1. aprīlis
Ludviks Pavoni piedzima 1784. gada 11. septembrī Brešā, Itālijā. Ludviks bērnībā bija gudrs bērns, kurš interesējās par apkārtējo pasauli, prata zīmēt, medīt, bija arī labs jātnieks. Ludvika teoloģisko audzināšanu uzņēmās tēvs Karlo Domeniko Ferrari, topošais Brešas bīskaps. 1807. gadā Ludviks tika iesvētīts par priesteri. Piecus gadus vēlāk priesteris tika norīkots palīdzēt Navas bīskapam, bet vēl sešus gadus vēlāk uzņēmās baznīcas rektora amata pienākumus. 1818. gadā priesteris Pavoni saņēma atļauju izveidot bērnunamu un skolu, kas dažus gadus vēlāk tika pārveidota par Svētā Barnabas institūtu. Ludviks Pavoni izveidoja arī centru vīriešiem, kas pārtapa par hosteli viņu uzņemšanai ar iespēju mācīties kādu arodu. Šajā centrā tika uzņemti arī kurli un mēmi vīrieši. Tāpat tika nopirkta ferma, kurā nodarboties ar zemkopību. 1825. gadā priesteris Pavoni nodibināja priesteru un brāļu kongregāciju – Bezvainīgi Ieņemtās Jaunavas Marijas brāļi. 1836. gadā izcēlušās holēras epidēmijas laikā viņš īpaši domāja par tās upuriem un pieņēma savā paspārnē daudzus no viņiem. 1849. gadā Ludviks Pavoni gāja bojā, Brešas pilsētai nodegot. Viņa darbs un izveidotās skolas ir kalpojušas par iedvesmas avotu svētajam Jānim Bosko.
