10. augusts
Džovanni piedzima nabadzīgā zemnieku ģimenē Longobardi, Itālijā. Leģenda vēsta, ka gaisma apspīdēja māju, kad viņš nāca pasaulē. Džovanni bija gudrs zēns, kuram patika mācīties, bet tā vietā, lai ietu skolā, Džovanni nācās palīdzēt savam tēvam apstrādāt laukus. Zēns bija arī ļoti dievbijīgs un varēja pavadīt visu dienu lūgšanā vietējā baznīcā. 20 gadu vecumā Džovanni vēlējās iestāties sv. Franciska no Paolas Vismazāko brāļu ordenī, tomēr vecāki, lai gan būdami dievbijīgi, neizprata dēla aicinājumu – viņiem bija vajadzīgs palīgs saimniecībā. Kad dēls atkārtoti lūdza vecāku svētību un to nesaņēma, visiem par lielu pārsteigumu Džovanni kļuva akls. Tikai tad, kad vecāki piekrita Džovanni lūgumam, viņš atguva redzi.
Džovanni, vecāku pavadīts, iestājās Vismazāko brāļu ordenī un kļuva par brāli Nikola. Jaunais brālis bija paraugs paklausībā, nabadzībā, dievbijībā, mīlestībā un upurgatavībā. Vienmēr atvērts un dāsns, viņš kalpoja citiem, cik labi vien prata. Brālis Nikola savas dzīves laikā tika nosūtīts kalpot uz dažādiem klosteriem, kur veltījās nabadzīgajiem ļaudīm. Pats dzimis nabadzīgā ģimenē, Nikola labi izprata šo cilvēku stāvokli un vajadzības. Tomēr ne vienmēr cilvēki bija pateicīgi par palīdzību – dažkārt brālim vajadzēja dzirdēt arī pārmetumus un rupjības. To visu viņš pieņēma pacietībā un lēnprātībā. Vienīgā reize, kad brālis atstāja draudzi, bija svētceļojums uz Loreto. Neviens nezina, ko brālis piedzīvoja ceļā, bet daudzi pēc tam izteicās: „Devās uz Loreto labs – atgriezās svēts.” Viņa teoloģiskā un morālā dedzība apvienojumā ar Dieva dāvātām žēlastībām veidoja Nikola par askētu un mistiķi. Brāļi bieži vien atrada Nikola iegrimušu ekstāzē. Viņa attiecības ar Dievu bija dzīvas un patiesas. Brālis Nikola neilgi pirms nāves izteica pilnīgu sevis veltīšanos Dievam: „Kungs, te es esmu – ņem no manis to, ko Tu vēlies. Slavēju Tevi par Tavu svēto Baznīcu. Piedod savai tautai!” Drīz brālis neizskaidrojami saslima un 1709. gadā nomira, iepriekš paredzējis savas aiziešanas dienu.
Brālis Nikola tika kanonizēts par svēto 2014. gada 23. novembrī
Evita Grudule, “Katoļu Kalendārs 2015”
