Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību, 18. – 25. janvāris, 2016

No 18. līdz 25. janvārim visā pasaulē norisināsies Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Pirmo reizi pārdomas šai nedēļai ir sagatavojuši Latvijas kristieši. Šeit publicēts http://www.vatican.va/roman_curia/pontifical_councils/chrstuni/index.htm>Pontifikālās Kristiešu vienotības veicināšanas padomes un https://www.oikoumene.org/en/what-we-do/faith-and-order>Vispasaules Baznīcu padomes Ticības un kārtības komisijas sagatavotās brošūras tulkojums latviešu valodā.

Informācija Lūgšanu nedēļas organizētājiem
Kā notika materiālu sagatavošana
2016. gada tēma: aicināti sludināt Kunga varenos darbus (sal. 1 Pēt 2:9)
Ekumeniskā dievkalpojuma kārtība
Meditāciju teksti
Ekumeniskā situācija Latvijā
Iepriekšējo gadu Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību materiāli

1. diena
Novelt akmeni

Ez 37, 12-14     Es atvēršu jūsu kapus,
                     Es likšu jums iziet no jūsu kapiem,                
                     ak, mana tauta.
Ps 71, 18b-23   Ak, Dievs, Tava taisnība sniedzas                             
                     līdz debesīm, un Tu esi darījis tik                              
                     lielas lietas!
Rom 8, 15-21   Ja esam līdzdalīgi Viņa ciešanās,
                    būsim līdzdalīgi arī Viņa godībā.
Mt 28, 1-10      Viņa šeit nav –
                     Viņš ir augšāmcēlies, kā bija teicis.

Pārdomām
Latvijas padomju laika pieredze turpina nospiest tās tautu. Joprojām palicis daudz ciešanu un sāpju, un atstātos ievainojumus ir grūti piedot. Tas viss atgādina lielo akmeni, kas bija aizlikts priekšā Jēzus kapa ieejai. Mūsu tautas ciešanas mūs turpina ie­slodzīt garīgā apcietinājumā.
Tomēr, ja savās ciešanās savas sāpes vienosim ar Jēzus sāpēm, vēsture vairs nepaliks iestrēgusi sastinguma punktā, mūs turot kapu nebrīvē. Kunga augšāmcelšanās zemestrīce ir brīnišķīgais notikums, kuram pateicoties mūsu kapi atveras un mēs tiekam atbrīvoti no skumjām un rūgtuma, kas mūs izolē no citiem.
Lūk, ko Kungs mums dāvā: Viņa mīlestība liek nodrebēt zemei, tā noveļ akmeni, tā mūs atbrīvo un aicina šajā jaunās dienas rītā doties laukā. Tādējādi šajā jaunajā rītausmā mēs esam vienoti ar brāļiem un māsām, kuri tāpat kā mēs bija ieslodzīti un cieta. Un kā Marijai Magdalēnai Viņš mums liek šajā prieka brīdī “steigšus doties”, lai pasludinātu citiem, ko Kungs ir darījis.

Jautājumi
Kādi notikumi, dzīves situācijas un apstākļi mums liek noslēgties kapā – skumjās, nožēlā, rūpēs, satraukumā un bezcerībā? Kas mums traucē pieņemt Kristus augšāmcelšanās solījumu un prieku?
Cik lielā mērā esam gatavi dalīties savā pieredzē par Dievu ar tiem, kurus satiekam?

Lūgšana
Kungs Jēzu, Tu mūs mīli kopš mūžības un esi mums atklājis savas mīlestības dziļumu, mirstot par mums pie krusta un tā daloties mūsu ciešanās un ievainojumos. Šajā brīdī mēs noliekam pie Tava krusta visus tos šķēršļus, kas mūs šķir no Tavas mīlestības. Novel akmeņus, kas mūs iesloga! Modini arī mūs savas augšāmcelšanās rītā! Dari, lai tā mēs spējam doties pretī saviem brāļiem un māsām, no kuriem bijām šķirti. Amen.

2. diena
Aicināti būt par prieka vēstnešiem

Padomju laikā kristīgās domas paušana plaš­saziņas līdzekļos nebija iespējama. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas sabiedriskajā radio tika izveidoti kristīgi raidījumi, kuros galvenokārt tika runāts par ekumenismu un misiju; tā bija iespēja satikties dažādu Baznīcu atbildīgajiem. Publiski apliecinātā savstarpējās cieņas, mīlestības un prieka liecība veicināja Latvijas ekumenisko gaisotni. Šīsdienas lasījumus ir iedvesmojusi šo Latvijas Radio raidījumu veidotāju pieredze.

Is 61, 1-4          Kunga Dieva Gars ir pār mani,
                       jo Kungs mani ir svaidījis un sūtījis
                       nest prieka vēsti pazemotajiem.
Ps 133               Ak, kāds prieks un laime
                       ir būt starp brāļiem!
Flp 2, 1-5          Piepildiet manu prieku, būdami vienprātībā.
                       Lai jums ir viena mīlestība
                       un vienota sirds: meklējiet vienotību!
Jņ 15, 9-12        To Es jums sacīju,
                       lai mans prieks būtu jūsos
                       un lai jūsu prieks būtu pilnīgs.

Pārdomām
Evaņģēliskais prieks aicina kristiešus izdzīvot Isaja pravietojumu: “Kunga Dieva Gars ir pār mani. Kungs mani ir svaidījis un sūtījis nest prieka vēsti pazemotajiem.” Mums slāpst pēc Labās Vēsts, kas spēj dziedināt mūsu salauztās sirdis un mūs atbrīvot no visa, kas mūs sasaista un dara nebrīvus.
Kad mūsu personiskās ciešanas skumdina sirdi, mums var trūkt dedzības, lai pasludinātu prieku, kas nāk no Jēzus. Tomēr, lai arī mēs jūtamies nespējīgi jel ko dāvāt otram, ar to brīdi, kad sākam liecināt par to mazumiņu, kas mums ir, Jēzus to pavairo gan mūsos pašos, gan cilvēkos, kas ir ap mums.
Jēzus Evaņģēlijā saka: “Kā Tēvs mani ir mīlējis, tā arī Es jūs esmu mīlējis; palieciet manā mīlestībā!” Un: “Mīliet cits citu, kā Es jūs esmu mīlējis!” Tad mēs atklāsim, ka mūsos mājo Viņa prieks, lai mūsu prieks taptu pilnīgs. Šī savstarpējā mīlestība un šis savstarpējais prieks ir mūsu lūgšanas par vienotību pašā sirdī. Kā saka psalmists: “Ak, kāds prieks un laime ir būt starp brāļiem!”

