2012. gada lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību materiāli

Mūs visus pārveidos mūsu Kunga Jēzus Kristus uzvara

2012. gadā lūgšanu nedēļas tēmu izvēlējušies Polijas Romas katoļu, pareizticīgo un protestantu Baznīcu pārstāvji. Kāpēc šāda tēma?
Polijas vēsturi iezīmē daudzas sakāves un uzvaras. Daudzreiz šī valsts ir tikusi iekarota, un to ir apspiedušas svešas varas. Pastāvīgi centieni izkļūt no verdzības stāvokļa un vēlme pēc brīvības ir Polijas vēstures iezīme, kas ir bijusi par virzītājspēku būtiskām pārmaiņām tautas dzīvē. Tomēr tur, kur ir uzvara, vienmēr būs arī zaudētāji, kuri nebauda uzvarētāju prieku un nepiedzīvo triumfu.
Tautas vēstures dēļ lūgšanu nedēļas ietvaros Polijas kristieši izvēlējušies tuvāk aplūkot, ko nozīmē „uzvarēt” un „zaudēt”, ņemot vērā to, ka pasaules acīs un Kristus skatījumā izpratne par to, kas ir uzvara, atšķiras.
2012. gadā Polijā un Ukrainā notika Futbola čempionāts. Iepriekš tas nebūtu bijis iespējams. Daudziem tā ir jauna „tautas uzvaras” zīme, jo simtiem miljonu līdzjutēju uzmanība bija vērsta uz šo Eiropas daļu, gaidot čempionāta rezultātus. Šis piemērs mūs vedina arī uz pārdomām par to postu, kuri neuzvar – ne tikai sportā, bet arī dzīvē un sabiedrībā: kurš domās par zaudētājiem, tiem, kas pastāvīgi cieš sakāves, jo viņiem ir liegta uzvara dažādu apstākļu dēļ? Sāncensība ir raksturīga ne tikai sportā, bet arī politikā, biznesā, kultūrā un pat Baznīcas dzīvē.
Jēzus mācekļiem strīdoties par to, „kurš ir vislielākais” (Mk 9,34), viņos ir manāma sāncensība. Jēzus atbilde uz šo diskusiju ir ļoti vienkārša: „Ja kas grib būt pirmais, tas lai ir no visiem pēdējais un visu kalps.” Šie vārdi runā par uzvaru, ko gūstam, viens otram kalpojot, palīdzot, ceļot pašapziņu tiem, kas ir „pēdējie”, aizmirstie, izslēgtie no sabiedrības. Jēzus Kristus, Viņa uzvara caur nāvi un augšāmcelšanos ir vislabākais pazemības piemērs visiem kristiešiem. Viņa dzīve, darbība, mācība, ciešanas, nāve un augšāmcelšanās mūs aicina uz modernu, uzvarām vainagotu ticības dzīvi, kas izpaužas savstarpējā pazemībā, kalpošanā un uzticībā Evaņģēlijam. Pirms savām ciešanām un nāves Kristus lūdzās par savu mācekļu vienotību, lai pasaule ticētu. Tāda „uzvara” ir iespējama, tikai notiekot garīgai pārveidei. Šī iemesla dēļ Polijas kristieši lūgšanu nedēļā aicina pārdomāt tautu apustuļa Pāvila vārdus korintiešiem. Mērķis ir piedzīvot uzvaru, kas aptver visus kristiešus, kas kalpo Dieva Vārdam un savam tuvākajam.
Lūdzoties un tiecoties pēc redzamas Baznīcas vienotības, mēs paši un Baznīcas, kurām piederam, tiks mainītas, pārveidotas un darītas līdzīgas Kristum. Vienotībai, par kuru mēs lūdzamies, var būt nepieciešama mums pazīstamo Baznīcas dzīves formu atjaunošana. Tā ir aizraujoša vīzija, bet mūsos tā var arī radīt bailes. Vienotība, par kuru lūdzamies, nav tikai „ērta” draudzība vai sadarbība. Tā prasa vēlmi atbrīvoties no mūsu vidū esošās sāncensības. Mums ir jāatveras vienam uz otru, jādod un jāsaņem vienam no otra, lai mēs patiesi varētu ieiet jaunajā dzīvē Kristū, kas ir vienīgā patiesā uzvara.
Ikvienam ir paredzēta vieta Dieva pestīšanas plānā. Ar savu nāvi un augšāmcelšanos, Kristus aptver visus – gan uzvarētājus, gan zaudētājus –, „lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību” (3,15). Arī mēs varam līdzdalīt Viņa uzvaru! Pietiek Viņam ticēt, lai būtu vieglāk uzveikt ļauno ar labo.
Šī gada Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību sākumā uzlūkosim Kristu, kurš kalpo, un, sekojot Jēzum krusta un augšāmcelšanās ceļā, visbeidzot priecāsimies par Viņa valdīšanu.

