Pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem tiek svinēti Svētās Trīsvienības svētki, godinot visas trīs Dieva Trīsvienības personas – Dievu Tēvu, Dievu Dēlu un Dievu Svēto Garu.
Šo svētku svinēšana aizsākās pateicoties Ārija (250-336) monoteisma sludināšanai. Ārijs sludināja, ka Tēvs ir pirms Dēla, tāpēc Dievu nemaz nevar saukt par Tēvu, iekams tam nav radies Dēls. Tikmēr Baznīca sludināja Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu kā dažādas, tomēr līdzvērtīgas viena Dieva trīs personas. Drīz vien Baznīcas tēvi izplatīja īpašus liturģiskos tekstus Svētās Trīsvienības godināšanai, kas tika iekļauti noteiktu svētdienu Svētajās Misēs. Tradīcija svinēt Svētās Trīsvienības svētkus nākamajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem aizsākās 9. gs. franku zemēs, un laika gaitā izplatījās arī citviet Eiropā. 1334. gadā pāvests Jānis XXII Svētās Trīsvienības svētkus ieviesa visā Baznīcā.