Jautājumi
Kas apslāpē prieku pasaulē un Baznīcās?
Ko mēs varam gūt no citiem kristiešiem, lai Jēzus prieks būtu mūsos un mums palīdzētu liecināt par Labo Vēsti?

Lūgšana
Mīlestības Dievs, uzlūko mūsu vēlēšanos Tev kalpot, par spīti mūsu garīgajai nabadzībai un ierobežotajām spējām. Nāc, iemājo ar savu klātbūtni mūsu sirds dziļajās ilgās. Piepildi mūsu salauztās sirdis ar savu dziedinošo mīlestību, lai mēs spējam mīlēt, kā Tu mūs mīli. Dāvā mums vienotības žēlastību, lai varam Tev kalpot ar prieku un dāvāt Tavu mīlestību visiem. Mēs Tev to lūdzam Tava Dēla Kunga Jēzus vārdā. Amen.

3. diena
Brālīgā liecība

Ekumeniskā kopiena Chemin Neuf darbojas Latvijā jau vairāk nekā desmit gadus, un starp tās lo­cekļiem ir gan katoļi, gan luterāņi. Kopā viņi piedzīvo gan prieku, ko dāvā brālība Kristū, gan ciešanas par to, ka pilnīgas vienotības nav. Kā šīs sašķeltības zīmi viņi vakara lūgšanas laikā uz altāra novieto tukšu patēnu un biķeri. Šīsdienas pārdomu tekstus iedvesmojusi kopienas brāļu un māsu pieredze.

Jer 31, 10-13     Viņi nāk un uzsāk priekpilnu
                      dziesmu Sionas kalna virsotnēs.
Ps 122              Lūdziet Jeruzalemei mieru:
                      lai tavi draugi dzīvo mierā.
1 Jņ 4, 16b-21   Ja kāds saka: “Es mīlu Dievu,” –
                      bet ienīst savu brāli, viņš ir melis.
Jņ 17, 20-23      Lai viņi ir pilnīgi vienoti,
                      tā ka pasaule ticētu:
                      Tu mani esi sūtījis.

Pārdomām
Sašķeltība starp kristiešiem ir šķērslis evaņģelizācijai. Pasaule nespēj ticēt, ka esam Jēzus mācekļi, kamēr mūsu savstarpējā mīlestība ir nepilnīga. Mēs ciešam par šo sašķeltību, par to, ka nevaram kopā pieņemt Kristus Miesu un Asinis Euharistijā, vienotības sakramentā.
Tomēr prieka iemesls ir mūsu vienotā dzīve Kristū. Mūsu ikdienas dzīves brālība pastāv tajā, ka uzņemam un mīlam kristiešus no dažādām tradīcijām, viņiem kalpojam, kopā ar viņiem lūdzamies un liecinām par Kristu. Tā ir dārgā pērle, ko Svētais Gars mums ir devis.
Savas nāves priekšvakarā Jēzus lūdzās, lai mēs esam vienoti un mīlam cits citu. Šodien mēs paceļam savas rokas, lai kopā ar Viņu lūgtos par kristiešu vienotību. Mēs lūdzamies par visu Baznīcu bīskapiem, kalpotājiem un draudžu locekļiem. Mēs lūdzam, lai Svētais Gars mūs vada šajā vienotības ceļā.

Jautājumi
Ko mēs domājam par kristiešiem, kuri pārstāv citas Baznīcas, un vai esam gatavi lūgt viņiem piedošanu par saviem aizspriedumiem?
Ko mēs katrs varam darīt, lai sašķeltība starp kristiešiem mazinātos?

Lūgšana
Kungs Jēzu, kas lūdzies par to, lai mēs esam vienoti, mēs lūdzam Tevi: dāvā mums vienotības dāvanu – tādu, kādu Tu to esi iecerējis, tādiem lī­dzekļiem, kā Tu to vēlies. Lai Svētais Gars mums liek ciest par šķelšanos, redzēt mūsu grēku un cerēt pāri katrai cerībai. Amen.

4. diena
Priesteru tauta, aicināta pasludināt Evaņģēliju

Šīsdienas pārdomu tekstus ir iedvesmojuši televīzijas raidījuma Vertikāle veidotāji. Nodrošināt to, lai regulāri svētdienu rītos Latvijas sabiedriskajā televīzijā izskanētu šis kristīgais raidījums, bijis īsts izaicinājums. Veidotāji no tā ir guvuši šādu atziņu: vienīgi tad, ja iemācāmies atzīt citus kristiešus par brāļiem un māsām, mēs varam uzdrošināties nest Dieva Vārdu publiskajā telpā.

Rad 17, 1-8      Tavs vārds būs Ābrahams,
                     jo Es tevi darīšu par tēvu
                     daudzām tautām.
Ps 145, 8-12     Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs,
                     lēnprātīgs un ļoti saudzīgs.
Rom 10, 14-15  Bet kā lai tie Viņam ticētu,
                     ja nav dzirdējuši?
Mt 13, 3-9       Vēl cita sēkla krita labā zemē un
                    dāvāja augļus – cita simtkārtīgus,                             
                    cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.

Pārdomām
Šodienas pasaulē mūs vairāk nekā jebkad agrāk pārpludina vārdi – ne vien vārdi no mūsu pašu sarunām, bet arī no televīzijas, radio un nu jau arī no sociālajiem tīkliem. Šiem vārdiem ir spēks gan celt, gan sagraut. Tomēr liela daļa šo vārdu okeāna šķiet nekam nevajadzīga un tukša: no tiem nav nekāda labuma.
Var noslīkt šajā bezjēdzīgajā lavīnā. Bet mēs esam dzirdējuši pestīšanas vārdus: tie mūs ir sasnieguši kā glābšanas riņķis! Tie mūs aicina uz komūniju, aicina vienoties ar visiem tiem, kas tāpat ir pestīšanas vārdus dzirdējuši. Iepriekš mēs nebijām vienota tauta, bet nu tāda esam – Dieva tauta!
Vēl vairāk – mēs esam priesteru tauta. Ja mūsu vārdi pievienojas tiem, ko saka citi, kas Dieva Vārdu dzirdējuši, mūsu teiktais vairs nav pilīte, kas pazūd okeānā. Mūsu rīcībā ir spēka pilni vārdi, kurus ir vērts izteikt! Būdami vienoti, mēs varam ar spēku pasludināt: Yeshua ­– Dievs glābj!

Jautājumi
Kādas ir mūsu personiskās ambīcijas, sāncensības gars, stereotipi un izjūtas par citiem kristiešiem, kas met ēnu pār to, kā mēs pasludinām Evaņģēliju?
Kas ir tie, kuri varētu sadzirdēt dzīvības vārdus no mūsu mutes?

