4. janvāris
Manuels Gonzaless Garsija piedzima 1877. gada 25. februārī Seviļā, Spānijā. Sekojot jau agrā bērnībā izjustam aicinājumam, Manuels 12 gadu vecumā iestājās seminārā. 1900. gadā Manuels tika iesvētīts par diakonu, bet gadu vēlāk kļuva par priesteri. Jaunais priesteris nolēma sevi veltīt Euharistijas darbiem Jēzus godam. Viens no pirmajiem viņa pienākumiem bija slimnīcas kapelāna darbs. 1902. gadā priesteris Manuels tika nozīmēts par San Pedro de Huelva draudzes prāvestu. Viņš īpaši rūpējās par cilvēkiem ar invaliditāti un izveidoja viņiem atbilstīgas skolas. Priesteris rūpējās arī par strādnieku šķiras cilvēkiem un palīdzēja nodrošināt ēdienu bērniem, kuru vecāki strādāja raktuvēs. 1915. gadā Manuels Gonzaless tika iecelts par Malagas palīgbīskapu un Olimpas titulārbīskapu, bet 1935. gadā – par Palensijas bīskapu. Viņš ir dibinājis vairākas kopienas – Svētā Jāņa mācekļu, Nazaretes Euharistisko misionāru un Atjaunošanas bērnu kopienu. Savas dziļās veltīšanās Euharistijai dēļ Manuels Garsija tika saukts par „tabernākula bīskapu”. 1939. gadā Garsija saslima un gadu vēlāk nomira. Bīskaps tika apglabāts Palensijas katedrālē, kā to bija lūdzis, jo vēlējās palikt pēc iespējas tuvāk tabernākulam: „Lai arī pēc nāves mani kauli, mēle un spalva līdzīgi kā dzīves laikā garāmgājējiem teiktu: „Šeit ir Jēzus! Tieši šeit! Nepametiet Viņu!””
