10. februāris
Hosē Luiss Sančess del Rio piedzima 1913. gada 28. martā Mihuakanā, Meksikā. Jau trīs gadu vecumā Hosē lūdza Dievam, lai kādreiz varētu atdot savu dzīvību, aizstāvot katolisko ticību. Prezidenta Plutarko Kaljes valdības īstenoto vajāšanu pret katoļu Baznīcu dēļ izveidojās katoļu cīnītāju kustība Kristeros, kas vēlējās aizstāvēt savu ticību. Hosē Sančess arī vēlējās pievienoties šai kustībai. Māte sākotnēji pretojās, tomēr dēla uzstājība un dedzība bija pārliecinoša, tādēļ Hosē kopā ar citiem ģimenes vīriem devās pievienoties cīnītājiem. Arī Kristeros ģenerālis 14 gadus veco zēnu nevēlējās pieņemt starp karotājiem, tomēr visbeidzot Hosē tika uzņemts, tiesa gan tikai kā karognesējs.
Neilgi pēc Hosē uzņemšanas izcēlās cīņa starp valdības spēkiem un Kristeros, kuras laikā tika nogalināts ģenerāļa zirgs. Hosē atdeva ģenerālim savu zirgu, lai viņš varētu turpināt cīņu, bet pats tika sagūstīts un ieslodzīts vietējās baznīcas sakristejā, kas tika izmantota par cietumu. Kareivji lika zēnam atteikties no ticības Kristum, tomēr Hosē izrādīja dziļu dievbijību. Lai salauztu viņa pretestību, kareivji lika noraudzīties kāda Kristeros biedra pakāršanā, bet viņu nodoms neīstenojās, gluži pretēji – zēns ne vien nenobijās, bet arī iedrošināja šo vīru, sakot, ka viņi drīz satiksies Debesīs. Cietumā Hosē lūdzās Rožukroni un uzrakstīja emocionālu vēstuli mātei, kurā skaidroja, ka ir gatavs izpildīt Dieva gribu, kurai ir pilnībā veltījies.
Nespējot zēnu salauzt, kareivji sāka viņu sist ar mačetēm, nogrieza zēna pēdu apakšas un lika viņam iet pa akmeņainu ceļu uz kapsētu. Kareivji centās pierunāt zēnu noliegt savu ticību un pateikt: „Nāvi Kristum, Karalim!” – apgalvojot, ka tad viņš varēs doties mājās pie ģimenes, bet Hosē sauca: „Lai dzīvo Kristus, Karalis!” Šajā brīdī viņš tika nošauts. Mirkli pirms nāves zēns ar savām asinīm zemē ievilka krustu un to noskūpstīja.