Lūgšana
Kungs Jēzu, Tu sacīji, ka pēc tās mīlestības, kas valdīs starp mums, pasaule pazīs, ka esam Tavi 
liecinieki. Dari, lai, Tavas žēlastības stiprināti, mēs nepaguruši strādājam Tavas Baznīcas redzamās vienotības labā, tā ka Labā Vēsts, kuru Tu mūs aicini pasludināt, taptu dzirdama mūsu vārdos un redzama mūsu žestos. Amen.

5. diena
Apustuļu brālība

Brālība, kāda pastāv starp kristīgo Baznīcu atbildīgajiem, ir redzama Latvijas ekumenisma zīme. Baznīcu atbildīgie regulāri tiekas Gaiziņā, Latvijas augstākajā pakalnā, kā arī citviet, lai 40 stundas pavadītu kopīgās lūgšanās un vienkāršā, brālīgā sadraudzībā, kopīgi dalot arī maltītes. Šo tikšanās reižu laikā ticīgie viņus atbalsta ar nepārtrauktām lūgšanām un aiz­lūgumiem. Šādas kopā sanākšanas mudina Baznīcu atbildīgos turpināt sadarbību Kristū. Šīsdienas pārdomu tekstus iedvesmojis Latvijas Lūgšanu nama visām tautām dibinātājs Ivars Levi Graudiņš.

Is 56- 6-8       Manu namu sauks par lūgšanu
                    namu visām tautām.
Ps 24             Kurš uzkāps Kunga kalnā?
Apd 2, 37-42   Viņi bija uzticīgi apustuļu mācībai,
                    brālīgai sadraudzībai,
                    maizes laušanai un lūgšanai.
Jņ 13, 34-35    Es jums dodu jaunu bausli:                            
                    mīliet cits citu!

Pārdomām
Jēzus bauslis mīlēt citam citu nav teorija. Mūsu savstarpējā mīlestības vienotība izpaužas tajā, ja mēs apzināti pulcējamies kā Kristus mācekļi, lai dalītos brālīgā dzīvē un lūgšanā Gara spēkā.
Jo vairāk kristieši – un īpaši viņu atbildīgie – pazemīgi un pacietīgi kopā dodas uz priekšu pa vienu ceļu, lai satiktu Kristu, jo vairāk stereotipi izbalē un mēs cits citā ieraugām Kristu un kļūstam par autentiskiem Dieva valstības lieciniekiem.
Reizēm var šķist, ka ekumenisms ir kas ļoti sarežģīts. Un tomēr priekpilna brāļu sadraudzība, dalīšanās maltītē, kopīga lūgšana un slavēšana ir daļa no apustuliskās vienkāršības. Tādējādi mēs paklausām bauslim mīlēt citam citu un sacīt savu amen Kristus lūgšanai par vienotību.

Jautājumi
Vai mēs mēdzam satikties cits ar citu kā brāļi un māsas Kristū, lai piedzīvotu kristīgo sadraudzību, dalītos maltītē un kopā lūgtos?
Ko mēs gaidām no bīskapiem un Baznīcu atbildīgajiem, lai Baznīcu redzamā vienotība virzītos uz priekšu? Kā mēs varam viņus atbalstīt un iedrošināt?

Lūgšana
Mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, visiem kristiešiem un jo īpaši tiem, kam esi uzticējis vadīt savu Baznīcu, dāvā Tavu gudrības un zināšanu garu, lai mēs ar sirds skatienu spētu uzlūkot to cerību, kurai Tu mūs esi aicinājis: lai būtu viena miesa un viens gars, viens Kungs, viena ticība, viena Kristība, viens Dievs un Tēvs visiem, Dievs, kas valda pār visu, visu labumam un visos. Amen.

6. diena
Ieklausieties sapnī!

Kristiešu sašķeltība sāpina. Baznīcas cieš par to, ka nespēj sapulcēties pie Kunga galda kā viena ģimene; tās cieš par savu sāncensības garu un savstarpējo naidīgumu, kas radies vēstures gaitā. 2005.?gadā vienu no atbildēm šai problēmai sniedza ekumeniskais izdevums Kas mūs vieno?, un šīsdienas pārdomu tekstu pamatā ir izdevuma veidotāju pieredze.

Rad 37, 5-8     Ieklausieties, kāds man bija sapnis!
Ps 126           Mums šķita, ka sapņojam.
Rom 12, 9-13  Lai brālīga mīlestība jūs vieno
                   savstarpējā sirsnībā,
                   sacentieties tajā, kāda ir jūsu cieņa
                   citam pret citu!
Jņ 21, 25       Visa pasaule nespētu uzņemt
                   grāmatas, kas būtu uzrakstītas.

Pārdomām
Jāzepam bija sapnis – Dieva vēstījums. Bet, kad viņš par to stāstīja brāļiem, tie reaģēja dusmīgi un agresīvi, jo sapnī bija sacīts, ka viņi nolieksies Jāzepa priekšā. Beigu beigās bads aizveda brāļus uz Ēģipti un viņi patiešām zemojās Jāzepa priekšā, taču tā nebija pazemošanās un kauns, bet gan izlīgšanas un žēlastības brīdis.
Arī Jēzus, tāpat kā Jāzeps, mums uztic savu vīziju – vēstījumu par dzīvi Tēva valstībā. Tas ir vienotības redzējums.
Tomēr bieži vien, gluži kā Jāzepa brāļus, tas mūs kaitina un sadusmo, un liek bīties gan no paša šī redzējuma, gan no tā, ko šī vienotība no mums varētu prasīt. Tā prasa, lai mēs sevi atdodam Dieva gribai un noliecamies tās priekšā. Bet mēs tam neļaujamies, jo mums ir bail no domas kaut ko zaudēt. Tomēr vienotības redzējumā nav runa par zaudējumu, bet drīzāk gan par ieguvumu – mēs atradīsim brāļus un māsas, kurus bijām zaudējuši, tiks atjaunota ģimenes vienotība.
Esam sarakstījuši daudz ekumenisku tekstu, bet mūsu vienotības redzējums nedrīkst apstāties pie paziņojumiem par panāktu vienošanos, lai arī kāds būtu to iespaids. Vienotība, kuru Dievs no mums vēlas, redzējums, par kuru Viņš runā, daudzkārt pārsniedz to visu, ko varam izteikt vārdos un paust sacerējumos. Dieva redzējums izsaka to, kam ir jāiemiesojas mūsu dzīvē, kā arī mūsu lūgšanā un misijā, ko veicam kopā ar brāļiem un māsām. Un pirmkārt tas izpaužas mīlestībā, ar kādu cits citu mīlam.

Jautājumi
Ko nozīmē nolikt mūsu sapni par kristiešu vienotību pie Kristus kājām?
Kā Kunga skatījums uz vienotību aicina Baznīcas ik dienas atjaunoties un mainīties?

