Svētais Arkādijs (3.gadsimts) bija Mauritānijas Cēzarejas (tagadējā Alžīrijas teritorija) kristietis, kuru laikabiedri atceras kā dziļi dievbijīgu vīru, kurš īpaši bija žēlsirdīgs pret nabagiem. Pēc Diokleciāna pavēles tika noteikts datums, kad pilsētas iedzīvotājiem bija jāsaliek upuri pagānu dieviem. Nozīmētajā datumā Arkādijs aizbēga no pilsētas. Pilsētas pārvaldnieks licis viņu atrast un sodīt. Līdz mūsu dienām saglabājies Arkādija moceklības stāsts. Tas vēsta, ka sākotnēji Arkādiju mēģināja pārliecināt upurēt elkiem ar spridzināšanas palīdzību – cērtot gabalus no viņa rokām un kājām. Kad tas nav salauzis viņa garu, Arkādijs ticis sists krustā. Mirstot svētais lūdzies un aicināja citus būt stipriem ticībā un pastāvēt tajā līdz galam.
