18. septembris
Mūks
Staņislavs Kostka (XVI gs.) nāk no Rostovas pie Pšasnišas (Polijā). Viņš mācās jezuītu vadītā ģimnāzijā. Audzinātāji agri pamana zēna īpašās spējas mācībās un intensīvo garīgo dzīvi. 1565. gadā Staņislavs smagi saslimst un saņem brīnumainu dziedināšanu. Viņš redz Dieva Māti ar Bērnu, kas tam atgriež veselību ar nosacījumu, ka viņš iestāsies jezuītu ordenī. Staņislavs kļūst par jezuītu mūku 1567. gadā Romā. Viņu raksturo garīgs briedums un dziļš lūgšanas gars. Tomēr neilgi pēc tam viņš saslimst ar malāriju un mirst.
Kad divus gadus pēc nāves tiek atvērts Staņislava Kostkas zārks, atklājas, ka viņa miesu nav skārusi satrūdēšana. 1726. gadā pāvests Benedikts XIII Staņislavu Kostku kanonizē. Polijā viņu godina kā bērnu un jauniešu aizbildni. 1962. gadā pāvests Jānis XXIII pasludina svēto Staņislavu Kostku par Polijas aizbildni.