Lūgšana
Debesu Tēvs, dāvā mums pazemību, lai protam saklausīt Tavu balsi, sadzirdēt Tavu aicinājumu un dalīties Tavā sapnī par vienotu Baznīcu. Palīdzi, lai mēs aizvien apzināmies to, cik ļoti sašķeltība Tevi skumdina. Tur, kur nevienprātība ir darījusi mūsu sirdi no akmens, dari, lai Svētā Gara uguns to aizdedz un mūs iedvesmo tapt vienotiem Kristū, kā Viņš ir vienots ar Tevi, lai pasaule ticētu, ka Tu Viņu esi sūtījis. Mēs to Tev lūdzam Jēzus vārdā. Amen.

7. diena
Viesmīlība lūgšanā

Kopīgas lūgšanas Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību laikā ir palīdzējušas Madonas kristiešiem pasākt draudzīgi satikties. Īpašs šo kopā sanākšanu auglis ir ekumeniskas kapelas atvēršana pilsētas centrā. Tā iekārtota, izmantojot gan luterāņu, gan katoļu, gan pareizticīgo tradīcijas elementus. Madonas kristieši dienas laikā iegriežas šajā kapelā uz kopīgu lūgšanu. Viņu pieredze ir šīsdienas pārdomu tekstu pamatā.

Is 62, 6-7        Taviem mūriem, Jeruzaleme,
                     Es iecēlu sargus;
                     ne dienu, ne nakti –
                     nekad tie necietīs klusu.
Ps 100             Uzgavilējiet Kungam,
                     visas pasaules ļaudis!
                     Dāvājiet Viņam
                     priekpilnu pielūgsmi!
1 Pēt 4, 7b-10   Esiet saprātīgi un modru garu,
                     lai spētu lūgties.
Jņ 4, 4-14        Ūdens, ko Es viņam došu,
                     taps viņā par avotu,
                     kas verd mūžīgajai dzīvei.

Pārdomām
Kamēr Dieva tauta ir sadalīta un kristieši cits citu nepazīst, mēs, gluži kā Jēzus Samārijā, esam svešinieki nepazīstamā zemē, un mums ir vajadzīga drošība, veldze, atpūta. Izraēļa tauta meklēja drošu vietu, lai nestu pielūgsmes upuri Kungam. Isajs runā par Kunga brīnišķīgo darbu: Viņš ir iecēlis sargus Jeruzalemes mūriem, lai Viņa tauta pilnīgā drošībā varētu Viņu pielūgt dienu un nakti.
Lūgšanu nedēļas laikā mūsu baznīcas un kapelas kļūst par šādām drošām vietām, par pielūgsmes un spēka uzkrāšanas vietām, kur cilvēki var pulcēties, lai lūgtos. Mūsu uzdevums ir arī turpmāk atrast laiku un vietu īpašai lūgšanai, jo, lūdzoties kopā, mēs topam par vienotu Dieva tautu.

Jautājumi
Kā mēs savā dzīvesvietā varam veicināt savstarpēju viesmīlību starp draudzēm un kopienām? 
Vai tuvākajā apkārtnē ir kāda vieta, kurā dažādu tradīciju kristieši varētu sanākt kopā uz lūgšanu? Un, ja nav, vai varam sniegt savu ieguldījumu, lai šāda vieta taptu?

Lūgšana
Kungs Jēzu, Tu vēlējies, lai Tavi apustuļi lūdzas un paliek nomodā. Dari, lai mēs spējam piedāvāt pasaulei īpašus brīžus un telpas, kas tai ļautu atgūt spēku un rast mieru, un lai, lūdzoties kopā ar citiem kristiešiem, mēs Tevi aizvien labāk iepazītu. Amen.

8. diena
Sirdis, kas deg par vienotību

Dažādas Latvijas Baznīcas ir sadarbojušās, kopīgi uzsākot evaņģelizācijas metodi Alfa kurss, kura saknes meklējamas Bromtonā, netālu no Londonas. Latvieši, kas saņēmuši ticības dāvanu, pateicoties šai programmai, ir atvērti mācībām un bagātinošajai pieredzei, ko viņiem var sniegt citu konfesiju kristiešu pienesums. Šī pieredze ir iedvesmojusi šīsdienas pārdomu tekstus.

Is 52, 7-9        Cik jauki ir redzēt, kā,
                    kalnus šķērsojot,
                    tuvojas Labās Vēsts nesējs.
Ps 30             Manas žēlabas Tu esi pārvērtis dejā.
Kol 1, 27-29    Dievs ir vēlējies šo bagāto un
                    brīnišķo vēsti atklāt pagāniem:
                    Kristus ir jūsos.
Lk 24, 13-36    Raksti, sākot ar Mozus grāmatām
                    un turpinot ar praviešu rakstīto.

Pārdomām
Mācekļi vīlušies pamet Jeruzalemi, lai dotos uz Emausu. Viņi vairs necer, ka Jēzus varētu būt Mesija, un soli pa solim tie attālinās no savas kopienas. Šī kustība rada atšķirtību un noslēgšanos sevī.
Turpretī viņu atgriešanās Jeruzalemē ir cerības pilna, un Labā Vēsts ir uz viņu lūpām! Augšāmcelšanās vēstījums atved viņus atpakaļ kopienas klēpī, brālīgajā vienotībā.
Nereti kristieši cenšas evaņģelizēt sāncensības garā, tiecoties piepildīt savus tukšos dievnamus. Ambīcijas noslāpē ilgas, kaut visi dzirdētu Evaņģēlija dzīvinošo vēsti. Patiesā evaņģelizācija ir ceļš no Emausas uz Jeruzalemi, no noslēgšanās sevī uz vienotību.

Jautājumi
Kas ir tā vilšanās, kura mūs šķir no citiem?
Kas ir dāvanas (iniciatīvas, metodes, programmas), ko varam gūt no citām kristīgajām konfesijām?

Lūgšana
Kungs Jēzu, Tu esi panācis, lai mūsu sirds mūsos deg, un Tu esi mūs sūtījis ceļā pie mūsu brāļiem un māsām ar Evaņģēlija vēsti uz lūpām. Palīdzi mums saprast, ka cerība un paklausība Taviem baušļiem aizvien ved uz pilnīgāku Tavas tautas vienotību. Amen.

