11. jūlijs
Abats un Eiropas aizbildnis
Svētais Benedikts (ap 480-547), benediktīniešu ordeņa dibinātājs, piedzima bagātā un dievbijīgā Nursijas (Itālijā) ģimenē. Pārtraucis studijas Romā, Benedikts sāka vientuļnieka dzīvi Apenīnu kalnu klints alā pie Subiako, kur lūgšanās un gavēnī cīnījās ar kārdinājumiem. Kad Benedikta uzturēšanās vieta kļuva zināma, pie viņa sāka plūst ļaudis, lūdzot padomus un mierinājumu. Benedikts savas alas apkārtnē ierīkoja vairākus klosterus, tomēr ilgi viņam nebija ļauts tur palikt. Viņš kopā ar saviem mācekļiem devās uz Monte Kazino, kur 529. gadā dibināja lielu klosteri. Ap 530. gadu viņš uzrakstīja savu klostera dzīves regulu.
Benediktīniešu ordenis ir būtiski ietekmējis visu kristīgo kultūru. Tas ir dāvājis Baznīcai vairāk kā 20 pāvestus, simtiem kardinālu un tūkstošiem bīskapu. Baznīca ir mantojusi benediktīniešu mūku pārrakstītās grāmatas. Tāpat mūku darbs ir sekmējis Eiropas saimniecisko attīstību.
Baznīca ir pasludinājusi svēto Benediktu par Eiropas aizbildni.
