”
12. pants. „Tui nati” – vienskaitļa ģenitīvs vārdiem „tuus natus” – šeit ‘tavs dēls’, „vulnerati” – „vulnerātus” (‘ievainots’), „tam” – ‘tik’, ‘tad’, ‘tādā mērā’, „dignati” – ciešamās kārtas forma vārdam „dignare” – ‘godināt’, ‘cienīt’, „pro me pati” – ‘ciest par mani’, „poenas mecum divide” – ‘dalies sāpēs ar mani’.
Burtisks tulkojums: „ Tava dēla ievainojumi neturēja par negodu ciest par mani, dalies ciešanās ar mani!”
13. pants. „.. me .. flere, .. condolere” – „accusativus cum infinitivo”. „Fac” – pavēles izteiksme vārdam „facere” – ‘radīt’, „me” – vsk. akuz. vārdam „ego” – ‘es’, „tecum” – vienskaitļa ablatīvs vārdam „tu” (‘tu’) un „cum” (‘ar’) – ‘ar tevi’, „pie” – apstākļa vārda forma īpašības vārdam „pius” – ‘dievbijīgs’, ‘mīlestības pilns’, „flere” – ‘raudāt’, „crucifixo” – vienskaitļa datīvs vārdam „crucifixus” – ‘krustā sistais’, „condolēre” – ‘just līdzi’, „donec” – ‘kamēr’, „ego” – ‘es’, „vixero” – īstenības izteiksmes saliktās nākotnes vienskaitļa 1. personas forma vārdam „vivere” – ‘dzīvot’.
Brīvs tulkojums: „ Liec, ka es kopā ar tevi raudu, jūtu līdzi krustā sistajam, kamēr es būšu dzīvojis!”
14. pants. „Iuxta (juxta)” – ‘ap’, „crucem” – ‘krustu’, „tecum” – skat. iepriekš, „stare” – ‘stāvēt’, „et” – ‘un’, „me sociare” – ‘piebiedroties’, autors to attiecina uz sevi, lietojot personas vietniekvārda „ego” vienskaitļa akuzatīva formu „me”; „tibi” – vienskaitļa datīvs vārdam „tu” – ‘tu’, „in” – ‘iekš’, „planctu” – šeit ‘apraudāšanā’, „desidero” – īstenības izteiksmes vienk. tag. vienskaitļa 1. pers. forma vārdam „desiderare” – ‘ilgoties’, ‘alkt’, ‘gribēt’.
Brīvs tulkojums: „Es alkstu stāvēt līdzās Tev pie krusta un pievienoties Tev apraudāšanā.”
15. pants. „Virgo virginum praeclara” – „virgo” (ģen. „virginis”, dsk. ģen. „virginum”) – ‘jaunava’. Daudzskaitļa ģenitītvs šeit lietots atdalīšanas nozīmē Jaunavas Marijas izcelšanai. „Praeclara” – ‘ļoti gaiša’, ‘ļoti skaidra’, ‘izcila’, „mihi” – ‘man’, „iam (jam) non” – ‘vairs ne’, „sis” – „esse” konjunktīva vienskaitļa 2. personas forma, izsaka uzaicinājumu „neesi”, „amara” – ‘nejauka’, ‘aizkaitināma’, ‘rūgta’, „fac me tecum plangere” – „accusativus cum infinitivo” (konstrukcija) – ‘liec (dari), ka raudu kopā ar Tevi’.
Burtisks tulkojums: „Jaunava, izcilā no jaunavām, neesi vairs man naidīga, dari, ka raudu kopā ar Tevi!”
16. pants. „Fac, ut portem Christi mortem” – nolūka apstākļa palīgteikums („ut finale”); „portem” – vienskaitļa konjunktīva 1. personas forma vārdam „portare” – ‘nest’, ‘vest’, „mortem” – vienskaitļa akuzatīvs vārdam „mors” (ģen. „mortis”) – ‘nāve’, „passionis” – vienskaitļa ģenitīvs vārdam „passio” – ‘ciešanas’, „consortem” – akuzatīvs vārdam „consors” (ģen „consortis”) – šeit ‘dalībnieks’, ‘brālis’, „et” – ‘un’, „plagas” – daudzskaitļa akuzatīvs vārdam „plaga” – ‘sitiens’, „recolere” – ‘no jauna pārdomāt’.