Tulkoja “Mieram tuvu”

Ekumeniskajā dievkalpojumā izmanto Bībeli, aizdegtu sveci un sāli kā simbolus, kas vizuāli atspoguļo varenos darbus, kurus mēs, kā kristīti kristieši, esam aicināti sludināt pasaulei. Gan sāls, gan gaisma ir Evaņģēlija zīmes, kuras Jēzus izmanto Kalna svētībās (sal Mt 5:13-16). Tās raksturo mūsu kristīgo identitāti: Jūs esat sāls… Jūs esat gaisma… Un tās raksturo mūsu misiju: zemes sāls… pasaules gaisma…

Sāls un gaisma ir zīmes tam, ko kristiešiem jādod mūsdienu vīriešiem un sievietēm: mēs saņemam Dieva vārdu, kas dod garšu mūsu dzīvei, kas bieži vien var likties trula un tukša; un mēs saņemam žēlastības vārdu, kas vada un palīdz cilvēkiem redzēt un saprast sevi un pasauli. 

Dievkalpojuma sākums
Latvijas komanda iesaka dažādu baznīcu pārstāvjiem ienākt baznīcā, nesot Bībeli, aizdedzinātu sveci (kas var būt Lieldienu svece) un sāls trauku. Tāpat viņi iesaka, lai ikviens no šiem simboliem nāktu no citas draudzes. Bībele jānoviet uz kanceles, un sāls un svece var tikt novietoti vai nu blakus kancelei, kā Dieva vārda simboli, vai priekšplānā, kā mūsu kristīgā aicinājuma zīmes.

Svētnīcā jānovieto arī grozs ar mazajām svecēm, lai pēc homīlijas draudžu pārstāvji var tās aizdedzināt no sveces liesmas, kura tika ienesta svētnīcā dievkalpojuma sākumā.

Lai arī nav noteiktas himnas, Latvijas komanda iesaka izmantot trinitārās himnas. Tāpat tiek ierosināts dziedāt atbildes “Kyrie Eleison” un “Christe Eleison”. Vārda liturģijas laikā īsa draudzes atbilde tiek nodrošināta tekstā. Lasījumu sākumā tiek izmantots izteiciens “mīlestības uzliesmojums”, kas nāk no “Pro Sanctitate” kustības dibinātāja Guljelmo Džakvintas. Šī kustība ir aktīva Latvijā, un tās locekļi piedalījās šī dievkalpojuma sagatavošanā.

Pēc dievkalpojuma
Latvijas viesmīlības simbols ir maize, īpaši rupjmaize. Kad cilvēki pārceļas uz jaunu dzīvesvietu, draugi nāk ciemos ar maizi, kas pārkaisīta ar sāli krusta formā kā svētības zīme. Latvijas komanda aicina kristiešus visā pasaulē atdarināt šo viesmīlības žestu sadraudzības laikā pēc dievkalpojuma. 

Dievkalpojuma kārtība
Aicināti sludināt Kunga varenos darbus
(sal. 1 Pēt 2:9)

V.: Vadītājs
T.: Tauta
L.: Lektors

I. PULCĒŠANĀS

Procesijas himna
Ienāk tie, kas vada dievkalpojumu, var nest Svētos Rakstus, gaismu un sāli.

Apsveikuma uzruna
V.: Dārgie draugi Kristū, sapulcējušies, lai lūgtos par vienotību, mēs pateicamies Dievam par mūsu kā kristiešu cieņu un aicinājumu, kā tas ir teikts apustuļa Pētera vēstulē: “Jūs esat izredzētā cilts, ķēnišķa priestera saime, svēta tauta, tā īpašums, kas jūs no tumsas ir aicinājis savā brīnumainajā gaismā” (1 Pēt 2:9). Šogad mēs lūdzamies kopā ar Latvijas kristiešiem, kas ir sagatavojuši šo dievkalpojumu ar cerību, ka mēs stiprināsim savu komūniju ar Kungu Jēzu Kristu un vienotību ar visiem brāļiem un māsām.

II. LŪGŠANA SVĒTAJAM GARAM

V.: Dievs Svētais Gars, Tēva dāvana caur Viņa Dēlu Jēzu Kristu, paliec ar mums, atver mūsu sirdis un palīdzi mums sadzirdēt Tavu balsi.
T.: Svētais Gars, nāc pār mums.

V.: Dievs Svētais Gars, Dievišķā Mīlestība, svētuma un vienotības avots, rādi mums Tēva mīlestību.
T.: Svētais Gars, nāc pār mums.
 
V.: Dievs Svētais Gars, Mīlestības Liesma, šķīstī mūs, izlīdzini ikvienu šķelšanos mūsu sirdīs, mūsu kopienās un visā pasaulē tā, lai mēs būtu viens Jēzus vārdā.
T.: Svētais Gars, nāc pār mums.
 
V.: Dievs Svētais Gars, stiprini mūsu ticību Jēzū, kas ir patiess Dievs un patiess cilvēks, un kas uznesa mūsu šķelšanās grēkus krusta kokā, lai mūs vienotu caur savu Augšāmcelšanos.
T.: Svētais Gars, nāc pār mums.

V.: Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars, paliec ar mums, lai mēs kļūtu par mīlestības un svētuma komūniju. Dari, lai mēs esam viens Tevī, kas dzīvo un valda visos mūžu mūžos.
T.: Amen.

Slavēšanas dziesma

III. IZLĪGŠANAS LŪGŠANAS

V.: Dievs aicina mūs uz izlīgšanu un svētumu. Atvērsim mūsu sirdis un prātus, lai saņemtu izlīgšanas žēlastību ceļā uz svētumu.

Klusuma brīdis
 
V.: Kungs, Tu esi mūs radījis pēc sava attēla. Piedod mums, kad mēs neizturamies ar cieņu pret savu dabu un pasauli, kuru Tu mums devi. Kyrie eleison.
T.: Kyrie eleison.
 
V.: Jēzu, Tu aicini mūs būt pilnīgiem, kā mūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs. Piedod, kad mums neizdodas būt svētiem, kad nespējam saglabāt iekšējo integritāti, ievērot cilvēktiesības un cieņu. Christe eleison.
T.: Christe eleison.
 
V.: Dzīvības, taisnības un miera Kungs, piedod, ja mēs pavairojam nāves, kara un netaisnības kultūru un nespējam īstenot mīlestības civilizāciju. Kyrie eleison.
T.: Kyrie eleison.
 
V.: Žēlsirdīgais Dievs, pildi mūs ar savu svētumu un žēlastību, dari mūs par mīlestības apustuļiem, lai arī kur mēs ietu, to mēs lūdzam caur Kristu, mūsu Kungu.
T.: Amen.

IV. DIEVA VĀRDA PASLUDINĀŠANA
 
L.: Dieva Vārds, kuru mēs dzirdēsim, ir mīlestības uzliesmojums mūsu dzīvē. Klausieties un jūs dzīvosiet.
T.: Pateicība Dievam.
 
Jes 55, 1-3

L.: Klausieties un jūs dzīvosiet.
T.: Pateicība Dievam.
 