1. diena. Mūs pārveido Kristus, kurš kalpo 
Cilvēka Dēls ir nācis kalpot (sal. Mk 10,45)
Šajā dienā mēs satiekam Jēzu, kurš veic ceļu uz uzvaru kalpojot. Mēs Viņu redzam kā tādu, kurš „nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem” (Mk 10, 45). Tādējādi Jēzus Kristus Baznīca ir kopiena, kas kalpo. Mūsu dažādo dāvanu pielietošana, kopīgi kalpojot cilvēcei, dara redzamu mūsu vienotību Kristū. 

2. diena. Mūs pārveido pacietīga gaidīšana uz Kungu
Tam tā jānotiek! Jo tā mums vajag piepildīt visu taisnību (Mt 3,15)
Šajā dienā mēs koncentrējamies uz pacietīgu Kunga gaidīšanu. Lai piedzīvotu pārmaiņas, ir nepieciešama izturība un pacietība. Lūgšana Dievam par kādām pārmaiņām arī ir ticības akts un uzticības apliecinājums Viņa apsolījumiem. Gaidīt uz Kungu ir būtiski visiem, kas šajā nedēļā lūdzas par Baznīcas redzamo vienotību. Visām ekumeniskajām aktivitātēm nepieciešams laiks, uzmanība vienam pret otru un kopēja rīcība. Mēs esam aicināti sadarboties ar Svēto Garu, lai veicinātu kristiešu vienotību.

3. diena. Mūs pārveido cietējs kalps
Kristus ir cietis par mums (sal. 1 Pēt 2,21)
Šajā dienā esam aicināti pārdomāt Kristus ciešanas. Sekojot Kristum, cietējam kalpam, kristieši ir aicināti solidarizēties ar tiem, kas cieš. Jo tuvāk mēs nākam Kristus krustam, jo vairāk mēs tuvojamies viens otram.

4. diena. Mūs pārveido Kunga uzvara pār ļauno
Uzvari ļaunu ar labu! (Rom 12,21)
Šajā dienā nostiprināsimies cīņā pret ļauno! Uzvara Kristū ir visa tā uzveikšana, kas posta Dieva radību un mūs šķir vienu no otra. Dzīvojot Kristū, esam aicināti jauno dzīvi līdzdalīt ar Viņu un, ieguvuši jaunu paļāvību un prieku par labo, cīnīties kopā ar Viņu pret to, kas pasaulē nav pareizs. Ja esam sašķelti, mēs nevaram būt pietiekami stipri, lai uzveiktu mūsu laika ļaunumu.

5. diena. Mūs pārveido augšāmceltā Kristus miers
Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja: „Miers ar jums!” ( 20,19)
Šajā dienā mēs priecājamies par augšāmceltā Kunga mieru. Augšāmceltais ir Uzvarētājs pār nāvi un tumsas pasauli. Viņš vieno savus mācekļus, kurus bija pārņēmušas bailes. Viņš mums paver jaunus dzīves apvāršņus un iespējas kalpot Viņa valstības celšanai. Augšāmceltais Kungs vieno un stiprina visus ticīgos. Miers un vienotība raksturo mūsu pārveidi, kas notiek, pateicoties augšāmcelšanās notikumam.

6. diena. Mūs pārveido Dieva nesatricināmā mīlestība
Uzvara ir mūsu ticība (sal. 1 Jņ 5,4)
Šajā dienā mēs vēršam uzmanību uz Dieva nesatricināmo mīlestību. Lieldienu noslēpums atklāj Viņa nesatricināmo mīlestību un aicina mūs doties jaunā ticības ceļā. Šī ticība pārvar bailes un atver mūsu sirdis Svētā Gara spēkam. Šāda ticība aicina mūs uz draudzību ar Kristu un, tātad, arī vienam ar otru.

7. diena. Mūs pārveido Labais Gans
Gani manas avis! (21,17)
Šīs dienas Svēto Rakstu lasījumi parāda Kungu, rūpējamies par savu ganāmpulku. Sekojot Labajam Ganam, mēs esam aicināti stiprināt viens otru Kungā, atbalstīt un spēcināt vājos un pazudušos. Ir viens Gans, un mēs esam Viņa tauta.

8. diena. Vienoti Kristus valstībā
To, kas uzvarēs, es sēdināšu savā tronī kopā ar Mani (Atkl 3,21)
Šajā pēdējā Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību dienā mēs priecājamies par Kristus valdīšanu. Kristus uzvara mums dod iespēju lūkoties nākotnē ar cerību. Šī uzvara ir pār visu, kas mums traucē līdzdalīt dzīvi visā tās pilnībā ar Viņu un vienam ar otru. Kristieši zina, ka vienotība mūsu vidū vispirms ir Dieva dāvana. Tā ir dalība Kristus godības pilnajā uzvarā pār visu, kas šķir.

LRKB IC pēc Pontifikālās Kristiešu vienotības veicināšanas padomes materiāliem 2012. gada Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību

Dalīties ar rakstu

Share on facebook
Share on twitter
Share on whatsapp
Share on email
Share on linkedin
Share on telegram

Saistītie raksti