25. aprīlis
Jaunais svētais no Itālijas pilsētas Brešas ir dzimis nabadzīgā ģimenē un saņēmis kārtīgu kristīgu audzināšanu. Viņš iestājās Garīgajā seminārā 1860. gadā un par priesteri tika ordinēts 1865. gadā. Tēvs Pjamarta savu darbu veltīja jauniešiem, strādniekiem un ģimenēm. Vispirms viņš entuziastiski strādāja ar jauniešiem lauku draudzēs, bet vēlāk Brešā. Apkārtējā sociālā vide viņu pamudināja izveidot institūciju strādnieku bērniem – tā, saņēmis monsinjora Pjetro Kapreti atbalstu, viņš nodibināja Amatnieku institūtu. Tā mērķis bija dot zēniem, īpaši trūcīgajiem, kristīgu un profesionālu apmācību, kas nepieciešama dzīvojot jaunajā industriālajā sabiedrībā. Neskatoties uz daudzām lielām grūtībām, viņš organizēja darbnīcas, kurās varēja apgūt dažādas prasmes, un uzcēla mājas 100 bērniem. Viņš bija kā tēvs šiem bērniem un sniedza dziļu reliģisko audzināšanu.
Lai atvieglotu milzīgo zemnieku nabadzību, kuras dēļ cilvēki emigrēja uz tālo Ameriku, tēvs Pjamatra kopā ar tēvu Bonsiņori izveidoja lauksaimniecības koloniju Remedelo, kur mācīja un eksperimentēja ar jaunām lauksaimniecības tehnikām, būtiski palielinot augsnes ražību un piesaistot fermerus no Itālijas un ārzemēm. Lai nodrošinātu šī darba turpinājumu, viņš 1902. gadā izveidoja Svētās ģimenes no Nācaretes kongregāciju, un ar mātes palīdzību nobruģēja ceļu tam, lai tiktu izveidota arī sieviešu kongregāciju – Pazemīgās Kunga kalpones.
Tēvs Pjamarta par svarīgāko uzskatīja nemitīgu lūgšanu un pilnīgu uzticēšanos Dievišķajai Providencei, kā arī priekšroku vienmēr deva tam, lai garīgu un materiālu labklājību saņemtu citi. Viņš nomira tēva Bonsinjori rokās Remedelo 1913. gada 24. aprīlī. Viņu var uzskatīt par jauniešu tēvu, priesteru un klosterbrāļu, kā arī skolotāju paraugu. Viņš aizlūdz par ģimenēm un aizstāv strādniekus.
Džovanni Batista Pjamarta tika kanonizēts par svēto 2012. gada 21. oktobrī.
Ingrīda Puce, “Katoļu Kalendārs 2013”