Ps 145, 8-9, 15-16, 17-18
 
L.: Es slavēšu Tavu vārdu mūžīgi mūžam.
T.: Es slavēšu Tavu vārdu mūžīgi mūžam.
 
L.: Žēlīgs un līdzcietīgs Kungs,
gauss dusmās, bet dāsns žēlastībā,
labs Kungs pret visiem,
jūt līdzi katram, ko Viņš radījis.
T.: Es slavēšu Tavu vārdu mūžīgi mūžam.
 
L.: Visu acis raugās uz Tevi,
un Tu dod tiem barību īstajā laikā,
Tu atdari savu roku
un gādā ik dzīvajam, ko tas kāro.
T.: Es slavēšu Tavu vārdu mūžīgi mūžam.
 
L.: Taisns Kungs, visās savās gaitās
un svēts visā, ko Viņš dara,
tuvs Kungs visiem, kas sauc Viņu,
visiem, kuri sauc Viņu patiesi.
T.: Es slavēšu Tavu vārdu mūžīgi mūžam.
 
1 Pēt 2, 9-10

L: Klausieties un jūs dzīvosiet.
T.: Pateicība Dievam.

Mt 5, 1-6

L: Klausieties un jūs dzīvosiet.
T.: Pateicība Dievam.
 
Homīlija
V. PIEKRIŠANAS ZĪME BŪT SĀLIM UN GAISMAI
 
Vadītājs izsaka uzaicinājumu klātesošajiem:
L.: Mēs esam uzklausījuši Svētos Rakstus, kurus mēs turam godā un cieņā, un mēs kopā esam saņēmuši stiprinājumu pie Dieva Vārda galda. Mēs nesīsim šo Svēto Vārdu pasaulē, jo esam vienoti tai pašā misijā būt Zemes Sālim, būt Pasaules Gaismai un sludināt Kunga varenos darbus.
Kā zīmi šai kopīgajai misijai mēs aicinām tos, kuri vēlas, nākt priekšā, lai nogaršotu kripatiņu sāls, un aizdedzinātu savu svecīti no šīs kopīgās uguns. Tos, kuri aizdedzinās svecītes, mēs lūdzam tās paturēt aizdegtas līdz pat dievkalpojuma beigām.

VI. CERĪBAS LŪGŠANAS
 
V.: Kā Dieva bērni, kuri apzinās savu cieņu un misiju, pacelsim savas lūgšanas un apliecināsim savu vēlēšanos būt Dieva svētai tautai.

Klusuma brīdis

V.: Mīlestības pilnais Tēvs, pārveido mūsu sirdis, ģimenes, kopienas un visu mūsu sabiedrību.
T.: Dari visu savu tautu svētu un vienotu Kristū.
 
V.: Dzīvības ūdens, remdē mūsu sabiedrības slāpes: slāpes pēc ciešanas, pēc mīlestības, pēc komūnijas un svētuma.
T.: Dari visu savu tautu svētu un vienotu Kristū.
 
V.: Svētais Gars, miera un prieka Gars, dziedini šķelšanās brūces, kuras ir izraisījusi mūsu neprasme izmantot varu un naudu, samierini dažādu kultūru un valodu ļaudis. Vieno mūs visus kā Dieva bērnus.
T.: Dari visu savu tautu svētu un vienotu Kristū.
 
V.: Mīlestības Trīsvienība, izved mūs ārā no tumsas savā brīnumainajā gaismā.
T.: Dari visu savu tautu svētu un vienotu Kristū.
 
V.: Kungs Jēzu Kristu, mēs esam vienoti ar Tevi kristībā, tāpēc mēs savas lūgšanas vienojam ar Tevi, kā Tu mūs mācīji.
T.: Tēvs mūsu (Mūsu tēvs)…

VII. MIERA ŽESTS
 
V.: Jēzus saka:
     Jūs esat zemes sāls,
     Jūs esat pasaules gaisma,
     Lai jūsu gaisma spīd cilvēkiem,
     Tā, lai viņi redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu debesīs.
     Esiet zemes sāls.
     Esiet pasaules gaisma.
     Dieva miers lai ir ar jums.
T.: Un ar tavu garu.
 
V.: Sniedziet viens otram miera zīmi.

VIII. SVĒTĪBA UN NOSLĒGUMS
 
V.: Svētīgi ir garā nabadzīgie.
     Svētīgi ir lēnprātīgie.
     Svētīgi ir tie, kas bēdājas.
     Svētīgi ir žēlsirdīgie.
     Svētīgi ir sirdsšķīstie.
     Svētīgi ir miermīlīgie.
     Svētīgi ir tie, kas cieš vajāšanas.
     Lai jūs svētī Dievs Tēvs, Dēls un Svētais Gars.
T.: Amen.
V.: Ejiet Kristus mierā.
T.: Amen. 

Sagatavošanās darbus šī gada Lūgšanu nedēļas tēmas materiāliem veica kristieši no dažādām Latvijas vietām, atsaucoties uz arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča aicinājumu. Dažādu ekumenisko projektu pārstāvji Latvijā tika aicināti pārdomāt izvēlēto Lūgšanu nedēļas tēmu un sava darba pieredzi. Viņu pārdomas veido pamatu materiālam, kas tiek piedāvāts Oktāvas astoņām dienām. 

Īpaša pateicība tiek izteikta:
Andai Donei (Luterāņu baznīca)
Levi Ivaram Graudiņam (Latvijas Lūgšanu nams visām tautām)
Žannai Helmanei (Vertikāle, Svētdienas rīta kristīgā programma)
Nilam Jansonam (Chemin Neuf kopiena)
Ritai Refalo (Pro Sanctitate kustības māsa)
Veltai Skolmeisterei (Rīgas arhidiecēzes Katoļu jauniešu centrs)
Guntai Ziemelei (Rīgas arhidiecēzes Katoļu jauniešu centrs)

Šeit piedāvātie teksti tika pabeigti Starptautiskās komitejas sanāksmē, kuru rīkoja Pasaules Baznīcu Padomes Ticības un kārtības komisija un Pontifikālās kristiešu vienotības veicināšanas padome. Komitejas locekļi tikās ar Latvijas baznīcu pārstāvjiem 2014. gada septembrī Rīgas Garīgajā seminārā. Viņi izsaka sirsnīgu pateicību rektoram Paulam Kļaviņam par dāsno uzņemšanu, kā arī semināra personālam un studentiem par laipno viesmīlību. Īpaši viņi vēlas pateikties pr. Aivaram Līcim un pr. Kārlim Miķelsonam, kuri sekmēja viņu darbu un tikšanās. Dalībnieki tika pavadīti uz Svētā Meinarda salu netālu no Ikšķiles, kur atrodas primās Katedrāles (konsekrēta 1186. gadā) drupas, uz luterāņu Rīgas Domu, katoļu Sv. Jēkaba katedrāli un anglikāņu baznīcas Svētā Pestītāja draudzi Vecrīgā. Šīs vizītes izrādījās nenovērtējamas materiāla sagatavošanā. 