Burtisks tulkojums: „Dari, lai es nesu Kristus nāvi, kļūstu par viņa ciešanu dalībnieku un arvien pārdomāju viņa sitienus!”
17. pants. „.. me .. vulnerari. .. me .. inebriari ..” – „accusativus cum infinitivo” (šeit ar ciešamās kārtas nenoteiksmi), „plagis” – daudzskaitļa ablatīvs vārdam „plaga” (skat. iepriekš), „cruce”, „cruore” – vienskaitļa ablatīvs vārdiem „crux” (ģen. „crucis”) – skat. iepriekš – un „cruor” (ģen. „cruoris”) – ‘asinis’, „vulnerari” – ciešamās kārtas nenoteiksme vārdam „vulnerare” – ‘ievainot’, šeit ‘tikt ievainotam’, „inebriari” – ‘tikt piedzirdītam līdz reibumam (ar kaut ko)’, „filii” – vienskaitļa ģenitīvs vārdam „filius” – ‘dēls’.
Brīvs tulkojums: „Radi, ka es tieku ar sitieniem ievainots, tieku piedzirdīts „līdz mielēm” ar mokām un ar Dēla asinīm!”
18. pants. „Flammis ne urar suscensus” – nolūka apstākļa palīgteikums („ne finale”), izsaka vēlmi kaut ko novērst. „Ne” – ‘lai .. ne ..’, „flammis” – daudzskaitļa ablatīvs vārdam „flammis” (ģen. „flammis”) – ‘liesma’, „urar” – konjunktīva vienkāršās tagadnes 1. personas forma vārdam „urere” – šeit ‘sadegt’, ‘izdegt’ „suscensus (succensus)” – vīriešu dzimtes ciešamās kārtas divabja vienskaitļa forma vārdam „suscendere (succendere)” – ‘aizdedzināt’, „per” – ‘caur’, „te” – ‘tevi’, „Virgo” – skat. iepriekš, „sim” – konjunktīva vienskaitļa vienkāršās tagadnes forma vārdam „esse”, izsaka piepildāmu vēlēšanos, aicinājumu; „defensus” – vīriešu dzimtes ciešamās kārtas divdabja forma vārdam „defendere” – ‘aizstāvēt’, „in” – šeit norāda laiku, „die” – vienskaitļa ablatīvs vārdam „dies” (ģen. „diei”) – ‘diena’, „iudicii” – vienskaitļa ģenitīvs vārdam „iudicium” – ‘tiesa’.
Brīvs tulkojums: „Lai es aizdedzināts nesadegtu (neizdegtu) liesmās, Jaunava, kaut tu aizstāvētu mani tiesas dienā!”
19. pants. „Christe!” – vokatīva forma vārdam „Christus” – ‘Kristus’, „sit” – konjunktīva vienkāršās tagadnes 3. personas forma vārdam „esse”, šeit kopā ar „cum” ievada cēloņa apstākļa palīgteikumu („cum causale”), „hinc” – ‘no šejienes’, „exire” – ‘iziet’, „da” – pavēles izteiksme vārdam „dare” – ‘dot’, „venire” – ‘nākt’, „ad” – ‘pie’, „palmam” – vienskaitļa akuzatīvs vārdam „palma” – ‘palma’, „victoriae” – vienskaitļa ģenitīvs vārdam „victoria” – ‘uzvara’.
Brīvs tulkojums: „Kristu, tā kā no šejienes būs jāaiziet, ļauj caur Māti man nākt pie uzvaras palmas!”
20. pants. „Quando” – ‘kad’, „corpus” (ģen. „corporis”) – ‘miesa’, ‘ķermenis’, „morietur” – īstenības izteiksmes vienkāršās nākotnes forma vārdam „mori” – ‘mirt’; „.. ut .. donetur ..” – nolūka apstākļa palīgteikums („ut finale”). „Animae” – vienskaitļa ģenitīvs vārdam „anima” – ‘dvēsele’, „donetur” – konjunktīva vienkāršās tagadnes ciešamās kārtas vienskaitļa 3. personas forma vārdam „donāre” – ‘dāvināt’.
Brīvs tulkojums: „Kad miesa mirs, radi, lai dvēselei tiktu dota paradīzes godība!”
