8. novembris
Elizabete Kateza piedzima 1880. gada 18. jūlijā Šērā, Francijā. Bērnībā Elizabetei bija ļoti smags raksturs, kas pēc Pirmās Svētās Komūnijas pieņemšanas kļuva kontrolējamāks. Meitene arī ieguva dziļāku izpratni par Dievu un pasauli, kā arī skaidri izprata Vissvētāko Trīsvienību, kuru īpaši godināja visas savas dzīves laikā. Elizabete apmeklēja slimniekus, dziedāja baznīcas korī un mācīja bērniem reliģiju. Meitenei pieaugot, vairāki vīrieši lūdza viņas roku, tomēr jaunā sieviete vēlējās iestāties Baskāju karmelīšu ordenī. Šis nodoms īstenojās 1901. gada 2. augustā.
Savas dzīves noslēgumā viņa sāka sevi saukt par Slavas dziesmu, jo ar savu dzīvi vēlējās godināt Dievu. Elizabete, līdzīgi svētajai Terēzei no Bērna Jēzus, uzskatīja, ka viņas uzdevums Debesīs būs „palīdzēt dvēselēm pārvarēt sevi un cieši piekļauties Dievam vienkāršā un mīlošā žestā, un palikt šādā svētā klusumā, kurā Dievs spēs sevi tām atklāt un pārveidot tās par Viņu”. Elizabete no Trīsvienības nomira 26 gadu vecumā no slimības, kura 20. gadsimta sākumā vēl nebija ārstējama. Lai gan slimība bija ļoti mokoša, Elizabete pieņēma ciešanas kā dāvanu no Dieva. Viņas pēdējie vārdi bija: „Es aizeju pie Gaismas, pie Mīlestības, pie Dzīvības!”