Bībeles teksts 2016. gadam (1 Pēt 2:9-10)
Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķa priesteru saime, svēta tauta, tā īpašums, kas jūs no tumsas ir aicinājis savā brīnumainajā gaismā, lai jūs sludinātu viņa izcilos darbus – jūs, kas reiz nebijāt Dieva tauta, bet tagad esat Dieva tauta, jūs, kas nebijāt apžēloti, tagad esat kļuvuši apžēloti. 

Ieskats vēsturē
Vecākais kristāmais trauks Latvijā ir saglabājies kopš Latvijas evaņģelizētāja sv. Meinarda laikiem. Sākotnēji tas bija novietots katedrālē Ikšķilē. Šodien tas stāv Rīgas Doma, luterāņu katedrāles, pašā centrā. Kristāmā trauka novietojums tik tuvu Rīgas Doma greznajai kancelei daiļrunīgi norāda uz saistību starp kristīšanu un sludināšanu, un aicinājumu visiem kristītajiem sludināt Kunga varenos darbus. Šis aicinājums veido Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību tēmu 2016. gadam. Iedvesmojoties no sv. Pētera 1. vēstules diviem pantiem, dažādu baznīcu pārstāvji no Latvijas sagatavoja šīs nedēļas materiālus.

Arheoloģiskie izrakumi liek domāt, ka kristietība pirmo reizi ienāca Austrumlatvijā 10. gadsimtā līdz ar bizantiešu misionāriem. Tomēr lielākā daļa vēsturisko pierādījumu saista Latvijas kristietības pirmsākumus ar 12. un 13. gadsimtu, un sv. Meinarda evaņģelizācijas misiju, kā arī vēlāk ar citām vācu misijām. Galvaspilsēta Rīga bija viena no pirmajām pilsētām, kura pieņēma Lutera idejas 16. gadsimtā, savukārt 18. gadsimtā brāļu draudzes (hernhūtieši) atdzīvināja un padziļināja kristīgo ticību Latvijā. Viņu pēcteči spēlēja galveno lomu ceļā uz Latvijas valsts neatkarības atzīšanu 1918. gadā.

Pagātnei, ar tās konfliktiem un ciešanām, ir bijusi nozīmīga ietekme uz mūsdienu baznīcas dzīvi Latvijā. Tas ir skumjš fakts, ka spēka izmantošana agro misionāru un krustnešu vidū radīja nepareizu Evaņģēlija būtības interpretāciju. Gadsimtu gaitā Latvijas zeme ir bijusi reliģisko un politisko cīņu kaujas lauks dažādām nacionālām un konfesionālām varām. Bieži vien politiskās varas maiņas dažādās valsts daļās radīja izmaiņas arī cilvēku konfesionālajā piederībā. Šodien Latvija ir krustceles, kurās satiekas Romas katoļu, protestantu un pareizticīgo reģioni. Pateicoties šai unikālajai situācijai, Latvija ir mājas daudzām dažādām kristiešu tradīcijām, no kurām neviena nav dominējošā.

Pirmo reizi Latvija kā valsts pastāvēja no 1918. – 1940. gadam, mostoties pēc Pirmā pasaules kara un Krievijas un Vācijas impērijas sabrukuma. Otrais pasaules karš un desmitgades, kas sekoja ar totalitāri antikristīgajām ideoloģijām – ateistisko nacismu un komunismu – atnesa postu Latvijas zemei un cilvēkiem līdz pat Padomju Savienības sabrukumam 1991. gadā. Tajos laikos kristieši bija vienoti kopējā liecībā par Evaņģēliju – pat līdz moceklībai. Bīskapa Sloskāna muzejs glabā šo kopīgo liecību, uzskaitot mocītos kristiešus, kuru vidū bija pareizticīgie, luterāņi, baptisti un katoļi. Kristieši atklāja savu dalību ķēnišķajā priesterībā, kuru minējis sv. Pēteris, caur spīdzināšanu, izsūtījumu un nāvi, jo viņi ticēja Jēzum Kristum. Šīs ciešanu saites radīja dziļu kopību starp Latvijas kristiešiem. Caur tām viņi atklāja savu kristības priesterību, caur kuru viņi varēja upurēt savas ciešanas, vienojoties ar Jēzus ciešanām, citu cilvēku labumam.

Kopīgas dziedāšanas un lūgšanas pieredzei – arī valsts himnai “Dievs, svētī Latviju” – bija izšķiroša nozīme Latvijas neatkarības atgūšanai 1991. gadā. Dedzīgas lūgšanas par brīvību tika upurētas daudzās pilsētas baznīcās. Vienoti dziesmā un lūgšanā, neapbruņotie iedzīvotāji Rīgas ielās uzcēla barikādes un stāvēja plecu pie pleca par spīti padomju tankiem.

Tomēr 20. gadsimta totalitārā tumsa atsvešināja daudzus cilvēkus no patiesības par Dievu Tēvu, Viņa atklāšanos Jēzū Kristū un Svētā Gara spēcinošajā spēkā. Par laimi postpadomju laiks bija baznīcu atdzimšanas laiks. Daudzi kristieši sanāk kopā uz lūgšanu mazās grupās un ekumeniskajiem dievkalpojumiem. Apzinoties, ka Kristus gaisma un žēlastība nav pārņēmusi un pārveidojusi visus Latvijas cilvēkus, viņi vēlas kopīgi strādāt un lūgties, lai vēsturiskās, etniskās un ideoloģiskās brūces, kuras joprojām izkropļo Latvijas sabiedrību, tiktu dziedinātas.

Aicinājums būt Dieva tautai
Sv. Pēteris agrīnajai Baznīcai saka, ka tā savos meklējumos pirms sastapšanās ar Evaņģēliju nebija tauta. Bet, dzirdot aicinājumu būt Dieva izredzētajai ciltij un saņemot Dieva pestīšanas spēku caur Jēzu Kristu, tā ir kļuvusi par Dieva tautu. Šī realitāte ir dota visiem kristiešiem kopīgajā kristībā, kurā mēs no jauna piedzimstam no ūdens un Svētā Gara (sal. Jņ 3:5). Kristībās mēs nomirstam grēkam, lai atdzimtu ar Kristu jaunai žēlastību dzīvei Dievā. Tas ir nepārtraukts izaicinājums ik dienu apzināties šo jauno identitāti Kristū.

Kā mēs saprotam mūsu kopīgo aicinājumu būt “Dievai tautai”?
Kā mēs liecinām par mūsu kristību identitāti kā “ķēnišķo priesterību”?
 
Dzirdēt par Dieva varenajiem darbiem
Kristība atklāj aizraujošu jaunu ticības ceļojumu, vienojot ikvienu jauno kristieti ar Dieva tautu cauri gadsimtiem. Dieva vārds – Svētie Raksti, ar kuru palīdzību visu tradīciju kristiešu lūdzas, studē un pārdomā – ir pamats īstai, lai arī nepilnīgai, kopībai. Bībeles svētajos tekstos mēs dzirdam par Dieva glābšanas darbiem pestīšanas vēsturē: izvedot viņa ļaudis no Ēģiptes verdzības, un lielo vareno Dieva darbu: augšāmceļot Jēzu no mirušajiem un dodot jaunu dzīvi ikvienam no mums. Vēl jo vairāk, lūgšanu pilna Bībeles lasīšana ļauj kristiešiem atpazīt Dieva varenos darbus arī viņu ikdienas dzīvē.

Kādos veidos mēs redzam un atbildam Dieva “varenajiem darbiem”: slavēšanā un dziesmās, taisnības un miera darbos?
Kādā veidā mēs pieņemam Svētos Rakstus par Dzīvo Vārdu, kas aicina mūs uz lielāku vienotību un misiju?
 
Atbilde un sludināšana
Dievs mūs ir izvēlējies ne jau kā privilēģiju. Viņš mūs ir darījis par svētiem, bet ne jau tādā nozīmē, ka kristieši ir vērtīgāki par citiem. Viņš mūs ir izvēlējies, lai īstenotu kādu mērķi. Mēs esam svēti vienīgi tikai, ja mēs esam apņēmušies kalpot Dievam, kas vienmēr nozīmē nest Viņa mīlestību visiem cilvēkiem. Būt priesteriskiem nozīmē kalpot visai pasaulei. Kristieši izdzīvo šo kristību aicinājumu nesot liecību par Dieva varenajiem darbiem dažādos veidos:

Dziedinot brūces: kari, konflikti un vardarbība ir ievainojusi cilvēku emocionālo un attiecību dzīvi Latvijā un daudzās citās valstīs. Dieva žēlastība palīdz mums lūgt piedošanu par šķēršļiem, kuri traucē izlīgt un dziedināt, saņemt žēlsirdību un pieaugt svētumā.

Meklēt patiesību un vienotību: apzinoties mūsu kopīgo identitāti Kristū, esam aicināti atbildēt uz jautājumiem, kuri joprojām mūs šķir kā kristiešus. Mēs, tāpat kā mācekļi ceļā uz Emmaus, esam aicināti dalīties ar savu pieredzi un atklāt, ka mūsu kopīgajā svētceļojumā Jēzus Kristus ir mūsu vidū.

Aktīvas saistības pret cilvēcisko cieņu: kristieši, kuri ir izvesti no tumsas brīnumainajā Ķēniņa valstības gaismā atzīst īpašo cieņu pret ikvienu cilvēku. Ar kopīgiem sociāliem un karitatīviem projektiem mēs sasniedzam nabadzīgos, trūmcietējus, atkarībās esošos un atstumtos.

Apdomājot mūsu saistības pret kristiešu vienotību, par ko mums būtu jālūdz piedošana?
Apzinoties Dieva žēlsirdību, kādā veidā mēs iesaistāmies sociālos un karitatīvos projektos ar citiem kristiešiem? 

Vienotības meklējumi: visa gada garumā

Tradicionāli Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību Ziemeļu puslodē notiek no 18. līdz 25. janvārim. Šos datumus 1908. gadā ierosināja Pols Vatsons kā laiku starp sv. Pētera un sv. Pāvila svētkiem, piešķirot šim laika periodam simbolisku nozīmi. Dienvidu puslodē, kur janvāris ir brīvdienu laiks, baznīcas bieži vien izvēlas Lūgšanu nedēļu svinēt citā laikā, piemēram, Vasarsvētku nedēļā (ierosināja Ticības un kārtības kustība 1926. gadā), kas arī ir simbolisks laiks Baznīcas vienotībai.

Domājot par nepieciešamību pielāgoties, mēs aicinām jūs izmantot šo materiālu visa gada garumā, lai izteiktu to kopības pakāpi, kura baznīcās jau ir sasniegta, un kopīgi lūgtos par pilnīgu vienotību saskaņā ar Kristus vēlēšanos.

Tekstu piemērošana

Šis materiāls tiek piedāvāts izprotot, ka, cik vien iespējams, tas tik pielāgots atbilstoši vietējāi situācijai, ņemot vērā vietējo liturģisko un dievbijības praksi, kā arī sociālo un kulturālo vidi. Šādai pielāgošanai ideālā gadījumā jābūt ekumeniskai. Dažviet jau ir izveidotas ekumeniskās struktūras materiāla pielāgošanai; citviet, mēs ceram, šī nepieciešamība būs stimuls šādu struktūru izveidei.

Lūgšanu nedēļas materiāla izmantošana

• Baznīcām un kristiešu kopienām, kurās Lūgšanu nedēļa tiek ievērota kopīgi svinot vienu dievkalpojumu, tiek nodrošināta ekumeniskā dievkalpojuma kārtība;
• Baznīcas un kristiešu kopienas var iekļaut Lūgšanu nedēļas materiālus savos dievkalpojumos. Ekumeniskā dievkalpojuma lūgšanas, “8 dienas” un papildu lūgšanas var tikt atbilstoši izmantotas piemērotā vidē;
• Kopienas, kuras ievēro Lūgšanu nedēļu savos dievkalpojumos, var katrai nedēļas dienai izmantot materiālus no “8 dienām”;
• Tos, kuri vēlas organizēt Bībeles studijas par Lūgšanu nedēļas tēmu, var izmantot Bībeles tekstus un pārdomas no “8 dienām”. Katras dienas diskusijas var noslēgt ar aizlūgšanu;
• Tos, kuri vēlas lūgties vienatnē, var uzskatīt šo materiālu par noderīgu, lai koncentrētos lūgšanu nodomiem. Viņi var apzināties, ka savās lūgšanās par lielāku un redzamāku Kristus baznīcas vienotību ir vienoti ar citiem cilvēkiem visā pasaulē. 

Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķa priesteru saime, svēta tauta, tā īpašums, kas jūs no tumsas ir aicinājis savā brīnumainajā gaismā, lai jūs sludinātu viņa izcilos darbus – jūs, kas reiz nebijāt Dieva tauta, bet tagad esat Dieva tauta, jūs, kas nebijāt apžēloti, tagat esat kļuvuši apžēloti. 

Informācija par Lūgšanu nedēļu par kristiešu vienotību tiks vēl papildināta.

Opening of the Night of Churches, 5 June, 2015